Cimdars: Ja eksperti nav vienprātīgi, jābalso tautai 129

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Foto: Lita Krone, LETA
Sallija Benfelde
Print Friendly, PDF & Email

Saruna ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru par komisijas lēmumu apturēt likumprojektu par pilsonības piešķiršanu un neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai

Kādēļ atturējāties CVK balsojumā par likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”?

Savu balsojumu es skaidroju pirms balsošanas, kad notika viedokļu apmaiņa. Sliecos domāt, ka šis likumprojekts jānodod apspriešanai tautai tādēļ, ka saņemtajos ekspertu viedokļos es neatradu kaut vienu aspektu, kurā visi būtu vienisprātis, ka ir trūkums, kura dēļ likumprojektu nevar nodot nobalsošanai.

Mums ir ļoti labi atzinumi tajā nozīmē, ka tie bija sagatavoti īsā laikā un eksperti tiešām ir ļoti rūpīgi strādājuši. Tomēr katrs no viņiem norāda uz atšķirīgiem trūkumiem vai neatbilstībām, kuru dēļ likumprojekts nebūtu nododams tautas nobalsošanai, bet atzinumos nav vienprātīguma. Uzskatu, ka tad, kad ekspertiem nav vienota viedokļa, likumprojekts jānodod tautas vērtējumam. Lēmuma projekts, ar kuru sākām, bija balsojums par to, ka likumprojekts ir apturams un tālāk nav virzāms. Es nebalsoju par to, atturējos.

Tāpat kā ekspertiem nav vienota viedokļa, kāpēc likumprojekts nav virzāms tālāk, viņiem nav vienota skatījuma, kādēļ tas būtu jāvirza tālāk, tādēļ šajā jautājumā atturējos. Ja CVK būtu lēmusi nevis par to, vai likumprojekts ir vai nav apturams, bet par to, vai ir vai nav jāizsludina parakstu vākšanas otrais posms, tad es būtu balsojis par to, ka parakstu vākšana jāturpina. CVK vienojās, ka balsojums būs par likumprojekta apturēšanu vai neapturēšanu.

Kuras normas likumprojektā bija tās, kuras eksperti apšaubīja un uzskatīja par neizstrādātām vai pretrunīgām?

CVK locekļi pirms balsojuma pauda katrs savu viedokli un arī viņi minēja vairāk vai mazāk dažādas lietas, tādēļ uz šo jautājumu es atļaušu jums atbildēt pašai sev, iepazīstoties ne tikai ar ekspertu viedokļiem, bet arī ar tiem secinājumiem, kas iekļauti CVK lēmumā.

Vai CVK lēmums noteikti tiks pārsūdzēts administratīvajā tiesā?

Medijos likumprojekta iesniedzēji ir apgalvojuši, ka nelabvēlīga lēmuma gadījumā CVK lēmumu apstrīdēs administratīvajā tiesā. Varam vienīgi konstatēt, ka juridiska strupceļa nav, jo lēmumu ir iespējams apstrīdēt.

Vai, jūsuprāt, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā un kādas tās vajadzīgas, lai neiestātos situācija, ka CVK nākas lemt par likumprojekta konstitucionālo atbilstību?

Ja runājam par likumprojektu atbilstību Satversmei, tad pēc hierarhijas par to būtu jālemj Satversmes tiesai, tādēļ, manuprāt, būtu jāpaplašina Satversmes tiesas kompetence, dodot tiesības un uzliekot par pienākumu izvērtēt tos likumprojektus, kuri tiek virzīti uz referendumu. Tas būtu saprātīgi kaut vai no izmaksu viedokļa, arī no stabilitātes un citiem aspektiem. Manuprāt, likumdošanā no juridiskās tehnikas viedokļa vajadzētu arī nostiprināt institūciju, kas ir ārpus CVK un dotu atzinumu par likumprojektiem – tas, piemēram, varētu būt Saeimas Juridiskais birojs, varbūt ir kāda cita, labāka institūcija, bet varbūt jāveido kāda koleģiāla institūcija. Patlaban man nav gatavas receptes, bet ir skaidrs, ka ir aspekti, kuru dēļ vajadzība pēc vērtējumiem varētu būt pastāvīga. Ja CVK tiek uzdots veikt likumprojekta agrīno vērtējumu vēl pirms parakstu vākšanas, tad mēs varam paši uzklausīt ekspertu atzinumus, lai izprastu situāciju un pieņemtu savu lēmumu.

Vai likumprojektu konstitucionālo atbilstību skaidrāku nepadarītu grozījumi Satversmē, par kuriem ir daudz diskutēts un par kuriem diezgan plaši ir izteicies arī Egils Levits? Vai grozījumi Satversmē nenovērstu situācijas, kad nav skaidrs, vai likumprojekts apdraud vai neapdraud Latvijas valsti un vai par to vispār var balsot?

Pēc būtības šis jautājums jāuzdod konstitucionālo tiesību ekspertiem. Es nejūtos spēcīgs diskutēt ar Levita kungu konstitucionālos jautājumos, tādēļ man nav sevišķu komentāru. Tajā pašā laikā es vairāk atbalstu viedokli, ka attiecībā uz Satversmi ir jautājumi vai lietas, kuru grozīšanai ir vajadzīgs daudz augstāks slieksnis, kaut arī jau tagad Satversmes panti, kuru mainīšanai tas vajadzīgs, ir augsts. Man nešķiet, ka labākais risinājums ir pilnīgi negrozāms teksts. Ja spriežam tīri teorētiski – Lielbritānijā ir monarhija, bet vai tādēļ tur ir slikta dzīve? Varbūt Latvijas iedzīvotāji kādā brīdī simtprocentīgi nolemj, ka mums vajag monarhiju – kuršu ķōniņus, piemēram (smejas). Vai tad, ja visi to grib, mēs nevarētu mainīt republiku pret ķōniņu zemi? Jautājums ir par to, cik lielam jābūt atbalstam šādām izmaiņām.

Domāju, ka mums noteikti ir jāidentificē kritēriji, kuros izmaiņas ir veicamas ar ļoti striktu pilsoņu kopuma pārsvaru. Pilnīga nemainība, manuprāt, nav īsti pareizi, jo var pienākt brīdis, ka konstitūcija ir jāmaina kā tāda. Visās valstīs pastāv iespēja pieņemt jaunu konstitūcijas tekstu. Situācijas taču mainās un, pēc manām domām, ja gribam saglabāt pēctecību, tad jārunā nevis par pilnīgi negrozāmām lietām, bet par lietām, kuras grozīt ir iespējams tikai ar ļoti, ļoti respektējamu vairākumu.

Vai tas, ka CVK nācās pieņemt lēmumu jautājumā, kurā ekspertu viedokļi nav vienprātīgi un skaidri, padara to iedzīvotāju acīs par stingru un nelokāmu viedokļa paudēju vai tieši otrādi – par apšaubāmu institūciju?

Vēlēšanu kārtība, vēlēšanu administrēšana, tiesiskums šo procedūru ievērošanā un likuma viennozīmība ir tās lietas, kuras ir mūsu instrumenti. Ne visi procesi ir aprakstīti viennozīmīgi, un tad ir iespējama balsošana, cik tālu tas ir pieļaujams. Sākot sēdi, kurā lēmām par minēto likumprojektu, es atgādināju par CVK īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, par tiesiskuma nozīmību un aicināju apzināties mūsu atbildību ilgtermiņā, lai lēmums neizraisītu uzticības samazināšanos.

Vēlēšanas un uzticība vēlēšanu administratora godaprātam ir divas nesaraujami saistītas lietas. Jāteic gan, ka vēlēšanu organizēšana, atšķirībā no šā gadījuma, ir ļoti precīzi aprakstīta, nevaru iedomāties, ka mums būtu iespēja variēt, un tas ir ļoti labi. Šajā gadījumā balsojums bija likumā atrunāta iespēja un ļāva situāciju atrisināt. Tomēr ir vēlētāji, kuriem šis lēmums šķiet nepareizs un nepatīk, un ir cilvēki, kam noteikti nebūtu paticis pretējs lēmums.

Manuprāt, visnepareizāk gan būtu bijis lēmumu nepieņemt vispār. Nav labu vai sliktu lēmumu, nepareizi ir lēmumu nepieņemt. Ja lēmums nav bijis tas labākais, to var labot. Ja lēmuma nav, to pat labot nav iespējams. Tagad CVK lēmumu ir pieņēmusi, tai bija tiesības to pieņemt, tā bija tiesīga vērtēt un argumentācija bija katram sava, tā nebija vienprātīga. Pirms gada jautājumā par valodu CVK nostāja bija vienprātīga, tagad tā nav. Skatāmies, kas notiks tālāk.

 

Komentāri (129)

kristaps_drone 02.11.2012. 12.36

Nevaru saprast, par kādu viedokļu daudzveidību un atšķirībām ekspertu vidū runā Cimdars? Te pie cita raksta par šo tēmu bija pielikts labs komentārs ar ekspertu viedokļu “atšķirībām”:
1)Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra – PRETRUNĀ Latvijas VAKLSTISKUMAM un APDRAUD LATVIJAS PASTĀVĒŠANU,
2) Saeimas Juridiskais birojs- NAV UZSKATĀMS PAR PILNĪGI IZSTRĀDĀTU,
3) Tieslietu ministrija- NAV PILNĪGI IZSTRĀDĀTS,
4) Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultāte- NAV PILNĪGI IZSTRĀDĀTS ,
5) Rīgas Juridiskā augstskola- VAR IETEKMĒT LATVIJAS VALSTS KONSTITUCIONĀLO IDENTITĀTI,
6) Ārlietu ministrija- NEBŪTU ATZĪSTAMS PAR PILNĪGI IZSTRĀDĀTU,
7) Tiesībsargs- PRETRUNĀ STARPTAUTISKI PIEŅEMTAM PRINCIPAM, VAR nozīmīgi AIZSKART SABIEDRĪBAS INTERESES, piedāvā personu statusa maiņu bez viņu gribas izteikuma,
8) Iekšlietu ministrija- NAV PILNĪGI IZSTRĀDĀTS,
9) Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra- NAV PILNĪGI IZSTRĀDĀTS.

+22
-6
Atbildēt

15

    lailabidzane > kristaps_drone 02.11.2012. 16.27

    .
    Tik vien, ex-diena-lasitaji?
    Vai vairāk nevienu funkciju, kuras vērtība pie konkrētas argumenta vērtības ir viens, nezini, ko?

    +1
    -12
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > kristaps_drone 02.11.2012. 14.39

    .
    Lieliski! Izcili, Sallij!
    Tiešām adekvāts salīdzinājums. Kur nu vēl precīzāk!
    Tikai… tad jau… tad jau jāsecina, ka līdz šim esam mazgājuši rokas verdošā ūdenī, ko?

    Visi saka, ka nevar.
    Pirmkārt, visi tā nesaka.
    Otrkārt, katrs tomēr argumentē atšķirīgi. Pat pretrunīgi.
    Jautājums:
    Kāpēc no atšķirīgas argumentācijas tiek izdarīts vienveidīgs secinājums?
    Skaidrs, ka Sallijai šis jautājums ir stipri par sarežģītu. Vai neērts. Viņa labāk par karstā ūdens kaitīgumu. Un par to, kā neļaut katram par sevi, savu rīcību atbildēt. Sallijai labāk patīk, ja kāds priekšā pasaka.

    Bet vienveidīgumu “atšifrēt” ir gauži vienkārši.
    Secinājumi pārsvarā nav balstīti uz argumentāciju. Argumentācija ir piemeklēta vajadzīgajam secinājumam.

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > kristaps_drone 02.11.2012. 13.07

    ——-
    Pareizi, – tāpēc Latvijas varnešu un ‘demokrātisko’ intelektuāļu atbilde ir identiska Puķina deklarētajai : ‘Mēs viņu močīsim….’
    Pa Pūķina Krievijas ceļu – drošā solī pretim totalitārās demokrātijas rēgainajām virsotnēm. Ar dziesmu, soļos marš!

    http://www.youtube.com/watch?v=Nn-f0TsDU6Q

    Elksniņš: Tā politiskā grupiņa, kas CVK lēmumu neizsludināt referendumu dēvē par tiesisku, ir aunu bars. (Diena.lv)

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    Andris > kristaps_drone 02.11.2012. 14.33

    > S. Benfeldei
    Pieļauju, ka visi juristi, kurus CVK pieaicināja par ekspertiem, ir absolūti nekompetenti. Pieļauju. Lai gan tādā gadījumā jautājums Cimdara k-gam: kāpēc CVK izvēlējās šādus, a priori totālus nejēgas? Uzskatīja, ka Latvijā labāku nav? – pasaule pilna gudrām galvām.
    Taču, ja komenta rakstītāja savu viedokli, pamatojot to analoģijā ar karstu ūdeni, formulē šādi – „Aizliegsim,jo visi saka, ka nevar? Atļausim, jo neviens nesaka, ka karsts ūdens ir ļaunums un galu galā katrs atbild pats par sevi?”, tad jā… – patiesi dzelžains arguments. Karsts ūdens, Benfeldes kundze, NAV ļaunums. Slikta, pat katastrofu izraisoša var būt karstā ūdens neprasmīga lietošana. Taču acīmredzot arī starp Jūsu uzskaitītajiem argumentiem ir kāds loģisks – par applaucēšanos. Un, ja eksperti, minot dažādus argumentus, visi pamato, kāpēc atļaut referendumu par pilsonības nulles variantu ir prettiesiski, varbūt CVK šo kopējo viedokli būtu ieteicams likt aiz auss?
    Tas, protams, nav pretrunā ar acīmredzamo faktu, ka CVK nav pietiekamas smadzeņu kapacitātes un kompetences, lai kļūtu par arbitru, kurš izvērtētu iesniegto likumprojektu izstrādātības pakāpi un iespēju to tālākvirzīt. Līdz ar to, ņemot vērā šo precedentu, pielauju, ka ir nepieciešami likumu grozījumi (iespējams, – šo funkciju deleģējot ST).

    +6
    -8
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > kristaps_drone 02.11.2012. 14.49

    ——-
    Gan jau ‘kaut kā, uz labu labu laimi’ / “Авось, небось и как-нибудь” vēl 20 gadus padzīvosim šai ”salauztajā sabiedrībā” bez kādas lielas viļņošanās?

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Jānis Jukna > kristaps_drone 02.11.2012. 12.41

    Šie ir tikai secinājumi. Bet tie argumenti, kāpēc tā ir, tie ir visai dažādi.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > kristaps_drone 03.11.2012. 12.08

    Sallija, Jūsu minētajiem ekspertiem trūkst loģikas. Applaucēšanos nevar kontrolēt (tas mēdz notikt nejauši), iešana tikai pa iestaigātām taciņām būtu jebkuras jaunrades beigas, taupība nevar būt pašmērķis un veselīgums ir relatīvs. Aizliegt nejaušības, jaunradi, saprātīgumu un relativitāti ir absurds! Ja Jūs šādus ekspertus uzaicinājāt savā salīdzinājumā, vai tas bija mājiens, ka arī CVK aptaujātie eksperti savos spriedumos bija tikpat absurdi un tāpēc vērā neņemami? Jautājums retorisks. Es zinu Jūsu nostāju par šo referendumu un tai piekrītu. Bet man riebjas muļķīgi salīdzinājumi, tie apskatāmo jautājumu padara tikpat muļķīgu. Referenduma lieta ir pietiekami svarīga, lai ar to šādi nejokotu.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > kristaps_drone 02.11.2012. 14.02

    Super, Sallija!
    Daudzi to pamanīja, bet neviens to tik uzskatāmi nav parādījis
    🙂

    +9
    -8
    Atbildēt

    0

    dro > kristaps_drone 02.11.2012. 15.12

    Varbūt ka tā…Tikai… tad jau… tad jau jāsecina, ka līdz šim esam mazgājuši rokas verdošā ūdenī, ko?
    __________________
    Esam jau esam – ignorējot pozitīsma kampaņu, kas rezultātā noveda gandrīz līdz valsts bankrotam, vai arī vispār neesam rokas mazgājuši – bez referenduma atdodot Abreni. Karsts ūdens var būt arī ļaunums, ja pēkšņi geizers izšaujas tavas privātmājas pagalmā, un diez vai polārpētnieks mirstot filozofēs, ka viņš nepareizi lietojis zemu temperatūru. S.B. jau neiestājas pret referendumiem kā tādiem, bet pret provokācijām, kuras tiek rīkotas, izmantojot referendumus.

    +8
    -5
    Atbildēt

    0

    Laima Vizule > kristaps_drone 02.11.2012. 13.45

    Jautājums: vai cilvēks var mazgāt rokas verdošā ūdenī?
    1. eksperts: nevar, jo tā neviens nedara
    2. eksperts: nevar, jo applaucēs ādu
    3. eksperts: nevar jo valstīs, kur nav karsta klimata, karstais ūdens jātaupa
    4. eksperts: nevar, jo veselīgāk ir mazgāties aukstā ūdenī
    Tātad visi saka, ka nevar, bet argumenti, kāpēc tā nevar, ir dažādi.Ko darīsim? Aizliegsim,jo visi saka, ka nevar? Atļausim, jo neviens nesaka, ka karsts ūdens ir ļaunums un galu galā katrs atbild pats par sevi?

    +14
    -9
    Atbildēt

    0

    dro > kristaps_drone 02.11.2012. 15.15

    ” vēl 20 gadus padzīvosim šai ”salauztajā sabiedrībā” bez kādas lielas viļņošanās?
    _________________
    Par visu jāmaksā. Šoreiz par starptautuisko normu ignorēšanu, atstājot valstī vairāk par 300000 kolonistu un vairāk par 20000 represīvo iestāžu darbinieku ar ģimenēm…

    +10
    -4
    Atbildēt

    0

    gliters > kristaps_drone 02.11.2012. 12.54

    “Dažādie argumenti” ir demagoģiska matu skaldīšana, kas neko nepamato, jo galvenais, ka ar dažādiem argumentiem panākti vienādi secinājumi, kas atšķirībā no argumentiem, ir gala rezultāts uz kā balstīt spriedumu.

    +12
    -5
    Atbildēt

    0

    Andris > kristaps_drone 02.11.2012. 19.00

    > S. Benfelde

    Tieši tāpēc, ka uzskatu, ka vērtējuma paušanai tika uzaicināti ne jau profāni, bet kompetenti juristi, ar kuru viedokļiem tiku iepazinies vēl pirms CVK balsojuma, atļāvos nedaudz ironijas, rakstot, ka (lai dzīvo viedokļu dažādība!) pieļauju arī pretējo. Tāpat ne reizi nav gadījies paust uzskatu, ka mūsu valsts likumdošanā valda nevis mērens haosiņš, bet gan ideāla kārtība. Kā nav, tā nu nav. Diemžēl. Taču gan Jums, gan CVK, gan man un visiem citiem jādzīvo nevis vēlmju domāšanā, kur viss – kā pa diedziņu, bet gan esošajā realitātē. Un tieši te un tagad jāspēj pieņemt lēmumus. Arī tad, ja tiekam nostatīti „malējā” lomā. Protams, turpmāk likumdevējam jāņem vērā, kur „drēbe plīst”, un, cerams, plīsumu jāspēj laikus aizlāpīt, lai valsts otrreiz neuzkāptu uz tā paša grābekļa.
    Par to, ka CVK funkcija nav un nevar būt iesniegto likumprojektu izvērtēšana, jau rakstīju.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    Laima Vizule > kristaps_drone 02.11.2012. 18.07

    Cienījamo/godājamo cinīti!
    Salīdzinājums ar karsto ūdeni nebija domāts burtiskā nozimē.Jūs pats, runājot par to, kad karsts ūdens ir vai nav ļaunums utt., labi parādījāt, ka nav iespējams par kaut ko spriest, ja nav stingra atskaites kritērija.Tas ir kā tajā klasiskajā mācību grāmatu piemērā par ātrumu: no A uz B brauc vilciens. Kāds ir tā ātrums? To var noteikt tikai tad, ja izvēlas atskaites punktu jeb kritēriju – ātrums, ar kādu attālinās no B, ātrums pret cilvēku, kas pārvietojas pa vagonu pret kustības virzienu utt.
    Nedomāju, ka eksperti bija nekompetenti un ka CVK ar nodomu izvēlējās sliktākos.Manuprāt, jau sen bija laiks sakārtot Satversmi tā, lai mūsu valsts pastāvēšanas pamatkritēriji nav tā vienkārši apgāžami referendumā. Tāpat arī vietā ir Cimdara ideja, ka vēl pirms referenduma likumprojektu būtu tiesības un pienākums vērtēt Satversmes tiesai – šobrīd tai tādu tiesību nav. Ja referendums par pilsonību notiktu, tad jebkura iznākuma gadījumā neapmierinātie pilsoņi varētu sniegt iesniegumu Satversmes tiesā, bet jau pēc tam. Tas, ka arī turpmāk tiks rosināti referendumi par jautājumiem, kas skar Latvijas pastāvēšanu, bija skaidrs jau pēc valodas referenduma. Tomēr nekas nav sakārtots. CVK ir padarīts par ķīlnieku un grēkāzi jebkurā gadījumā, bet politiķi var mazgāt rokas nevainībā. Un runa nav par to, vai man patīk vai nepatīk Cimdars un tamlīdzīgas lietas. Ir vajadzīga skaidrība un stingri kritēriji, par ko ir un par ko vispār nav rīkojami referendumi.Viss pārējais ir putas un migla, kurā katrs var justies kā pravietis un klaigāt uz nebēdu.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > kristaps_drone 02.11.2012. 16.15

    1=1
    1+cos(Pi/2)=1
    tan(Pi/4)=1
    -(cot(Pi/2+Pi/4))=1
    e**0=1
    Dažādi vienādojumi, bet galā viens un tas pats? Ko nu darīsim? Kā tā var būt? Tāda visatļautība. Nē, vairākiem vienādojumiem nedrīkst būt viens un tas pats rezultāts.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

lauma48 02.11.2012. 10.40

Eh, sauciet mani par elitāristu ciniķi, bet es piesaukšu Platonu un viņa jautājumu- “vai jūs gribētu, lai jums operāciju veic tautas vēlēts ķirurgs?”

+16
-2
Atbildēt

3

    lismanis > lauma48 02.11.2012. 14.09

    atgādiniet man, kāpēc būt par elitāristu ciniķi ir slikti?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > lauma48 02.11.2012. 11.22

    edge_indran ———
    Kad Zatlers britinu bija pabijis prezidenta amata, stasts par to, ka vins iznemis cilvekam menisku, lai notirgotu to kadam citam, kluva loti ticams. Par nelieti neviens dienas laika nepaliek.

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > lauma48 02.11.2012. 11.13

    ———
    V.Zatlers derēs?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

buchamona 02.11.2012. 10.42

… attiecībā uz Satversmi ir jautājumi vai lietas, kuru grozīšanai ir vajadzīgs daudz augstāks slieksnis, kaut arī jau tagad Satversmes panti, kuru mainīšanai tas vajadzīgs, ir augsts. Man nešķiet, ka labākais risinājums ir pilnīgi negrozāms teksts…

….Varbūt Latvijas iedzīvotāji kādā brīdī simtprocentīgi nolemj, ka mums vajag monarhiju – kuršu ķōniņus, piemēram (smejas). Vai tad, ja visi to grib, mēs nevarētu mainīt republiku pret ķōniņu zemi? +++ Var būt, kāpēc ne? Varbūt, kādreiz arī Latvijas pilsoņi vēlēsies dibināt monarhiju, vai drīzāk gan reanimēt LPSR, tikai tad, ja tas tā notiks – tad šim jaunnodibinājumam nebūs nekāda sakara ar 1918.gada 18. novembrī dibināto Latvijas Republiku. Tāda, manprāt, būtu Satversmes kodola patiesā jēga – likt LR pilsoņu vairākumam kārtīgi apdomāties, pirms tauta pieņem lēmumu likvidēt savu valsti.

Tikko Latvijā tiek mainīts valsts valodas statuss, tiek izjaukta patiesība, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas teritorija ir nedalāma, tikko Latvijā tiek mainīts pilsonības likums, un tiek ieviests tā saucamais pilsonības ” nulles variants”, tajā pašā brīdī tiek likvidēta šī brīža LR ar visām sekām. Piemēram, latviešu tautu, mūsu valodu vairs neaizsargās tās starptautisko tiesību normas, kuras izmantojam šobrīd un, kuras attiecas uz 1940.gada LR okupācijas faktu un sekām. Un tad ir ziepes, tad mūs, kā tautu noslauka no zemes virsas – tā es šo situāciju izprotu un šādi, man liekas, šo situāciju izprot arī mūsu valsts ienaidnieki, bet nesaprot “absolūtās” demokrātijas :)) piekritēji. “Absolūta” demokrātija, brīvība bez robežām – gribētu vienreiz no mūsu progresīvajiem gaismas nesējiem saņemt skaidrojumu – kas tas ir? 🙂

+20
-6
Atbildēt

6

    mary75 > buchamona 02.11.2012. 13.10

    Nu vai tad tiešām vēl nav skaidra starpība starp anarhiju un brīvību bez robežām, un likumību un tiesiskumu?
    Demokrātijā drīkst darīt tikai to, kas nav aizliegts ar likumu.
    Ja Saeima to līdz šim neizdarīja tā, lai par to nevarētu būt nekādas diskusijas, tad tas ir jāatļauj, jo aizliegums būs pretlikumīgs, arī valstij jāievēro savi likumi, ja negrib te otru Krieviju.

    +7
    -11
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > buchamona 02.11.2012. 10.56

    ——-
    Neviens Latvijas tautai neko nevaicāja laika periodā no 1991.g.21.augusta līdz pat 1993.g.5.jūlijam. Bez kādām konsultācijām, bez kādas apdomāšanas sākās privatizācijas, pilsonības, denacionalizācijas u.c. padomju sociālās sistēmas graušanas pasākumi. Pēc 20 gadiem sākas varonīga cīņa ar sekām – pret-oligarhu kampaņas, sabiedrības saliedēšana u.c. ‘kumēdiņi’. Laiks izbeigt mažošanos – un pielikt punktu ar tautas nobalsošanu!

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > buchamona 02.11.2012. 18.17

    Kažoka taču pateikusi – nekādas traģēdijas – atnāks citi..
    _________________________ un

    liks novilkt kažuokus arī “‘lietderīgajie intelektuāļiem”‘

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    grislits > buchamona 02.11.2012. 12.01

    R.A.: “Absolūta” demokrātija, brīvība bez robežām…
    __________________________

    Anarhija? Minarhija/libertārisms?

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > buchamona 02.11.2012. 12.58

    “Absolūta” demokrātija, brīvība bez robežām – gribētu vienreiz no mūsu progresīvajiem gaismas nesējiem saņemt skaidrojumu – kas tas ir? 🙂

    Un pēc tam viņu prognozi – ar ko tas beigsies. Vai, varbūt, nevis prognozi, bet – mērķi?

    +9
    -7
    Atbildēt

    0

    dro > buchamona 02.11.2012. 10.58

    riņķī apkārt…tad mūs, kā tautu noslauka no zemes virsas – tā es šo situāciju izprotu…
    ________________
    Nu un tad? Kažoka taču pateikusi – nekādas traģēdijas – atnāks citi…

    +16
    -7
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu