Labirints, kas NEPLP aizveda līdz “Ofcom”

Lielbritānijas regulators „Ofcom” reģistrējis vismaz ceturto daļu Latvijā pieejamo TV kanālu

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) nosaka, ka ikviens Eiropas Savienībā reģistrēts TV kanāls ir tiesīgs piedalīties jebkuras citas ES valsts reklāmas tirgū. Latvijā redzami TV kanāli, kuri reģistrēti Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Ukrainā, Krievijā. Jā, un arī Latvijā, protams.

Šādas „pārrobežu reģistrācijas” finansiālais rezultāts ir tāds, ka jau tā nelielo Latvijas reklāmas tirgu vēl vairāk sadrumstalo citu valstu TV kanāli, krietni sašaurinot Latvijas raidorganizāciju iespējas šajā tirgū nopelnīt.

Taču šai direktīvai ir vēl viens, iespējams, daudz nopietnāks blakusefekts. Tā nosaka, ka TV kanālam jāievēro nevis tās valsts likumi, kur tas tiek raidīts, bet gan tās, kur reģistrēts.

Un tas jau nozīmē, ka Latvijas valstij tikai ļoti ierobežotā apjomā dotas iespējas ietekmēt tās mediju vidi un nodrošināt, ka tajā tiek ievēroti mūsu valsts tiesību akti.

Ja kaut ko vēlamies darīt, tad faktiski vajadzētu pārzināt visu iepriekš minēto ES valstu likumus un, saredzot pārkāpumu, būtu jāmeklē, vai un kā šī joma tiek vai netiek regulēta, piemēram, Francijā vai Itālijā. Par šādu kārtību sūdzas daudzas ES valstis.

„Cietais” kompromiss

Taču, kā atceras Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, direktīvas tapšanas laikā tieši par šo jautājumu – kuri likumi jāievēro – bijušas visasākās cīņas. Visplašāko brīvā tirgus liberālismu sludināja valstu grupa, kuras pulcējās ap Lielbritāniju, bet pretējo, arī Latvijas interesēm atbilstošo viedokli pauda valstis, kuru līdere bija Zviedrija. Grūti iedomāties, kāda „tīrā veidā” izskatījās britu piedāvātā direktīvas versija, jo jau esošais (it kā) kompromisa variants valstīm ar nelielu audiovizuālo un reklāmas tirgu ir ļoti neizdevīgs.

Šajā sakarā par liekulīgu uzskatāms AVMPD preambulā uzsvērtais, proti: „Audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas pakalpojumi. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem.”

Patlaban ES audiovizuālo mediju tirgus veidojas tā, ka pamazām „izskalo saknes” pašai direktīvai, kuras mērķis līdzās citiem tomēr bija arī Eiropas Savienības vienotas informatīvās telpas veidošana, veicinot arī eiropiešu audiovizuālo darbu producēšanu iepretī globalizācijas nivelējošajam piedāvājumam.

Apolitiskā direktīva

Baltijas valstīm trāpīts vēl skarbāk. Politiskas autoritātes un mediju vides pētnieki atzīst, ka Krievija arvien intensīvāk izmanto ne tikai „maigās varas” metodes, bet jau sākusi reālu informatīvo karu pret Baltijas valstīm, lai tās ne tikai ekonomiski, bet arī politiski, psiholoģiski, ideoloģiski noturētu savā ietekmes sfērā, šim nolūkam ārkārtīgi sekmīgi izmantojot televīziju.

Taču direktīvas visai brīvi traktējamie noteikumi par tiesībām reģistrēt raidorganizāciju kādā no ES valstīm noveduši pie tā, ka Krievijas valsts vai valstij un tās autoritārajai ideoloģijai lojālie kanāli laiduši pasaulē meitas, kas nu jau ir gluži eiropeiskas. Piemēram, „REN TV Baltic” un „Mir Baltic”, kā arī „Pervij Baltijskij Muzikaļnij kanal” un „Pervij Baltijskij kanal” versija Igaunijai un „NTV Mir Lithuania” pieder kādai Lielbritānijā reģistrētai firmai „Baltic Media Alliance Ltd”, kura šos kanālus reģistrējusi pie britu regulatora „Ofcom”. Tagad tiem Latvijā ir ietekme, bet mūsu valsts likumiem jāpakļaujas nav.

Kāpēc briti sodīja „REN TV” un „Mir Baltic”?

Paradoksālā kārtā gan tieši „REN TV” un „Mir Baltic” izpelnījās „Ofcom” sodu. Lai gan britu regulatoram nav preventīvi jāvēro, kā kurš ārpus valsts raidošais kanāls ievēro Apvienotās Karalistes likumus, šoreiz par klupšanas akmeni izrādījās Centrālās Vēlēšanu komisijas uzrakstītā sūdzība, kas sākotnēji bija vērsta pret to, ka abos kanālos raidītajos paziņojumos, kas saturēja aicinājumu iet un balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, nelikumīgi tika izmantots CVK logo.

Taču, pētot šo lietu gandrīz deviņus mēnešus, „Ofcom” secināja, ka patiesībā pārkāpts britu tiesību aktos paredzētais aizliegums pārraidīt jebkādu politisko reklāmu. Tā nu sanāca, ka abi kanāli „iekrita” par tādu pārkāpumu, kas… Latvijā par pārkāpumu nemaz netiktu atzīts.

Mēs Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar līdzīgu problēmu saskārāmies, kad skatītāji sūdzējās par satura ziņā līdzīgu reklāmu „Pirmajā Baltijas kanālā”, kur netika uzrādīts finansējums. Latvijas likumi politisko reklāmu pagaidām atļauj, taču par tādu tiek atzīta vien priekšvēlēšanu, nevis pirmsreferendumu reklāma, kurai obligāti jāuzrāda finansētājs.

Situācija mainīsies, kad Saeima pieņems jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas politiskās reklāmas šajā periodā aizliegs. Tomēr par laiku pirms referendumiem īstas skaidrības nav. Taču jebkuru šādu aizliegumu būs iespējams pārkāpt, piemēram, kanālam „RTR Rosija”, kurš reģistrēts Zviedrijā – valstī, kur nekādu politisko reklāmu aizlieguma nav.

Tās pašas direktīvas 2.pants gan nosaka sekojošo: „ 2. Ja dalībvalsts: a) ir izmantojusi brīvas izvēles iespēju saskaņā ar 1. punktu pieņemt sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus vispārēju sabiedrības interešu jomā; un b) novērtē, ka raidorganizācija citas dalībvalsts jurisdikcijā veic televīzijas apraidi, kas pilnībā vai galvenokārt ir vērsta uz tās teritoriju, tā var sazināties ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā raidorganizācija, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām, kas radušās. Saņemot pamatotu lūgumu no pirmās minētās dalībvalsts, jurisdikcijas dalībvalsts lūdz raidorganizāciju ievērot attiecīgos noteikumus vispārējo sabiedrības interešu jomā. Jurisdikcijas dalībvalsts divos mēnešos informē pirmo dalībvalsti par rezultātiem, kas panākti saistībā ar minēto lūgumu.(..)”

Savukārt 3.pants paredz: „Pirmā dalībvalsts var pieņemt atbilstīgus pasākumus pret attiecīgo raidorganizāciju, ja tā izvērtē, ka (..) b) attiecīgā raidorganizācija veic uzņēmējdarbību jurisdikcijas dalībvalstī, lai apietu stingrākus noteikumus jomās, kuras koordinē ar šo direktīvu, un kas būtu piemērojami, ja minētā raidorganizācija veiktu uzņēmējdarbību pirmajā dalībvalstī.”

No Londonas – drīz arī latviski, lietuviski, igauniski

Nejauši uzzinot, ka jau minētais „Baltic Media Alliance Ltd.” pavasarī „Ofcom” piereģistrējis trīs jaunus, nu jau oriģinālus TV kanālus – „TV Latvia”, „TV Estonia” un TV Lithuania” kas raidītu attiecīgo valstu valodās, šī direktīvas punkta iedvesmota, NEPL padome nolēma rīkoties. 

Neoficiāli parunājām ar SIA „Pirmā Baltijas kanāla” darbinieku, kurš pastāstīja, ka kanāls būšot, bet ne tik drīz, ka visa vasara pagājusi, strādājot pie koncepcijas. Daži Latvijas mediju darbinieki atzina, ka tikuši uzrunāti darbam jaunajā kanālā. Vārdu sakot, nekas nelika domāt, ka tam visam varētu būt kaut kāds sakars ar Lielbritāniju, nevis Latviju.

Visbeidzot ar paziņojumu par šāda kanāla veidošanu Latvijā nāca klajā arī Oļegs Solodovs, mediju holdinga (tā viņš pats to dēvē) „Baltijas Mediju alianse” valdes priekšsēdētājs. Portālam „Nozare.lv” viņš stāstījis: “Licenci šā kanāla darbībai mūsu sadarbības partneri ir izņēmuši Lielbritānijas regulatorā “Ofcom”. Izņemt licenci Lielbritānijā, regulatorā “Ofcom”, ir izdevīgāk ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī organizatorisku apsvērumu dēļ.

Latvijā diemžēl nav prognozējams, cik ilgā laikā NEPLP izskatīs jautājumu par licences piešķiršanu. Teorētiski tas var notikt mēneša laikā, bet praktiski – ievilkties uz nenoteiktu laiku vai licences izsniegšana var tikt atteikta vispār. Arī gala rezultāts ir grūti prognozējams: varbūt būs jāpārstrādā koncepcija vai pašu veidoto raidījumu skaits jāpalielina tik lielā apmērā, ka projekts vairs nebūs rentabls. Lielbritānijas regulators licences pieteikumu izskata trīs mēnešu laikā un komerckanāliem nediktē, kas tiem jādara. Līdz ar to ir iespējams mērķtiecīgi plānot procesus, kas jāveic televīzijas kanāla izveidē. Jauna ārvalstīs reģistrēta televīzijas kanāla ienākšana Latvijā saistās ar formālu procedūru – uz tā kabeļtelevīzijas operatora iesnieguma pamata, kurš ir ieguvis attiecīgās tiesības uz retranslāciju, no NEPLP tiek saņemta retranslācijas atļauja. NEPLP iespējas atteikt šīs atļaujas izsniegšanu ir ļoti minimālas.” 

Lai nu kurš, bet Solodova kungs, pie kura pašlaik strādā bijušais NEPLP loceklis jurists Sergejs Kārītis, ļoti labi zina, ka Latvijā NEPLP nav nekādu tiesību nereģistrēt TV kanālu, ja ir izpildīti pamatnosacījumi – iesniegti dokumenti par kanāla koncepciju, samaksāta gandrīz tāda pati valsts nodeva kā britiem – Ls 2000 (nevis Ls 20 000, kā teikts intervijā), kas ir vienreizēja („Ofcom” jāmaksā katru gadu), ir finanšu plāns, kas pamato tā ilgtspēju pirmajam gadam, kā arī ir iesniegta kanāla koncepcija, kuru noteiktās pozīcijās, uzrakstot iesniegumu padomei, iespējams grozīt.

Savukārt padomei netiek dotas nekādas tiesības iejaukties koncepcijā, ja tā atbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām. Iespējams, O.Solodovs kaut kādus šķēršļus savā ceļā tomēr nojautis (patiesā labuma guvēja atklāšanas prasība, kas ir Likumā par presi?), jo ļoti labi zina to, ka retranslācijas atļauju gan NEPLP nedrīkst atteikt nevienam – likums šajā ziņā mums ir liberāls.

Interesanti, ka savus „sadarbības partnerus”, kuri „Ofcomā” izņēmuši licenci, Solodova kungs intervijā gan patur noslēpumā, tā faktiski apstiprinot, ka licence izņemta Lielbritānijā, bet TV kanāls top Latvijā.

Taču, kad no NEPLP nosūtījām vēstuli, jautājot, kas reģistrējis konkrēto kanālu „Ofcom”, no O.Solodova saņēmām atbildi, ka licenci izņēmis sadarbības partneris Lielbritānijā „Baltic Media Alliance Ldt.”un nekādi sadarbības nosacījumi vēl nav tikuši noteikti.

NEPLP nosūtīja „Ofcom” vēstuli ar jautājumu, kāpēc gan viņi piereģistrējuši Londonā tādu TV kanālu, kurš raidīs Latvijā, raidīs latviski un kura juridiskā adrese jeb domicils atrodas Rīgā. Turklāt Latvijā atšķirībā no „Ofcom” procedūra ir pat vienkāršāka, netiek vākta papildus informācija, nenotiek detalizētas intervijas, kuru saturs ir konfidenciāls.

No „Ofcom” saņēmām atbildi ar apmēram tādu noskaņojumu: „Jau no 2008.gada cenšamies Latvijas mediju regulatoram ieskaidrot, ka „Baltic Media Alliance Ltd.” nav pilnīgi nekāda sakara ar tāda paša nosaukuma firmu Latvijā. Ne par kādu O.Solodovu un A.Pljasunovu kā īpašniekiem nekad neko neesam dzirdējuši. Kanāls „TV Latvia” ir reģistrēts atbilstoši visiem principiem, pēc veiktām pārbaudēm, tostarp – finanšu. Mums nav pamata domāt, ka tajā visā ir kaut kas nelikumīgs.”

Uz priekšu, uz „Ofcom”!

Negaidot īpašu uzaicinājumu, nācās paziņot, ka es kā NEPLP pārstāve dodos uz Londonu šo jautājumu noskaidrot personīgi. Kamēr „BMA Ltd.” nodarbojas ar Krievijas TV kanālu „uzlabotu” retranslāciju, tas ir „tikai bizness”. Bet, ja jau radies projekts, kā no Londonas 180 Tottenham Court Road 12.kabineta tiks raidīta oriģinālprogramma nu jau latviski, uzskatījām, ka NEPLP šajā ziņā ir kas sakāms.

Pirms brauciena papētīju, kā tas ir, ka „BMA” patiesībā nav „BMA”, lai gan britu un latviešu „alianse” lieto ne tikai abreviatūru, bet arī vienu un to pašu logo, taisa vienu un to pašu TV kanālu, un kam kas īsti pieder. Vienkāršais jautājums izrādījās tik sarežģīts, ka bija vien jāpabrīnās, kā gan „Ofcom” to visu uzskata par pilnīgi pārskatāmu uzņēmējdarbību.

„Baltic Media Alliance Ltd.”, kas Lielbritānijā reģistrēta 2005.gada maijā, pieder „RTL GROUP SA”, Luksemburgā reģistrētajai lielākajai Eiropas raidorganizācijai. Savukārt šā uzņēmuma galvenais īpašnieks ir „Bertelsmann”, multinacionāla korporācija, kuras galvenais „sēdeklis” atrodas Vācijā.

Kāda viņiem varētu būt interese raidīt uz Latviju latviski, slēpjoties aiz „BMA” vārda? Bet varbūt ir otrādi? Varbūt tas, kas slēpjas aiz kaut kā liela un varena, un neizdibināma, patiesībā ir „mediju holdings” „Baltijas Mediju alianse” Latvijā? Jo vairāk tāpēc, ka atbilstoši „Lursoft” datiem BMA, kas reģistrēta 2007.gada maijā, Latvijā veic „reklāmas aģentūru darbību”. Televīzijas programmas veido 2002.gadā Latvijā reģistrētais SIA „Pirmais Baltijas kanāls”, kuram „mūsu” BMA ir viens no īpašniekiem.

Iepazīstoties BMA mājaslapā ar minētā holdinga produkciju un partneriem, nekādā veidā neparādās saistība ar Lielbritānijas BMA. Neraugoties uz to, ka tiek piedāvāti tieši britu BMA produkti – jau minētais „REN TV Baltic” un pārējie. Lai gan faktiski latviešu BMA ir tikai retranslētājs britu BMA produktiem.

Tomēr man nekādi neizdevās sēt šaubas „Ofcom” darbiniekos par to, ka stāstā par „Baltic Media Alliance Ltd.” un tā sarežģīti savītajiem sakariem ar citu BMA varētu slēpties kaut kas ne gluži tiesisks, ka šāda „maskarāde” neļauj domāt par pašu labāko biznesa praksi. Direktīva īpaši aizsargā vien jauniešus, minoritātes un viedokļu daudzveidību. Tāpēc teikums – „kaimiņvalsts intensīvi strādā, lai savās politiskajās interesēs noskaņotu Latvijas sabiedrisko domu, iejaucoties iekšpolitiskajos procesos”, „Ofcom” telpās izplēnēja nesadzirdēts.

Neizdevās arī uzzināt neko no konfidenciālās „Ofcom” rīcībā esošās informācijas, kas iegūta intervijās ar bijušo „PBK Igaunija” direktoru Markusu Merimā, kurš patlaban iecelts par „BMA Ltd.” valdes priekšsēdētāju. Lai gan tieši Latvijai, nevis Lielbritānijai šāda informācija ir būtiski nepieciešama.

Mēģinājumi panākt tādu sadarbību, kas Latvijai palīdzētu noskaidrot visa šā mediju holdinga-koncerna-SIA patieso labuma guvēju, kas galu galā, iespējams, ļautu aicināt „TV Latvia” pārreģistrēt Latvijā, NEPLP beidzās nesekmīgi.

Jo mani dzirdēja, bet tajā pašā laikā… nedzirdēja. Bija tikai viens īss mirklis, kad vienas „Ofcom” darbinieces acīs saskatīju tādu kā šaubu, kā bažu ēnu: tad, kad viņai uzdāvināju „Re:Baltica” sagatavoto angliski publicēto rakstu izdrukas par „Solodova impēriju” ar visām fotogrāfijām un shēmām, savā dāvanas pasniegšanas runā pieminot, ka acīmredzot te būtu ko darīt slavenās britu detektīvseriāla „Spooks” profesionāļiem, kuri strādā valsts specdienestu labā. Salīdzinājums tika novērtēts kā gaumīgs joks britu stilā.

Lielbritānijas regulators „Ofcom” reģistrējis vismaz ceturto daļu Latvijā pieejamo TV kanālu. Savukārt pašā Lielbritānijā vien pāris TV kanālu reģistrēti ārpus šīs valsts. Iespējams, tāpēc sarunas mums norisinājās „no dažādiem plauktiem”. Taču šī pieredze vēl vairāk pārliecināja, ka sabiedroto meklēšana gan direktīvas grozīšanā, gan Latvijas informatīvās telpas nostiprināšanā ir viens no NEPLP smagākajiem darāmajiem darbiem. Katru dienu, izmantojot katru iespēju un izdevību.

Autore ir NEPLP priekšsēdētāja vietniece