SIA Larifāns cerībā, ka visus viņu ražotos preparātus atkal izdosies kā zāles reģistrēt arī Latvijā, audzē muskuļus Gruzijas un Azerbaidžānas tirgū
Pagājušā gadsimta 80.gadi bija Gunas Feldmanes zinātnieces pilnbrieds. Viņa palīdzēja izveidot Rigvir – viroterapijas zāles, kas bremzē audzēju attīstību. Šo medikamentu vairāk saista ar viņas skolotājas Ainas Mucenieces vārdu, bet Feldmanes autordarbs ir Larifan. Ribonukleīnskābes forma, tā dēvātais interferons, kas ķermeņa šūnas mobilizē cīņai pret vīrusiem.
Ierocis baktēriju karā
«Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūtā, kur es strādāju, bija liela virusoloģiskā nodaļa, veicām pretvīrusu imunitātes pētījumus. Tā nonācām līdz jaunatklātam pretvīrusu preparātam interferonam, kas toreiz likās ļoti perspektīvs. Nākamais posms – interferona induktori, vielas, kas izraisa interferona sintēzi organismā. Tā atradām savienojumu, kas izskatījās noderīgs praktiskajā medicīnā,» Guna Feldmane atceras ceļu līdz larifānam.
Interesants fakts, ka šī savienojuma bāze ir baktērijās Escherichia coli – zarnu nūjiņas, kuru klasiskās formas izraisa caureju. Pretvīrusu preparāta veidošanai gan tiek izmantoti to mutanti, kas nav patogēni. «Jā, zarnu nūjiņa var strādāt arī ļoti labā virzienā,» apstiprina zinātniece.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.