Krievu laikrakstu monopolisti 9

Andrejs Molčanovs (no kreisās), Artūrs Jeresjko un Eduards Janakovs. Ilustrācija no žurnāla "Ir"
Print Friendly, PDF & Email

Žurnāls “Ir” atklāj, kas tad iegūst varu pār Latvijas krievvalodīgajiem drukātajiem medijiem

Latvijas krievvalodīgo dienas laikrakstu tirgū iestājies vēl nepieredzēts monopols – trīs laikraksti “Vesti segodņa”, “Čas” un “Telegraf”, visticamāk, atrodas vienas īpašnieku grupas rokās.

Ir.lv jau rakstīja, ka laikraksts “Čas” iznāks tikai līdz 7.decembrim, bet no 10.decembra “Čas” vietā abonenti saņems “Vesti segodņa” un tās divus nedēļas pielikumus. Savukārt “Telegraf” kļūs par nedēļas izdevumu.

Žurnāls “Ir” ceturtdien iepazīstina ar šiem monopolistiem, tiesa, “Ir” žurnālistei pat ar lielām pūlēm neizdevās sarunāties ne ar vienu no viņiem. Atbildes vietā – klusums.

Tikmēr uzņēmējs, baņķieris un izdevējs Valērijs Belokoņs ir noraizējies par Latvijas krievu valodā iznākošās preses nonākšanu šaura Krievijas biznesa un valsts varas grupējuma kontrolē, ziņo LETA. “Ja caur Latvijas presi tiks virzītas citas valsts un ārvalstu biznesa intereses, tas mani neapmierina,” intervijā paša izdotajam žurnālam “Otkritij gorod” sacījis Belokoņs.

To varot attiecināt ne tikai uz Krievijas, bet arī citu valstu uzņēmējiem – zviedriem, amerikāņiem, vāciešiem u.c. “Es rūpīgu lasu mūsu krievu presi. Ja iepriekš par to varēja teikt, ka tā ir neatkarīga prese, tagad arvien biežāk izskan, ka tā ir šauras Krievijas varas grupas prese,” izteicies Belokoņs. Viņš piebilst, ka pat Krievijā preses pozīcijas pret valsts varu ir daudz atšķirīgākas nekā Latvijas krievu valodā rakstošajā presē. “Esmu pret to, ka mums uzspiež svešus uzskatus. Tie var būt labi, bet mēs tomēr dzīvojam savā zemē un esam te saimnieki,” saka baņķieris.

Andrejs Molčanovs (41), Krievijas Federācijas Padomes senators, miljardieris

Molčanova ģimene ieņem pirmo vietu “Forbes” turīgāko Krievijas ierēdņu, deputātu un senatoru ģimeņu topā – viņa īpašumi šogad tiek lēsti ap 1,7 miljardiem dolāru. Kopš 2008.gada pārstāv Sanktpēterburgu Krievijas parlamenta augšpalātā – Federācijas Padomē, raksta žurnāls “Ir”. Molčanovs 2000.gadā bija Vladimira Putina uzticības persona prezidenta vēlēšanu kampaņā. Taču viņa ģimenes saites ar tagadējo Kremļa saimnieku ir daudz senākas – Putins uzreiz pēc VDK karjeras beigām kļuva par palīgu Molčanova patēvam Jurijam, kurš tolaik bija Ļeņingradas Universitātes prorektors.

Uzreiz pēc ekonomista izglītības iegūšanas Ļeņingradas Universitātē Molčanovs 22 gadu vecumā sāka celtniecības biznesu, kopā ar tēvoci Mihailu Romanovu par vaučeriem iegādājoties uzņēmuma “Strojdetaļ” kontrolpaketi. Drīz sekoja nākamie uzņēmumi, to skaitā “Ļenstrojkonstrukcija” – no šā uzņēmuma radies nosaukums Molčanova “LSR grupai”, vienam no lielākajiem celtniecības materiālu ražotājiem Krievijā.

Līdz pat šāgada sākumam Jurijs Molčanovs bija Sanktpēterburgas gubernatora vietnieks un ticis pieminēts WikiLeaks nopludinātajā ASV diplomātu sarakstē: «Klīst baumas, ka J.Molčanovs ir koruptīvs un izmanto amatu pilsētas vadībā savas celtniecības kompānijas interesēs.» “Rosbalt” žurnālisti vērš uzmanību: Andreja Molčanova uzņēmums ieguva tiesības būvēt ļoti pievilcīgos rajonos.

Latvijā Andrejam Molčanovam pieder Latvijas Biznesa banka – viņš 2011.gada aprīlī kļuva par akcionāru šajā ar zaudējumiem strādājošajā bankā. Nopelnījis naudu celtniecības biznesā, Molčanovs līdz šim nav bijis saistīts ar mediju īpašumiem ne pašmājās, ne ārzemēs. Taču Krievijā ir plaši zināmi gadījumi, kad uzņēmumi politiskās elites uzdevumā kļūst par mediju akcionāriem.

Artūrs Jeresjko (48), Latvijas uzņēmējs

Vislabāk pazīstams kā Ogres Komercbankas padomes priekšsēdētājs, bijis arī viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā un miljonāru saraksta dalībnieks. Šī banka tika likvidēta 2007.gadā pēc drošības policijas izmeklēšanas par pusmiljarda dolāru atmazgāšanu, tajā tika atklāts naudas trūkums un dokumentu viltošana. Bankas akcionārs Jurijs Frolovs pat nonāca apcietinājumā un tiek tiesāts par aptuveni 5,5 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļiem.

Oficiāli kredītiestādes akcionāri ir bijuši vairāki uzņēmumi, kuru īpašnieki lielākoties atradās ārzonās, taču Jeresjko tika uzskatīts par vienu no iespējamajiem akcionāriem. Viņš no nepatikšanām izvairījās – vēlāk Latvijas mediji rakstīja, ka neilgi pirms bankas kraha Jeresjko šķīries no daudziem īpašumiem, nododot tos ģimenes locekļiem. Lielu daļu no īpašumā esošās zemes viņš dažus mēnešus pirms Ogres Komercbankas problēmu nākšanas gaismā pārdevis firmai “Suncity Invest”, kuras īpašnieki bija sieva Jūlija, kā arī Leonīds un Ludmila Jeresjko, kas, spriežot pēc dzimšanas datiem, varētu būt vecāki.

Pašlaik strādā ukraiņu “Legbank” uzraudzības padomē, kuras kontrolpaketi, pēc ukraiņu mediju ziņām, 2006.gadā iegādājās Ogres Komercbanka. Kopā ar citiem ģimenes locekļiem viņš ir apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balva” īpašnieks. Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka Jeresjko ir Kirgizstānas goda konsuls Latvijā.

Eduards Janakovs (44), Krievijas uzņēmējs un politiķis

Krasnodaras apgabalā armijnieka ģimenē dzimušais Janakovs nav svešinieks Rīgā – 1990.gadā viņš šeit pabeidza Aviācijas inženieru augstāko kara skolu. Pēc dienesta armijā strādājis ogļrūpniecībā, līdz kļuva par uzņēmumu “Degvielas kompānija Krievu ogle” un “Amuras ogle” vadītāju. No 2008. līdz 2011.gadam Janakovs kā Putina partijas “Vienotā Krievija” pārstāvis tika ievēlēts Krievijas Valsts domē, pērn decembrī kandidēja atkārtoti, taču netika ievēlēts. Krievijas žurnālisti vairākkārt rakstījuši par Janakova vēlmi iekļūt Krievijas Federācijas Padomē.

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju 2010.gadā Janakovs nopelnījis 23 miljonus rubļu (390 tūkstošus latu). Par 2011.gadu deklarācija nav iesniegta.

Šāgada martā viņš tika ievēlēts mazas pašvaldības Zejskas rajona padomē, bet jūlijā amatu pēkšņi atstāja.

Šogad manīts “Jaunajā vilnī”, bet kādā intervijā atzinis, ka pirms vairākiem gadiem Jūrmalas tenisa kortos iepazinies ar savu otro sievu Ludmilu. Pēc žurnāla “Baltic Course” informācijas, Janakova īpašumā ir arī māja kūrortpilsētā.

Vairāk lasiet žurnālā “Ir”.

Komentāri (9)

dro 06.12.2012. 08.42

Krievu prese ir tikpat neatkarīga kā partiju apvienība SC. SC līgums ar Jedjinaja Rossija nav nekas slikts /dzeris/:)
http://www.diena.lv/blogi/par-neradikalo-priekslikumu-780368

+6
-1
Atbildēt

0

buchamona 06.12.2012. 09.36

Tas nebūtu nekas traks, ja Latvijā skaidri un gaiši tiktu definēts, kas tas ir vārda un preses brīvība, un, kas tas ir – valsts ienaidnieks. Latvijā ir vienreiz jāizbeidz prakse, kad uzbrukumi valstij, tās pastāvēšanas priekšnoteikumiem, tiek maskēti ar demokrātiju un izpausmes brīvību.

+5
-2
Atbildēt

3

    ligakalnina > buchamona 06.12.2012. 12.27

    Ir jau, principā, definēts – tie, kas neievērto Latvijas Satversmi un Latvijas likumus, par ko draud kriminālatbildība.
    Ja tie pieļauj brīvu viedokļa paušanu par visu, ieskaitot Latvijas valsti, šie cilvēki nav valsts ienaidnieki vai noziedznieki.
    Ja gribam, lai tie tādi būtu – mums jāmaina Satversme un likumdošana.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 06.12.2012. 14.41

    west. Un, vai tad drukāt avīzē Latvijai naidīgus tekstus neskaitās darbs? :))

    0
    0
    Atbildēt

    0

    oktaavs > buchamona 06.12.2012. 13.35

    Jāsoda ir par darbiem, nevis par uzskatiem.
    Šovinisti zem savas segas var smirdināt cik uziet, bet pat mūsu valsts reālu graušanu ir jāsēž.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

grislits 06.12.2012. 10.20

Atvainojos, ka ne pa tēmu, bet kādēļ nevienā mēdijā (izņemot delfos pa nakti bija) nav šīs ziņas – http://www.kase.gov.lv/?object_id=7815

Latvija ir spējusi emitēt 7 gadu obligācijas ar likmi 2.75%
Tā ir stipri svarīga ziņa, manuprāt.

+3
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu