Zaļākā valsts pasaulē piesārņotākās jūras krastā? • IR.lv

Zaļākā valsts pasaulē piesārņotākās jūras krastā?

12
Baltijas jūra pie Liepājas. Foto: Jānis Vecbrālis, F64
Evija Rudzīte

Atziņas pēc sociālās kampaņas par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē

Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies dzīvot pie Baltijas jūras. Tā ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām, gan raugoties no tautsaimniecības viedokļa, gan arī emocionālā ziņā – skaistā piekraste piesaista atpūtniekus, dabas mīļotājus, dabas pētniekus. Laikā, kad mediju uzmanība ir pievērsta krīzei un nākotnē plānotajam ekonomikas izrāvienam, mēs palaižam garām to, ka arī Baltijas jūrai ir krīze un, iespējams, mūsu bērni un mazbērni nevarēs jūrā zvejot zivis, peldēties, būvēt smilšu pilis un priecāties par skaisto piekrasti, jo mēs nebūsim pietiekami parūpējušies ar jūru.

Oktobrī biedrība „homo ecos:” īstenoja sociālo kampaņu „Latvija – zaļākā valsts pasaulē?”, kur jautājām, vai Latvija var tiekties pēc zaļākās valsts statusa, ja tās krastos ir piesārņota jūra. Kampaņas laikā tikāmies ar piejūras pašvaldību pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jauniešiem – ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem rūp Baltijas jūra un kuri darbojas, lai to atveseļotu.

Apkopojot kampaņas laikā iegūto informāciju, sapratām, ka ir vairākas labas un vairākas sliktas ziņas par Baltijas jūru, ko ir svarīgi pavēstīt.

Sliktā ziņa: Baltijas jūra ir kritiskā stāvoklī

Baltijas jūra patiešām ir kritiskā stāvokli. Kā būtiskākie riski jāmin eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un jūrniecība. Baltijas jūrā ir izveidojusies „mirusī” zona 60-100 000 km2 platībā, jūras zivīs un dzīvniekos uzkrājas bīstamas vielas, 69 zivju un dzīvnieku sugas ir apdraudētas. Galvenie piesārņojuma avoti ir lauksaimniecība, mājsaimniecības un rūpniecības notekūdeņi, kuģu notekūdeņi un gāzes, kas rodas no fosilo kurināmo dedzināšanas.

Jāpiebilst, ka jūras sateces baseinā dzīvo gandrīz 90 miljoni iedzīvotāju valstīs ar salīdzinoši augstu (un arīdzan joprojām pieaugošu) dzīves līmeni, tāpēc viņu ekonomiskās aktivitātes slodze uz Baltijas jūru ir liela. Arī klimata pārmaiņām būs ietekme uz Baltijas jūru – palielinoties nokrišņu daudzumam, palielināsies no ieskaloto lauksaimniecības organisko vielu daudzums, kļūstot siltākam, arī ūdens temperatūra mainīsies un radīs papildus draudus bioloģiskajai daudzveidībai.

Labā ziņa: Baltijas jūras reģiona valstis sadarbojas, lai jūru atveseļotu

Baltijas jūras reģiona valstis ir apzinājušās, ka Baltijas jūras piesārņojums ir izaicinājums, kas jārisina visām valstīm kopā, jo piesārņojums, kas radies vienā valstī, ietekmē visu Baltijas jūru un attiecīgi visas valstis, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Valstis ir pieņēmušas vairākas svarīgas vienošanās un uz tām attiecas EK direktīvas. Var teikt, ka Baltijas jūra ir viena no vislabāk pārvaldītajām jūrām. Valstis ir vienojušās par kopīgiem mērķiem un tām ir pieejami dažādi instrumenti, lai atveseļotu Baltijas jūru.

Piemēram, 2000.gadā stājās spēkā ES Ūdens struktūrdirektīva, kuras mērķis ir sasniegt labu ūdens stāvokli līdz 2015.gadam. 2007.gadā tika pieņemts Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plāns, kas paredz Baltijas jūras laba ekoloģiskā/vides stāvokļa atjaunošanu līdz 2021.gadam. 2011.gadā apstiprinātajā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020.gadam paredzēja apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu servisu zudumu.

Visietekmīgākais politikas plānošanas dokuments ir ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ko pieņēma 2008.gadā. Arī tā izvirzīja mērķi visu Eiropas jūru laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu jau līdz 2020.gadam.

Sliktā ziņa: labiem nodomiem neseko aktīva rīcība

Diemžēl ar labiem nodomiem un apņemšanos vien situāciju nevar būtiski uzlabot. Jāatzīmē, ka vairākās jomās situācija Baltijas jūrā sāk uzlaboties, tomēr ir pamatotas bažas, ka Baltijas jūras reģiona valstis nesasniegs kopīgos mērķus jūras atveseļošanai līdz 2015. vai 2020.gadam.

Pasaules dabas fonda izvērtējumā (Baltic Sea Scorecard 2011) ir atzīmēts, ka Baltijas jūras reģiona valstis ir apņēmušās izmantot tām pieejamos instrumentus, pieņemt politiskos lēmumus un īstenot pasākumus, lai tos izmantotu, tomēr ir skaidrs, ka valstis ne vienmēr īsteno savas ambīcijas un solījumus, diskusijām ne vienmēr ir sekojusi rīcība.

Latvija daudzos kritērijos ir saņēmusi ļoti zemu novērtējumu, turklāt vērtējums ir bijis zems vairāku gadu ziņojumos. Iespējams, tas ir rezultāts tam, ka Latvijā nedarbojas atsevišķa jūrniecību koordinējoša iestāde, līdz ar to nav institūcijas, kam Baltijas jūras atveseļošana būtu prioritāte.

Labā ziņa: ikviens no mums var palīdzēt Baltijas jūrai

Kampaņas laikā sapratām, ka Baltijas jūra ir svarīga daudziem Latvijas iedzīvotājiem un rūpes par Baltijas jūru var izpausties dažādos veidos. Baltijas jūra ir svarīga pašvaldībām, kas sakārto savu ūdenssaimniecību, atkritumu saimniecību, tīra un labiekārto pludmales, izglīto iedzīvotājus vides jomā. Baltijas jūra ir svarīga nevalstiskajām organizācijām un valsts pētniecības institūtiem, kas veic zinātnisku izpēti un sabiedrības izglītošanu. Baltijas jūra ir svarīga ar bērniem – krāsošanas konkursā bērniem no visām Latvijas malām saņēmām 1219 zīmējumus un vēlējumus Baltijas jūrai!

Tas atgādina, ka Baltijas jūra nepieder tikai mums, tā pieder arī mūsu bērniem un viņu bērniem, bet, raugoties uz situāciju Baltijas jūrā patlaban, nevaram apsolīt, ka arī viņi varēs droši spēlēt pludmales volejbolu, peldēties jūrā, mieloties ar jūras zivīm.

Baltijas jūra ir svarīga arī mums, tāpēc aicinām katru cilvēku apzināties atbildību par Baltijas jūru un saprast, ka mēs katrs esam saistīts ar jūru, ko ietekmē piesārņojums no lauksaimniecības, rūpniecības, pilsētu notekūdeņiem un arī mājsaimniecību radītais piesārņojums.

Baltijas jūra sākas arī mūsu mājā – jūras veselība ir atkarīga no tā, cik daudz un kādu sadzīves ķīmiju mēs lietojam, vai nododam bīstamos atkritumus īpašajās savākšanas vietās. Baltijas jūras veselība ir arī atkarīga no tā, vai esam apzinīgi pilsoņi un rūpes par jūru izpaužam, pārliecinoties, ka pašvaldība sakārto ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību, lai pēc iespējas mazinātu negatīvo ietekmi uz Baltijas jūru, pieprasot, lai valsts labie nodomi Baltijas jūras aizsardzībā tiek pārvērsti rīcībā un atbalstot iesākto Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību Baltijas jūras atveseļošanā.

Nodarbībās jauniešiem par Baltijas jūru kampaņas laikā runājām par mūsu rīcību, lai palīdzētu Baltijas jūrai. Jaunieši apņēmās nepiesārņot dabu, piedalīties vides sakopšanas talkās, nodot baterijas un elektriskās ierīces īpašajos savākšanas punktos, šķirot atkritumus, runāt ar vecākiem par sadzīves ķīmijas lietojuma samazinājumu, nelietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus. Tā ir rīcība, kas parāda, ka jaunieši ir gatavi dot savu ieguldījumu zaļākai Latvijai un tīrākai Baltijas jūrai.

Ko tu apņemsies darīt Latvijas un Baltijas jūras labā?

Autore ir biedrības „homo ecos:” vadītāja

 

Komentāri (12)

Ieva 23.11.2012. 07.49

Tāds dikti klišejisks raksts. Sagaidīju, ka būs Latvijas izvērtējums, konkrētas rīcības plāns, bet faktiski ir savirknētas zināmas lietasm un vispārēji lozungi. Raksts uztaisīts par tēmu, bet tēma iztirzāta tā pa virsu.
Piemēram, ja sakat, ka Latvijai esot zemi rādītāji, tad pasakiet kādi? Cik zinu Latvija nebūt nav lielākā piesārņotāj, bet pat otrādi. Tāpēc ka praktiski nav rūpniecības. Tāpat par atkritumu šķirošanu. Netiek paskaidrots, ka Latvijā tā ir fikcija. Jūsu apzinīgums, atkritumus šķirojot, beidzas vienā kaudzē, izgāztuvē. Bez tam atkritumu šķirošana pasaulē ir noiets etaps, to aizvieto augsti tehnoloģiskas šķirošanas līnijas, kas visu masu sašķiro stiklā, papīrā, metāla, kokā, plastmasā un pārtikas atkritumos automātiski. Cik zinu, kaut kas līdzīgs Latvija notiek jau tagad tik automāta vietā ir sievas…bet šāda apstrāde jau notiek. Rakstā tiek apgalvots, ka mans izmests vienreizējais plastmasas trauks ietekmē jūru, bet nav paskaidrots kā. Manuprāt, atkritumu vācēji to atšķiro un izmanto otrreizējai pārstrādei.

+7
-2
Atbildēt

0

oktaavs 23.11.2012. 19.10

Ko tu apņemsies darīt Latvijas un Baltijas jūras labā?
——————–
Neko ! Jūrā nečurāju un benzīnu neleju.
Viss pārējais valdības un pašvaldību rokās. Mums ar attīrīšanas iekārtām viss kārtībā ? Ja nav, tad kāpēc ?

+3
0
Atbildēt

0

mxblack 23.11.2012. 14.04

Globālās sasilšanas ietekmē pasliktināsies laika apstākļi, biežas būšot vētras un lieli viļņi arī jūrās, tātad uzlabosies aerācija jūrā, ūdenī nonāks daudz vairāk skābekļa, kas savukārt uzlabos jūras veselību. Arī ES pieņemtie likumi attiecībā uz ekoloģiju un sadzīvi ir pakārtoti šai problēmai, tāpēc ir cerības ka jūras stāvoklim pakāpeniski vajadzētu sākt uzlaboties. Vislielākā Baltijas jūras problēma var būt jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči, kuru konteineri sabrūk un tie var no turienes izplūst jūrā, saindējot ļoti plašas jūras teritorijas, tās pārvēršot par dzīvībai nāvējošu zonu jebkurai dzīvībai.

+3
0
Atbildēt

2

    Baiba Eltermane > mxblack 23.11.2012. 15.31

    Baltijas jūru klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs ļoti tieši, sekas var iedalīt divās lielās grupās – klimata pārmaiņu ietekme uz piekrasti un klimata pārmaiņu ietekme uz Baltijas jūras ūdeni un tajā notiekošo. Tālāk īss izklāsts par būtiskākajām un redzamākajām sekām.

    Ietekme uz piekrasti:
    1) Biežākas un spēcīgākas vētras, kā rezultātā pastiprinās krasta erozija, jūra arvien vairāk iespiežas sauszemē (jāpiebilst, ka, protams, tas nenotiek visur, pēc aptuvenām aplēsēm turpmāko 15 gadu laikā Latvija zaudēs vairāk nekā 310 ha (vidēji ap 20 ha gadā) piekrastes kāpu aizsargjoslas;
    2) Samazinoties ledus segas ilgumam un platībai, ledus piekrasti aizsargās mazāk, tas ir vēl viens iemesls, kādēļ vētru ietekme būs redzamāka un postošāka. Latvijas piekraste visdrīzāk kļūst par neaizsalstošo zonu.
    3) kopējā ūdens līmeņa celšanās. Ir prognozes, kas saka, ka līdz 2100.gadam ūdens līmenis Baltijas jūrā var celties par 18-59cm.

    Ietekme uz Baltijas jūras ūdens kvalitāti:
    1) Diemžēl eitrofikācijas process Baltijas jūrā tikai palielināsies. Ar lielajiem viļņiem tur nebūs līdzēts – ūdenim kļūstot siltākam, Baltijas jūrā arvien vairāk trūkst skābekļa. Šeit ir iezīmēts, kā tas varētu izskatīties kartē: http://ej.uz/6j3d
    2) Samazināsies jūras sāļums, kā rezultātā mainīsies jūrā dzīvojošo augu un zivju populācija. Sālsūdens zivis kļūs mazāk izplatītas, savukārt biežāk sastopamas būs saldūdens zivis (http://www.ices.dk/products/CMdocs/CM-2007/E/E1107.pdf )

    Diezgan saprotami šīs ietekmes, un arī citas izskaidrotas arī šajā rakstā: http://scenariji.lv/2010/08/noverotas-un-prognozetas-klimata-izmainas-latvija/

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Andris > mxblack 24.11.2012. 01.13

    > Janka

    Pēc Otrā pasaules kara Sabiedrotie Baltijas jūrā nogremdēja Vācijas nerealizēto militāro inžu arsenālu – fosgēnu, difosgēnu, iprītu, tabunu, arsīnu (arsēnūdeņradi) utt. Precīzs „dāvanu” apjoms nav zināms, taču tikai nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu. Pie tam vietas, kur savu metāla tvertņu daļu gremdēja Rietumi, ir zināmas un iezīmētas kartēs (Lielbritānija, piemēram, savu daļu nolaida uz grunti pie Bornholmas salas), bet PSRS rīkojās ar plašu vēzienu – brauca tik un meta pār bortu: ir zināms, ka neliela daļa no 35 tūkstošiem ķīmisko ieroču tonnu PSRS jūrai uzdāvināja netālu no Liepājas, bet par pārējo – lielumliela jautājuma zīme.
    Prognozējot „gaišo rītdienu”, gremdētāji lēsa, ka pēc 50 gadiem šo nāves kravu izcelts. Taču ieplānotais laiks sen jau aiz kalniem, un metāls mēdz rūsēt…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu