Zaļākā valsts pasaulē piesārņotākās jūras krastā?

Neesmu interesejies pedeja laika, tachu gadus 15 atpakalj labakais, ko vareja darit Baltijas juras laba bija protestet pie zviedru un somu parlamentiem. Jo taas bija pamataa vinju industrijas un intensiivaa lauksaimnieciiba, kuras piesarnjoja Baltijas juuru. Zhel, ka shaja raksta iztrukst kaut jelkada informacija. Bet ja viss vel aizvien ir tapat – ceru, ka tas tiks ari darits, – aktivisti blokees celjus uz Zviedrijas un Somijas celulozes rupnicam utt. …nevis aiznems Latvijas publisko telpa ar mums nesvarigu teemu.

Ko es darīju un daru Baltijas jūras labā? Es ar mašīnu neizbraukāju Vidzemes akmeņainās jūrmalas kāpu zonu – es aizbraucu ar autobusus un pēc tam eju kājām. Es nemetu pamperus, pārtikas maisus, tukšas alus pudeles pie jūras smiltīs – es to ielieku savā somā un aiznesu līdz miskastei. Es neceļu mājas kāpu zonā un nelieku asfaltētu ceļu, lai manai mašīnai būtu ērti braukt pa saudzējamās kāpu zonas smiltīm. Lūk, to es daru!

Ko tu apņemsies darīt Latvijas un Baltijas jūras labā?
——————–
Neko ! Jūrā nečurāju un benzīnu neleju.
Viss pārējais valdības un pašvaldību rokās. Mums ar attīrīšanas iekārtām viss kārtībā ? Ja nav, tad kāpēc ?

Nevajadzētu tik ļoti pārspīlēt savu nozīmību, nu neesam ne zaļākā valsts, ne arī netīrākā jūra. Tā var apgalvot tikai cilvēks, kas nav izbraucis tālāk par Mangaļsalu vai arī zaļais anarhists, kam kārtējo reizi aptrūkusies nauda.

Globālās sasilšanas ietekmē pasliktināsies laika apstākļi, biežas būšot vētras un lieli viļņi arī jūrās, tātad uzlabosies aerācija jūrā, ūdenī nonāks daudz vairāk skābekļa, kas savukārt uzlabos jūras veselību. Arī ES pieņemtie likumi attiecībā uz ekoloģiju un sadzīvi ir pakārtoti šai problēmai, tāpēc ir cerības ka jūras stāvoklim pakāpeniski vajadzētu sākt uzlaboties. Vislielākā Baltijas jūras problēma var būt jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči, kuru konteineri sabrūk un tie var no turienes izplūst jūrā, saindējot ļoti plašas jūras teritorijas, tās pārvēršot par dzīvībai nāvējošu zonu jebkurai dzīvībai.

Rūpniecība ir tikai viens no piesārņojuma avotiem, vēl būtisks avots ir lauksaimniecība, notekūdeņi, kuģniecība. 1/4 fosfora jūrā nonāk no mājsaimniecībām. Informāciju par rādītājiem var skatīties, piemēram, Pasaules Dabas fonda publikācijā http://wwf.panda.org/what_we_do/where_we_work/baltic/publications/?201517/WWF-Baltic-Sea-Scorecard-2011-Report vai Helsinku Komisijas publikācijā http://www.helcom.fi/stc/files/Publications/Proceedings/BSEP132%20FINAL.pdf Attiecībā uz Latviju gan arī jāpiebilst, ka ir rādītāji, par kuriem Latvijā finansējuma ierobežojumu dēļ netiek vākta informācija, un pieejamie dati ir iegūti pateicoties starptautiskajiem pētījumiem.

Kārtējais zaļā biznesa projekts.
Neiesim taču mēs grāvjus rakt
Dzīvot var zaļi, ja pratīsim…

Tāds dikti klišejisks raksts. Sagaidīju, ka būs Latvijas izvērtējums, konkrētas rīcības plāns, bet faktiski ir savirknētas zināmas lietasm un vispārēji lozungi. Raksts uztaisīts par tēmu, bet tēma iztirzāta tā pa virsu.
Piemēram, ja sakat, ka Latvijai esot zemi rādītāji, tad pasakiet kādi? Cik zinu Latvija nebūt nav lielākā piesārņotāj, bet pat otrādi. Tāpēc ka praktiski nav rūpniecības. Tāpat par atkritumu šķirošanu. Netiek paskaidrots, ka Latvijā tā ir fikcija. Jūsu apzinīgums, atkritumus šķirojot, beidzas vienā kaudzē, izgāztuvē. Bez tam atkritumu šķirošana pasaulē ir noiets etaps, to aizvieto augsti tehnoloģiskas šķirošanas līnijas, kas visu masu sašķiro stiklā, papīrā, metāla, kokā, plastmasā un pārtikas atkritumos automātiski. Cik zinu, kaut kas līdzīgs Latvija notiek jau tagad tik automāta vietā ir sievas…bet šāda apstrāde jau notiek. Rakstā tiek apgalvots, ka mans izmests vienreizējais plastmasas trauks ietekmē jūru, bet nav paskaidrots kā. Manuprāt, atkritumu vācēji to atšķiro un izmanto otrreizējai pārstrādei.