Biežāk uzdotie jautājumi par IZM studiju programmu izvērtējumu* 39

Kādā studentu piketā. Foto: Rūta Kalmuka, F64
Roberts Ķīlis

 

1. Ar kādu mērķi IZM veica alternatīvo studiju programmu izvērtējumu?

Analīze ir papildu informācijas avots studējošajiem, augstskolām un politikas veidotājiem. Analīze veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra sēdes protokollēmuma Nr.53 22.§ 3.punktu, lai nodrošinātu:

* informācijas atklātumu (publiskoti kritēriji, publiskoti ekspertu vērtējumi).

* atbildes uz jautājumiem „Kāpēc studiju programma ir iekļauta noteiktajā grupā un kā to var uzlabot?”

* atbildīgu un uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu, izmantojot sinerģijas modeli starp kvantitatīvo datu analīzi un AIP vērtējumiem, ko piedāvā ministrijas analīze.

2. Kādus datus IZM izmantoja, veicot alternatīvo izvērtējumu?

Analīzē ir izmantoti Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” dati – ekspertu sniegtie studiju programmu kvantitatīvie vērtējumi, kas tika iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2012.gada 14.septembrī.

Par ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” īstenošanas rezultātā iegūto studiju programmu vērtējumu datu kvalitāti ir atbildīgs šī projekta īstenotājs – Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP).

Ministrija nemainīja ne kritērijus (izmantoti 62 kritēriji precīzi AIP projekta redakcijā), ne ekspertu vērtējumus.

3. Cik programmas IZM analizēja?

836 studiju programmas. Diemžēl visas programmas izvērtēt nebija iespējams, jo AIP dati nav pilnīgi. Tikai 17% no visām vērtētajām studiju programmām ir novērtēti visi 62 kritēriji, bet vairākām programmām kritēriju vērtējumi netika sniegti.

4. Kāda ir IZM izvērtējuma metodoloģija? 

Katrai studiju programmai tiek noteikts koeficients no 0 līdz 0,75. Koeficients balstās uz ekspertu vērtējumiem (no 1 līdz 4) un tiek aprēķināts pēc formulas:

Pk – pamata kritēriju grupas vērtību summa, Pn – pamata kritēriju skaits, Pe – kritēriju skaits bez novērtējuma pamata kritēriju grupā


K – studiju programmas koeficients, P – pamata kritēriju grupas koeficients, F – fona kritēriju grupas koeficients, Km – kopas minimālais koeficients (0.25)


Fk – fona kritēriju grupas vērtību summa, Fn – fona kritēriju skaits, Fe – kritēriju skaits bez novērtējuma fona kritēriju grupā.

Pamata kritēriji veido pusi no vērtējuma. Ja viena vai vairāku kritēriju vērtējumi nav pieejami, tie tiek izslēgti no grupas. Vienlaikus tiek norādīts kritēriju vērtējumu pieejamības īpatsvars no kopējo kritēriju skaita grupā.

Ekspertu vērtējumi ir publiskoti šeit

5. Pēc kādiem principiem izvēlēti pamata un fona kritēriji programmu izvērtējumā?

Katrai studiju programmu grupai ir atšķirīgi uzdevumi. Piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojošie kritēriji, bet koledžas līmeņa studiju programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām.

Piemēram, 4.kritērijs par prakšu atbilstību teorētiskajai daļai ir iekļauts pamata kritērijos profesionālā novirziena programmām. Vienlaikus 14.kritērijs par akadēmiskā personālā zinātnisko darbu ir iekļauts pamata grupā akadēmiskā novirziena programmām.

6. Pēc kādiem principiem studiju programmas sadalītas 4 tipoloģiskās grupās?

Pēc studiju līmeņa un studiju novirziena (akadēmiskais, profesionālais):

– Īsa cikla (koledža)

– Profesionālā (izņemot īsa cikla)

– Akadēmiskā

– Doktora studijas

7. Kā IZM izmantos iegūtos datus?

Analīze ir uztverama un izmantojama kā papildus informācijas avots, kas var palīdzēt augstākās izglītības procesos iesaistītajām personām pieņemt pamatotus, uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Augstākās izglītības politikas veidotājiem šī analīze palīdzēs veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tajā skaitā izmantot to kā vienu no kritērijiem, plānojot budžeta finansēto studiju vietu sadalījumu. Budžeta vietu sadalē tiks ņemti vērā arī citi aspekti, piemēram, studiju virziena reģionālā nozīme, programmu pārklāšanās, valsts noteiktie sociāli ekonomiskās attīstības prioritārie virzieni.

Analizē sniegtā informācija kalpos kā analītisks materiāls studiju virzienu akreditācijas komisijas locekļiem (akreditācijas procesā obligāti tiks izmantoti ESF projekta rezultātā iegūtie pilni ekspertu vērtējumi – gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie).

Analīzē sniegtā informācija palīdzēs studiju procesā iesaistītajām personu grupām, – potenciālajiem studentiem pieņemt pamatotus lēmumus par studiju programmas izvēli, bet augstākās izglītības iestāžu vadībai pieņemt stratēģiskus lēmumus par studiju virzienu attīstību vai maiņu, kā arī taktiskus lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem konkrētajās studiju programmās.

Ministrijas piedāvātā studiju programmu izvērtēšanas kvantitatīvo datu analīze dod iespēju arī turpmāk veikt salīdzinošu izvērtējumu, lai noskaidrotu, vai studiju programmu izvērtēšanas process un tā rezultātā veiktās izmaiņas valsts politikas un augstākās izglītības iestāžu līmenī ir devušas iespēju sasniegt galveno reformu mērķi – uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un veicināt studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām.

8. Kādi ir būtiskākās atšķirības/ ieguvumi, salīdzinot ar AIP veikto izvērtējumu?

Ministrijas izmantotā metodoloģija atšķirībā no AIP metodoloģijas nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas.

Saskaņā ar AIP metodoloģiju programma ar 8 (no 62) neapmierinošiem kritēriju vērtējumiem var netikt uzskatīta par tādu, kuras pastāvēšana ir problemātiska (III grupa); papildus šādai programmai var būt arī vairāki vērtējumi „apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi”.

Ministrijas analīzē izmantotā metodoloģija nepieļauj, ka programma ar vienādu iegūto punktu skaitu tiek iekļauta dažādās grupās.

Vienlaikus, izslēdzot interpretācijas iespējamību 55% gadījumos ministrijas analīze sakrita ar AIP veiktās analīzes rezultātiem. Papildus ministrijas analīze ir pilnībā rekonstruējamā no datiem, līdz ar to ir caurspīdīga.

9. Vai IZM izmanto AIP izvērtējuma rezultātus, kādā veidā?

Jā. Ir izmantoti AIP projekta:

– kritēriji (pilnībā un tos nemainot);

– kvantitatīvie dati (vērtējumi) (pilnībā un tos nemainot);

– AIP studiju programmu sadalījums grupās (I, II, III) (pilnībā un to nemainot).

Ministrija savā analīzē apzinās arī ierobežojumus attiecībā uz kvantitatīvo datu lietošanu: „kvantitatīvie dati ir kaut arī nozīmīga, tomēr tikai daļa no pilnīgas situācijas analīzes”. Tādējādi analīzē tika integrēti arī projekta rezultāti, izstrādāts abu vērtējumu sinerģijas modelis. Modeļa pamatā ir sasaiste starp ministrijas un AIP studiju programmu grupēšanu, vienam vērtējumam papildinot otru.

Ministrijas un AIP studiju programmu vērtējumu sinerģijas modelis, studiju programmu skaits katrā no segmentiem un informācija par iespējamo rīcību

10. Vai IZM vērtējuma rezultāti ir zemāki, nekā AIP vērtējums?

Nē. Analīzes sinerģijas dati parāda, ka studiju programmu, kuras var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, īpatsvars, salīdzinot ar AIP datiem, pieauga no 68.96% līdz 69.50%. Vienlaikus jāatzīmē, ka studiju programmu skaits, kas iekļauts ‘sarkanajā’ zonā pieauga, proti ir vairāk programmu, kuru finansēšana no valsts budžeta būtu jāpārtrauc, pārdalot līdzekļu kvalitatīvām programmām, kur studenti var turpināt studēt bez maksas.

11. Kur var iepazīties ar IZM izvērtējumu?

Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde profesora Hazana viedoklim par IZM veikto Augstākās izglītības padomes datu analīzi

Izglītības un zinātnes ministrija 2012.gada 7.novembrī publicēja informatīvo dokumentu „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)”. 

Budžetu varētu zaudēt vairāk programmu – nav patiesība

Analīzē tika izmantoti Augstākās izglītības padomes Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, ko līdzfinansē Izglītības un zinātnes ministrija, rezultāti. Papildus tika veikta 62 pēc projekta metodoloģijas izvēlēto kritēriju kvantitatīva analīze. 

Apvienojot minētos rezultātus dokumentā ir sniegti sinerģijas dati, kas parāda, ka studiju programmu, kuras var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, īpatsvars, salīdzinot ar AIP datiem, pieauga no 68.96% līdz 69.50%. 

Tādējādi ministrijas veiktā analīze identificēja vairāk labu programmu, nekā AIP ziņojumā. 

Metodoloģija ir nekorekta – nav patiesība 

Ministrijas izmantotā metodoloģija atšķirībā no AIP metodoloģijas nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas. 

Saskaņā ar AIP metodoloģiju programma ar 8 (no 62) neapmierinošiem kritēriju vērtējumiem var netikt uzskatīta par tādu, kuras pastāvēšana ir problemātiska (III grupa); papildus šādai programmai var būt arī vairāki vērtējumi „apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi”. 

Ministrijas analīzē izmantotā metodoloģija nepieļauj, ka programma ar vienādu iegūto punktu skaitu tiek iekļauta dažādās grupās. 

Vienlaikus, izslēdzot interpretācijas iespējamību 55% gadījumos ministrijas analīze sakrita ar AIP veiktās analīzes rezultātiem. Papildus ministrijas analīze ir pilnībā rekonstruējamā no datiem, līdz ar to ir caurspīdīga. 

Attiecībā uz skalas grafisko attēlošanu vai neattēlošanu anketās, tā patiešām varētu būt skaidrākā, veicot ekspertīzi. Tāpēc ministrija savā analīzē norādīja uz datu izmantošanas ierobežojumiem. Kā vienu no ierobežojumiem var minēt arī novērtēto kritēriju īpatsvaru, kas tika iekļauts analīzē un informē lasītāju par datu, uz kā bāzes veiktā analīze, pieejamību. 

Papildus ministrija norāda, ka realizējot projektu īstenotājiem bija skaidri jānorāda visām pusēm uz līguma nosacījumu, kas paredz, ka iegūtie dati ir ministrijas īpašums, kurus nav aizliegts analizēt attīstības politikas ietvaros. Pretējā gadījumā ministrijā nevarētu atbildēt uz politikas plānošanas pamatjautājumu: „Kāpēc ir šāds rezultāts un kā to var uzlabot?”.

Kritika

1. (MH) IZM vērtējuma pamatā ir pilnīgi nekorekta metodoloģija, turklāt ir pārkāpti godīgās konkurences, starptautiskās sadarbības un projektu vadības pamatprincipi.

Ministrijas izmantotā metodoloģija atšķirībā no AIP metodoloģijas nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas.

Saskaņā ar AIP metodoloģiju programma ar 8 (no 62) neapmierinošiem kritēriju vērtējumiem var netikt uzskatīta par tādu, kuras pastāvēšana ir problemātiska (III grupa); papildus šādai programmai var būt arī vairāki vērtējumi „apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi”.

Ministrijas analīzē izmantotā metodoloģija nepieļauj, ka programma ar vienādu iegūto punktu skaitu tiek iekļauta dažādās grupās.

2. (MH) IZM vērtējuma izmantošana valsts budžeta vietu sadalē būtu, kā minimums, juridiski nepamatota

Saskaņā ar Augstskolu likuma 51.pantu no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma.

Līdz 2012.gada 14.novembrim Augstākās izglītības padomes priekšlikums nav saņemts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra sēdes protokollēmuma Nr.53 22.§ 1.punktu turpmākajam finansējuma sadalījumam par pamatu tiek ņemts Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ekspertu iesniegto studiju programmu vērtējums, kas nav pretrunā ar veikto papildu analīzi, kurā tiek izmantoti gan ekspertu vērtējumi, gan projekta sadalījums grupās.

Vienlaikus budžeta vietu sadalījums ir atkarīgs no darba tirgus prognozēm, studiju programmas kvalitātes un citiem faktoriem, piemēram, programmu fragmentācija, kuri tiks ņemti vērā, sadalot budžetu 2013.gadam. 

3. (MH) Dažādu kritēriju punktu saskaitīšana vai vidējā vērtējuma aprēķināšana, uz kā balstās IZM novērtējums, nebija paredzēta. Kritiski svarīgi lēmumu pamatā ir metodes un formulas, par kuriem ne projekta dalībnieki (augstskolas), ne eksperti nebija iepriekš informēti. IZM ir veikuši ar AIP projekta starprezultātiem aprēķinus, kuriem šie starprezultāti (un vispār šāda veida dati) nav paredzēti; šo aprēķinu rezultāti nav interpretējami (un, protams, nav lietojami).

Analīze ir papildu informācijas avots studējošajiem, augstskolām un politikas veidotājiem, kas neatceļ projekta rezultātus, bet papildina tos. Vienlaikus analīze norāda uz būtisku problēmu, ko līdz šim nebija iespējams izskaidrot – studiju programmu piederība noteiktai grupai vairākos gadījumos nav saistīta ar programmas vērtējumā iegūto punktu skaitu, t.i., liela daļa no programmām ar vienādu punktu skaitu ir ieskaitītas atšķirīgās grupās.

Rezultāti ir daudz labāk interpretējami, salīdzinot ar AIP datiem.

Ministrijas izmantotā metodoloģija atšķirībā no AIP metodoloģijas nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas.

Saskaņā ar AIP metodoloģiju programma ar 8 (no 62) neapmierinošiem kritēriju vērtējumiem var netikt uzskatīta par tādu, kuras pastāvēšana ir problemātiska (III grupa); papildus šādai programmai var būt arī vairāki vērtējumi „apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi”.

Ministrijas analīzē izmantotā metodoloģija nepieļauj, ka programma ar vienādu iegūto punktu skaitu tiek iekļauta dažādās grupās.

4. (MH) IZM alternatīvais vērtējums faktiski diskreditē augstākās izglītības reformas.

Nav pamata apgalvot, ka papildu informācija, kas balstās uz ekspertu vērtējumiem diskreditē augstākās izglītības reformas. Otrādi, veidojot politiku, neanalizējot detalizētāk 62 kritērijus, ir risks pieņemt nepamatotus lēmumus.

5. (MH) Rezumējot, AIP projektā iegūtie studiju programmu vērtējumi pa kritērijiem pēc savas būtības ir kvalitatīvie (sakārtotie) nevis kvantitatīvie dati, un analizēt tos tā, kā to ir darījis IZM, ir metodoloģiski nekorekti.

Analizējamie dati ir kvantitatīvie dati. Aicinām iepazīties ar anketas, kuru aizpildīja eksperti, grafisko izkārtojumu. Anketā ir skaidri redzams, ka attālums starp vērtējumu „1″ un „2″ ir identisks attālumam starp vērtējumu „2″ un „3″ un starp „3″ un „4″.

6. (MH) Par “pamata kritērijiem” (IZM izgudrojums, ko argumentēti kritizē gan AIP, gan A. Prikulis)

Pamata kritēriju izvēle ir ministrijas kompetencē. Vienlaicīgi vēršam uzmanību uz to, ka ministrija neveidoja jaunus kritērijus, bet izmantoja visus AIP projekta rezultātā iegūtos kritērijus, izvēloties svarīgākus 10 līdz 14 kritērijus katrai no četrām tipoloģiskajām grupām.

Šādas pieejas pamatā ir atziņa, ka katrai studiju programmu grupai ir atšķirīgi uzdevumi. Piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojošie kritēriji, bet koledžas līmeņa studiju programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām.

7. (AIP) Nav argumentu 17 (no 62) kritēriju atlase un šo kritēriju neteikšana par „galvenajam”. (AIP) Nav argumentēts, kāpēc tieši šiem 17 „galvenajiem” kritērijiem tiek piešķirts ievērojami augstāks vērtēšanas īpatsvars, studiju programmas vērtējumā veidojot 50% no kopējā vērtējumā.

Vēršam uzmanību uz to, ka pamata grupā tika iekļauti no 10 līdz 14 kritērijiem, nevis 17.

Pamata kritēriju izvēle ir ministrijas kompetencē. Vienlaicīgi vēršam uzmanību uz to, ka ministrija neveidoja jaunus kritērijus, bet izmantoja visus AIP projekta rezultātā iegūtos kritērijus, izvēloties svarīgākus 10 līdz 14 kritērijus katrai no četrām tipoloģiskajām grupām.

Šādas pieejas pamatā ir atziņa, ka katrai studiju programmu grupai ir atšķirīgi uzdevumi. Piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojošie kritēriji, bet koledžas līmeņa studiju programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām.

Vienlaikus norādām, ka starp pamata un fona kritēriju vērtībām ir novērojama augsta korelācija.

8. (AIP) Aprēķinos nav nodalīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji

AIP projekta ietvaros visu 62 kritēriju novērtēšana notika, izmantojot kvantitatīvo novērtēšanas metodi (piešķirts vērtējums no „1″līdz „4″, nevis kvalitatīvo, piemēram, aprakstot rezultātu.

9. (AIP) Normālsadalījums (Gausa līkne) nav iespējams studiju programmu kopai, jo tā nav haotiski veidojusies sistēma, bet ilgā laikā posmā akreditācijas rezultātā ir atlasītas labākās un izslēgtas sliktas studiju programmas.

Gausa līkne ziņojumā nav atspoguļota.

* Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē Augstākās izglītības padomes sniegto datu patiesumu un atbilstību, IZM sagatavotais alternatīvais studiju programmu izvērtējums, kas veidots uz AIP kvantitatīvo datu bāzes, netiks izmantots budžeta līdzekļu sadalei. Līdz ar to rakstā publicētie jautājumi un atbildes ir spēkā tikai tad, ja ir spēkā IZM gatavotais izvērtējums.

Materiālu sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija

 

Komentāri (39)

Edmunds Zālīte 20.11.2012. 13.07

pirms 10 gadiem, man zināmā studiju programmā bija tikai pāris veco pasniedzēju, kuru priekšmetos nevarēja dabūt sekmīgu atzīmi, tos reāli neapgūstot. zēla un plauka haļava un plaģiātisms, domājams, nekas nav mainījies… jo augstākās izglītības karogs visus šos gadus ir bijis “katram pa diplomam”, lai arī tā ‘diploma’ vērtība, daudzos gadījumos, jau ir tikai materiāls, uz kura tas uzdrukāts.

ceru, ka ķīlim izdosies, kur gan vēl atrast kādu ‘trako’, kurš būs gana drosmīgs, lai iztrenkātu to mūsu augstākās izglītības _Mafiju_.

+12
-3
Atbildēt

1

    aldis_grunde > Edmunds Zālīte 20.11.2012. 13.36

    Bet vai pie vainas nav arī paši studenti, kuriem lielākai daļai interesē tikai diplomi un lai tos varētu iegūt ar vismazākajām pūlēm?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Māris Bārzdainis 20.11.2012. 10.32

Ļoti vajadzīga informācija, tagad ir no kā atsperties. Varbūt eswmu ko palaidis garā, bet mani interesē Vētras attaisnošanās –

Vētra jau uzsvēris, ka saistībā ar AIP īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ir veikta virkne pārbaužu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iegūtie dati ir viltoti. Līdz šim notikušas sešas uzraudzības sēdes, kurās nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Tādēļ neesot pamats uzskatīt, ka pētījumā iegūtie dati varētu būt viltoti. “Tika veiktas arī virkne pārbaužu no projekta uzraugiem, kuri nekādus pārkāpumus nav konstatējuši,” sacīja Vētra.

Tātad:
Kas tās ir par “virkne veiktās pārbaudes”, kad tika veiktas un galvenais – kas veica ( kādā sastāvā)?
Kas ir projekta uzraugi, kad veica “virkni pārbaužu”?

Vai tik nav tā, ka AIP pati sevi pārbaudīja un par vainīgo, kā vienmēr, uzrādīs kādu sīku gariņu?
Vai kāds var dot skaidrību?

+8
-4
Atbildēt

0

enjoy 20.11.2012. 16.15

Nu gan Vētra aizvētrojies. Ko nozīmē starpdati, kuri nav paredzēti tālāk apstrādāt? Kas tie par jaunumiem pētniecībā? Visus starpdatus var svērt un mērīt pēc pētnieka ieskatiem un interesēm, jo tieši tāda ir pētniecības jēga. Var izdalīt atsevišķas skalas vai to kombinācijas, vai neizmantot kādu datu daļu, ja tie nav korekti. Vēl labāk būtu veikt tādu pašu pētījumu pēc gadiem un salīdzināt datus ar šo.

Ja rezultāts sanācis tik murgains, tas tikai nozīmē, ka sākotnējie dati nav bijuši korekti ievākti vai ir falsificēti.

Cik ir lasīts, tad dažādi eksperti ir vērtējuši vienādas programmas, kas arī ir nekorekti. Daudz saprātīgāk būtu, ka, piemēram, visas mediķus programmas pētītu viena komisija, visas dziedāšanas skolotāju programmas viena komanda. Citādi iznāk, ka uz vienu augstskolu aizbrauc eksperti ar vienu skatījumu uz dzīvi, uz otru- ar diametrāli pretēju, bet uz trešo skolu neaizbrauc neviens, jo eksperti ir “nobastojuši”. Vieni anketas aizpildījuši rūpīgi, citi aizpildījuši pa daļai, bet trešās grupas anketas vispār ir falsificētas.

+5
-2
Atbildēt

2

    aldis_grunde > enjoy 20.11.2012. 18.00

    “Visus starpdatus var svērt un mērīt pēc pētnieka ieskatiem un interesēm, jo tieši tāda ir pētniecības jēga.”

    Protams, katrs drīkst ņemt kaut kādus datus un tos analizēt, bet nedrīkst šādu analīzi uzdot par kaut ko objektīvu, un vēl jo vairāk, izmantot to lēmumu pieņemšanā.

    Analoģijai – piemēram, ir hokeja turnīrs, tur rezultātus nosaka pēc iegūtajiem punktiem (uzvarēto spēļu skaita un vēl svarīgi vai uzvara gūta pamatlaikā vai papildlaikā), bet turnīra vidū kāds pēkšņi izdomā, ka viss jāvērtē pēc iemesto un ielaisto vārtu attiecības, jo tas ir objektīvāks rādītājs un vēl pasaka, ka 3. periods ir pats svarīgākais, tāpēc tajā iemestie vārti jāskaita dubultā. Viss esot noticis stingri pēc izstrādātas metodikas, kas “nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas”…

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    enjoy > enjoy 20.11.2012. 19.16

    Protams, katrs drīkst ņemt kaut kādus datus un tos analizēt, bet nedrīkst šādu analīzi uzdot par kaut ko objektīvu, un vēl jo vairāk, izmantot to lēmumu pieņemšanā.
    ________________
    Kāpēc nedrīkst? Ja ir saprātīga doma apakšā, tad tas ir objektīvi. Ministrs, ja esi pamanījis, ir politiska persona, tādēļ viņš var pieņemt kaut lēmumu, ka piešķirs finansējumu tām augstskolām, kurās ēdnīcās ir garšīgākas kotletes vai pasniedzējām lielāks krūšu apkārtmērs. 🙂

    Bet Tev ir perfekts piemērs par hokeju, ja atceramies notikumu kontekstu. Ja viens tiesnesis tiesā pēc hokeja noteikumiem, otrs- pēc basketbola, trešais aizmirsa ierakstīt spēles rezultātu tabulā, bet ceturtais tiesnesis vispār uz spēli neieradās, tad rezultātā mēs iegūstam AIP pētījumu. 🙂

    Patiesībā šis jandāliņš ir ārkārtīgi pamācošs, jo izvilcis gaismā tādus brīnumus, ka tik turies. Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka ne jau teologus un skaistumkopējas Ķīlis finansēs. Domāju, ka tagad visiem augstskolu vadītājiem vajadzētu beigt spiest pasniedzējiem un studentiem rakstīt demisijas pieprasījumus, bet iet pie Ķīļa ar saviem kvalitātes uzlabošanas variantiem.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu