Kā literārās iezīmes pamazām kļūst par etniskiem stereotipiem un politiskiem instrumentiem
Pēdējā laikā atkal uzviļņojušas kaislības ap čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu un ar viņa uzņēmumu „AB Holding” un ģimeni saistītajiem cilvēkiem, īpaši augusta sākumā no Latvijas izraidītajiem Timuru Džamaldajevu un Sergeju Novožilovu. Šis komentārs nav spekulācija par šo personu darbības likumību un viņu izraidīšanas pamatotību vai par to, kas tiek vai varētu tikt inkriminēts šiem un citiem ar B. Abdulmuslimovu saistītajiem cilvēkiem un pašam B. Abdulmuslimovam. Šie jautājumi ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.
Šis komentārs ir par ko citu – proti, par čečenu un kaukāziešu raksturojumu, kas virmo Latvijas publiskajā telpā un saskaņā ar kuru personas piederība čečenu tautai automātiski nozīmē konkrētas, bieži vien negatīvas rakstura īpašības un noslieces uz nejēdzīgām vai nelabām darbībām.
Viens no šāda raksturojuma piemēriem bija vērojams 2010.gada nogalē, kad toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece izteica bažas par čečenu kopienas iesaistīšanos partijas „Visu Latvijai!” finansēšanā, dodot mājienu par visas kopienas, ne vien atsevišķu indivīdu, nesaraujamo saikni ar „noziedzīgo pasauli”.
Taču šoreiz mani rakstīt pamudināja Lato Lapsas komentārs par B. Abdulmuslimova darbību, ko žurnālists sniedza Latvijas Radio šā gada 15.augustā. Citēšu īsu fragmentu no minētā komentāra: „Abdulmuslimova kungs ir tipisks savas nācijas pārstāvis ar visām labajām un sliktajām īpašībām kā katrai nācijai. Abdulmuslimova kungam visos laikos ir gribējies būt un izskatīties vairāk nekā viņš patiesībā ir. […] kā cilvēkam temperamentīgam un kā jau cilvēkiem no Kaukāza puses viņam arī ir tendence bieži vien lietas sākumā darīt un runāt un tikai pēc tam tās pārdomāt” (uzsvērums mans).
Manuprāt, uz šo citātu būtu vērts paskatīties nevis kā uz konkrēta indivīda komentāru par kādu citu konkrētu indivīdu, bet gan kā uz mazu daļiņu no fenomena, kas dinamiski veidojies vairāk nekā divu gadsimtu garumā. Proti, kā uz „Kaukāza” un „kaukāzieša” meta-tēlu. Šis veidojums ietver virkni sarežģītu vēsturisku, ģeopolitisku, ekonomisku un sociālkulturālu aspektu, kas nav aprakstāmi īsā komentārā, tāpēc šeit pievērsīšos vien kaukāzieša tēla kultūrvēsturiskajai (precīzāk – mākslinieciskajai) izcelsmei un ieskicēšu estētiskā tēla saikni ar ikdienišķo dzīvi un politiku.
Kaukāza un kaukāzieša tēls sakņojas krievu romantisma laikmeta literatūrā, īpaši Aleksandra Puškina, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Bestuževa-Marļinska dzejā. Šo autoru aktīvās daiļrades posms sakrita ar ilgstošo Kaukāza karu (1817. – 1864.g.), kura gaitā cariskajai Krievijai izdevās pievārēt Ziemeļaustrumu un Ziemeļrietumu Kaukāza dažādo iedzīvotāju grupu pretestību un pabeigt šo teritoriju iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā. Paužot romantiskā varoņa atsvešinātību no sava laika varas elites un politiskās dzīves, kā arī alkas pēc brīvības, šie dzejnieki attēloja Kaukāzu kā neizsakāmi gleznainu, dēku apvītu vietu, kur mita brīvību mīlošas, nepakļaujamas, „laupītāju ciltis”. Kā poēmā „Ismaīls Bejs” tēlaini norādīja Ļermontovs: „Ir mežonīgs šo aizu cilšu gars, Tiem brīvība ir – dievs un likums – karš” (M. Ļermontovs. 1984. Poēmas, Rīga, „Liesma”, 70).
Romantisma lirikā dzima „cēlsirdīgais mežonis”, kurš izraisīja vienlaikus apbrīnu un nicinājumu, cieņu un bailes.
Turpat radās arī otrs tēls – „labais gūsteknis” (krievu ieceļotājs, karotājs, armijas oficieris), kuru bija saņēmuši ciet kareivīgie un nežēlīgie iezemieši un ko bieži vien atsvabināja vietējā skaistule. Gūstekņa tēma, ko 1822.gadā iznākušajā poēmā „Kaukāza gūsteknis” pirmais izvērsa Puškins, tika gluži vai iegravēta krievu kultūras repertuārā. „Gūsteknis” turpināja spēlēt galveno lomu dažādos mākslas darbos gan XIX, gan XX gadsimtā. Pēc Puškina poēmas motīviem ātri vien tapa gan balets, gan opera, bet 1872.gadā iznāca Ļeva Tolstoja garstāsts „Kaukāza gūsteknis”.
XX gadsimta pirmajā pusē tika radīti gan īsfilma, gan stāsts, gan sociālreālistisks balets ar tādu pašu nosaukumu. Savukārt 1966. gadā klajā nāca daudzu iemīļotā, nu jau par klasiku kļuvusī Leonīda Gaidaja kinofilma „Kaukāza gūstekne”, ko 1969.gadā papildināja Andreja Bitova Armēnijas ceļojumam veltītais stāstu krājums „Kaukāza gūsteknis”. Visbeidzot, 1995.gadā, kad Čečenijā jau risinājās karš, iznāca Vladimira Makaņina stāsts „Kaukāza gūsteknis”, un gadu vēlāk – Sergeja Bodrova Jr. filma ar tādu pašu nosaukumu, kas pēcāk tika nominēta Oskara balvai.
Šiem dažādos žanros tapušajiem un gūstekņa tēmu dažādi apspēlējušajiem mākslas darbiem ir viena būtiska kopīga iezīme: gūsteknis ir centrāls un pārsvarā pozitīvs tēls. Romantisma laikmeta apgrieztajā lietu kārtībā ieceļotājs no Krievijas ir sagrābtais, nevis sagrābējs, pasīvais, nevis aktīvais, pazemīgais, nevis agresors. Kā norādījis antropologs Brjūss Grants, ar šī tēla palīdzību Krievijas sabiedrība spēja „ievietoties” Kaukāzā.
Šī apgrieztā lietu kārtība ļāva izprast un pieņemt Krievijas impērijas īstenoto Kaukāza kolonizāciju kā civilizācijas misiju, kā „dāvanu” Kaukāza tautām, kur ienācējs cieta no vardarbības, nevis tajā piedalījās, nesot cēlu upuri un labprātīgi dodoties gūstā.
Tas, protams, ir metaforisks skaidrojums, taču tāds, kam bijis ļoti liels spēks ārpus mākslas darbiem.
Vēl viena būtiska iezīme šajos darbos ir Kaukāza un kaukāziešu abstraktums. Piemēram, Puškins apraksta un romantizē čerkesus, ko ne reizi (!) dzīvē nav saticis, bet Tolstojs, pirmo reizi saucot vārdā krievu gūstekni (Žiļinu), kaukāziešus turpina dēvēt vienā vārdā par „tatāriem”. Ievadot filmu „Kaukāza gūstekne”, teicējs norāda, ka, pēc Šurika vārdiem, šis gadījums notika „… kādā no kalnu rajoniem. Viņš [Šuriks] neteica, kurā, lai būtu taisnīgs pret pārējiem rajoniem, kur varēja notikt tieši tāds pats gadījums” (izcēlums mans). Arī Sergeja Bodrova filmā notikumu norises vietas paliek nenosauktas, lai gan rodas tiešas asociācijas ar Čečenijas karu.
Kaukāzieši kalpo kā fons, kas pārsvarā klusē (par viņiem stāsta darbu varoņi – gūstekņi) un pārsvarā iet bojā vai tiek kā citādi sodīti. Šāds rakurss vērojams arī Ņikitas Mihalkova filmā „12″, kur stāsts par čečenu zēnu – noziedznieku – noder, lai atklātu dažādās (divpadsmit un vairāk) krievu dvēseles šķautnes.
XX gadsimtam ritot, kaukāzieša tēls pārveidojies (vienlaikus gan saglabājot savu abstraktumu un daļēji arī „cēlā mežoņa” iedabu) un ieguvis dažādu akcentus – piemēram, viesstrādnieks, augļu pārdevējs tirgū, ļico kavkazskoi nacionaļnosti padomju armijā un pēc tam plašākā sabiedriskajā telpā, arī noziedznieks un mafijas loceklis. Kopš Padomju Savienības sabrukuma, pateicoties diviem Čečenijas Republikā notikušajiem militārajiem konfliktiem, semantiski visspēcīgākā kaukāzieša apakškategorija bijusi „čečens”, lasi – terorists, noziedznieks, vardarbīgs cilvēks.
Literārās iezīmes pamazām kļuvušas par etniskiem stereotipiem un arī par politiskiem instrumentiem.
Šķiet, ka arī Latvijas sabiedrībā šai ziņā jaušams Krievijas impērijas un Padomju Savienības kultūrpolitiskais mantojums. Arī mēs esam zināmā mērā kļuvuši par labajiem Kaukāza gūstekņiem, atražojot specifiskos „savējo – svešo” attiecību modeļus, kas balstās uz nāciju un nacionalitāti kā kolektīviem un indivīdus determinējošiem lielumiem un tādējādi stiprina rasismu un ksenofobiju.
Varbūt būtu vērts mēģināt attiekties no kolektīvās kaukāzieša (un čečena) kategorijas? Man pašai līdzšinējā darbā un dzīvē nācies sastapties un diendienā kontaktēties ar daudziem ļoti dažāda rakstura čečeniem, ingušiem, avāriem, osetīniem u.c. tautību cilvēkiem no Krievijas Ziemeļkaukāza republikām, kur kopā mīt vairāk nekā 20 etnisku grupu pārstāvji, kuri runā vairāk nekā 30 valodās. Šiem cilvēkiem, un it īpaši čečeniem, bieži bijis jāsaskaras ar stereotipos balstītu negatīvu attieksmi. Kāda čečenu sieviete, kuras ģimene otrā kara laikā kā bēgļi pārcēlās uz Maskavu, man stāstīja, kā 2007.gadā viņai nācās pārcelt savas pusaudzes meitas uz citu galvaspilsētas skolu ne tikai apvainojumu dēļ, kurus meitām pastāvīgi izteica klasesbiedri, bet arī dēļ meitu izgāšanas eksāmenos, kuriem viņas bija labi sagatavojušās. Nelīdzēja arī atkārtota eksāmenu pārlikšana.
Tā pati sieviete man arī stāstīja, kā „federāļi” (Krievijas armijas karavīri), Čečenijā pārmeklējot viņas ģimenes mājas toreiz vēl ar miltiem, eļļu, kartupeļiem, konservētiem dārzeņiem un augļiem pilno pagrabu, bija secinājuši, ka „čečeni ir labi sagatavojušies karam”. Bet sieviete skaidroja: „Mums jābūt visam, kas vajadzīgs kādai svarīgai dienai – kāzām, bērēm. […] jābūt visam, lai ļaudis neteiktu, ka mēs jau šajā dzīvē esam miruši. Bet viņi [federāļi] to nesaprot”.
Varbūt ļausim čečeniem un citiem kaukāziešiem pašiem runāt? Šie cilvēki noteikti ir pelnījuši, lai viņu raksturojums ietvertu ko vairāk par bezdomu „temperamentīgumu”, ko nosaka izcelsme „Kaukāza pusē”.
Autore ir sociālantropoloģe Latvijas Universitātē
Komentāri (137)
buchamona 04.09.2012. 09.08
Paldies autorei, aktualizēja mums tik sāpīgo tēmu, norādīja uz rusifikācijas sekām, kuras būs grūti izdzēst no šīs dienas latviešu domāšanas, aizspriedumiem utt.
Cik bieži nākas lasīt komentārus un pat rakstus par to, kas notiktu, ja visi mums tik “radnieciskie un mentāli tuvie” krievi :) aizbrauktu no LV un viņu vietu ieņemtu ” čurkas”, arābi un citas ” melnās pakaļas” :) Nu, pilnīgi – vakars tad pienāktu uz ezera :))
Tas ir sviests. Autore precīzi norāda uz to, kā mūsu apziņā tika un vēl joprojām tiek ” iedēstīts” kultūras nesēja – krieva gaišais tēls. Man ārpus LV iznāca nesen runāt ar vienu krievu sievieti un viņa bija patiešām pārsteigta un laikam tā arī līdz galam nenoticēja, ka Latvijā latvieši mācās latviešu skolās un pat augstskolās, ka latviešu valoda ir tik pašpietiekama, lai tajā varētu uzrakstīt diplomdarbu par jeb kuru tēmu.
Par pašiem “čurkām” – kaukāziešiem, uzbekiem, tadžikiem utt. Es ar viņiem iepazinos dienot CA. Dienēju es Azerbaidžānā uz Irānas robežas un tā bija sanācis, ka mūsu pulkā bija daudzi puiši no Kaukāza un Vidusāzijas un tieši starp viņiem es sameklēju sev draugus – bija interesanti ar viņiem parunāt. Tā bija cita pasaule. Un vēl, man jau tolaik bija pretīgi klausīties tajos mēslos, kurus pār kaukāziešiem un puišiem no Vidusāzijas gāza pāri krievu ofiņi, krievu šovinisti. Atklāti, ierindas priekšā –
Vēlāk, jau pēc demobilizācijas,meklējot romantiku, atradu sev darbu – kādu laiku dzinu lopus pa dzelzceļiem uz Kaukāzu un Vidusāziju. Tas bija viens no manas dzīves spilgtākajiem posmiem. Ar Kaukāzu, Vidusāziju iepazinos no ” sētas puses”. Redzēju to, ko parasti iebraucēji neredz, daudz iznāca parunāt ar vietējiem ļaudīm – varu teikt par viņiem tikai to labāko.
Vajadzētu saprast to, ka mums – mazajām un ne tik mazajām tautām, kuras vēl joprojām dzīvo Krievijā, vai bijušās Krievijas impērijas robežās ir daudz kas kopējs, kopēja vēsture un šīs vēstures atstātās problēmas
32
Sandris Maziks > buchamona 05.09.2012. 10.03
lno
Pec maniem uzskatiem gan zaldatins, gan serzants, ja vien tas neizradija parak lielu dedzibu, bija upuri. Par psihologisko traumu, iesaku iepazities ar “Stokholmas sindromu”. Nevis doma, par to, ka butu derejis uzskerst generali no anala lidz mutei, bet tiek saglabats muza naids pret sev lidzigu bedu brali.
0
mariterage > buchamona 04.09.2012. 12.33
>articulus100.
Kurš no viņiem (Hodorkovskis, BP (britu firma), Magnickis, Cicvarkins) pārstāv ASV lielo korporāciju intereses, lai Romnijs par viņiem iespringtu?
0
Sandris Maziks > buchamona 05.09.2012. 21.22
lno
Ko variet abi nemties?
Es tikai gribeju noradit, ka nelikvidejot celonus, muzigi bus jacinas ar sekam un uzbeku jaunietis, noteikti nav celonis.
0
dro > buchamona 05.09.2012. 11.41
zirnekliene Šeloba. Katram gadās kādreiz uzkāpt uz banāna mizas. Mums taču šeit ir pilnīgi “klīniski ” personāži, piem. nulle, susurs:)
0
gliters > buchamona 05.09.2012. 10.51
lno
Gan jau esi pamanījis, ka man tā doma par tiesvedībām pret Krieviju nav sveša, t.sk. arī tādā veidā kā to ierosina articulus 100.
0
gliters > buchamona 05.09.2012. 09.38
articulus 100.
“Ieteiksu panemt advokatu un griezties ES cilvektiesibu tiesa, par 1949. gada Zenevas konvencijas, kas aizliedz rekrutet savos brunotajos spekos okupeto valstu iedzivotajus, rupju parkapumu, kas izdarits pret Tevi un pieprasit, vismaz 100 000 €.”
Laba doma.
Pārējais garām. Prasībai sakārtot savu darba vietu nav nekāda sakara ar ņirgāšanos. Vai tad lno bija tās lupatas jāvāc uzbeka vietā? No kāda paziņas, savukārt, dzirdēju, ka viens “čurka” nevēlējās tīrīt WC, kad bija pienākusi šim kārta to darīt, aizbildinoties ar to, ka pie viņiem šādas lietas darot tikai sievietes, jo vīrietim tas esot pazemojoši.
PA vairākums bija iesaukts pret savu gribu un daļa arī pretlikumīgi, bet vai tas ir pamatojums censties nekaunīgi “izbraukt” uz dienesta biedru rēķina, aizbildinoties ar “nacionālajām īpatnībām”?
0
Sandris Maziks > buchamona 04.09.2012. 21.48
lno
Jā, un es no seržanta pēkšņi pārtapu osobistā – ļaunuma iemiesojumā.
Tas, ka krievu armijas vadiba iemanijas padarit zaldatinus padarit par savtarpejiem ienaidniekiem, ir unikums. Protams, ka kaujas spejas tas nekada zina nevairo, tomer tadus pazemotus, naida parnemtus rekrusus, kuriem laupita ciena, viegli sutit nogalinat mierigos iedzivotajus.
Musulmani apzinajas, kas notiek un visadi tam pretojas, latviesi, ne visi, pacieta nirgasanos no augsas bet tureja launu uz bedu braliem.
Par psihologisko traumu. Gadijies dzirdet, mani salagu dauzija, es velak salagas dauziju, man nema nost edienu, es velak atspelejos uz jauniesauktajiem. Ka cilveks var klut par zveru?
Krievu virsnieks bija visu, neskatoties uz ticibu, adas krasu, valodu, vecumu vai dzimumu, kopejais ienaidnieks.
0
mariterage > buchamona 04.09.2012. 12.01
>articulus100.
Vai tad es Obamas ārpolitiku slavēju? Bet Mitam Romnijam pēc būtības neredzu šo gribu, vairāk tāds konsensusa tipa politiķis, un ja par kaut ko iestāsies, tad par lielo ASV korporāciju interesēm kurām bizness ar Krieviju gana svarīgs.
0
Egitazz > buchamona 04.09.2012. 10.08
droši vien vienoja kopējais naids pret krieviem
0
gliters > buchamona 05.09.2012. 10.53
articulus 100
Vai rūpes par elementāru kārtību ir “dedzības” izpausme”? Nevajag jau visu jaukt vienā putrā.
0
gliters > buchamona 05.09.2012. 11.15
lno
Tiešām, izskatās, ka viņš tic, ka liekot uzbekam sakopt savu darba vietu, tevi vadīja Stokholmas sindroms, nevis kārtības mīlestība, tāpat kā susurs, kā izskatās, jau pats noticējis savai murgainajai idejai, ka Latvijas glābiņš ir ielikt āzi (SC) par dārznieku un pielikt tam klāt 10 uzraugus kā “lojalitātes garantus”.
0
gliters > buchamona 05.09.2012. 11.38
Pats par sevi, ka balsosim pret. Mans ateisms ir visai nosacīts, bet filosofiskos disputos šobrīd aiziet negribu. Protams, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, es tik nevaru beigt brīnīties, cik lielā mērā var zaudēt saiti ar realitāti.
0
dro > buchamona 05.09.2012. 09.53
zirnekliene Šeloba. Paldies jums abiem par padomu griezties Eiropas tiesā:) Summa jau kārdinoši liela, vajadzēs apsvērt:) Materiāli starpība zaldāta un seržanta “algai” nebija liela. Ja pareizi atceros, tad 3.80 un 10.80 rbļ. Morālo kaitējumu gan man būs grūti pierādīt, jo es pēc articulus domām pārstāvēju totalitāro PSRS režīmu, bet uzbeks brīvību mīlošos musulmaņus. Eh, zinātu viņa adresi, lūgtu piedošanu:)
0
dro > buchamona 05.09.2012. 10.10
articulus100. Nepārliecināsi mani, mana staļiniskā pārliecība ir nesalaužama:) Ja gribi iepazīt musulmaņu brīvības izpratni, dodies uz Vidusāziju:)
0
Signija Aizpuriete > buchamona 04.09.2012. 09.39
——-
Armēnijas-Azerbaidžānas kārtējā konflikta saāsināšanās laikā (Ungārija pārcentas-?) vajag arī skaitliski nelielo (>3.milj.) tautu pārstāvjiem – īpaši padomju laika romantiķiem, apjēgt šodienas reālijas-?
http://www.delfi.lv/news/world/other/armenija-gatava-karam-ar-azerbaidzanu-par-to-ka-ta-apzelojusi-par-virsnieka-slepkavibu-notiesatu-azerbaidzani.d?id=42641312
p.s.
Ne jau dēļ ‘nacionālajām īpatnībām’ Kaukāzs šodien vairs nav tāds, kāds bija L.Gaidaja laikā:
‘— Как известно, Кузбасс — всесоюзная кузница. Кубань — всесоюзная житница. А Кавказ — это всесоюзная… что?
— Здравница?
— Кавказ — это всесоюзная кузница, и житница, и здравница в одном лице!’
0
gliters > buchamona 06.09.2012. 08.46
Uzbeku jaunietis noteikti nav cēlonis. lno minēja prastas, necivilizētas un agresīvas uzvedības piemēru, kas PA dienējošiem kaukāziešiem un vidusāziešiem bija gana raksturīga.
Nav pamata idealizēt šīm tautām piederīgos tikai tāpēc, ka krievi viņus iztēloja par “sliktajiem” ar mērķi attaisnot savu šovinismu un impēriskās ambīcijas. Vnk rakstā ir pamatīgi sajauktas mušas ar kotletēm.
0
dro > buchamona 05.09.2012. 10.57
zirnekliene Šeloba. Vari būt droša, ka galvenās līnijās mūsu domas saskan. Articulus moralizēšanu sakarā ar manu pieredzi CA, tam piepinot vēl Stokholmas sindromu un psiholoģisku traumu, var uzņemt tikai ar smaidu:)
0
dro > buchamona 05.09.2012. 11.21
zirnekliene Šeloba. Katram tiesības uz savu viedokli. Galvenais, ka articulus ir nacionāli noskaņots / man vismaz radies tāds iespaids/. Articulus patīk musulmaņi, man kristieši, Tu esi ateiste, bet visi kopā taču balsosim pret putinistiem, vai ne?:)
0
dro > buchamona 04.09.2012. 20.27
articulus100. Šoreiz Tavs komentārs man atgādina susura slavas dziesmas Zatleram. Jā, un es no seržanta pēkšņi pārtapu osobistā – ļaunuma iemiesojumā. Un vēl šī smagā psiholiģiskā trauma uz visu mūžu!:) Nebrīnos, mēs vislabāk zinam to, par ko nezinam neko:)
0
dace_ampermane > buchamona 04.09.2012. 10.58
zirnekliene Šeloba, vienmēr ar dziļu cieņu pret Jums izturos. Nudien!
0
dace_ampermane > buchamona 04.09.2012. 10.26
rinķī apkārt
rinķī apkārt ļoti labi ir pateicis. Mums vēl ir tāda problēma, ka mēs, latvieši nemīlam Obamu tāpēc, ka viņš ir melnais. Nāk atmiņā brauciens Maskavas autobusā, kur pasažieri skaļi lamāja citu braucēju kuram bija melna ādas krāsa. Tolaik melnais Maskavā bija neredzēta parādība un nevarēja būt nevienam krievam nekādu ļaunumu nodarījis.
0
Sandris Maziks > buchamona 04.09.2012. 11.42
lno
Saprotu, ka esi guvis smagu psihisku traumu, ka lielaka dala dienejuso Padumja armija, tacu saproti, ka ne jau uzbeks Tevi bija varmacigi rekrutejis par lielgabalgalu. Ieteiksu panemt advokatu un griezties ES cilvektiesibu tiesa, par 1949. gada Zenevas konvencijas, kas aizliedz rekrutet savos brunotajos spekos okupeto valstu iedzivotajus, rupju parkapumu, kas izdarits pret Tevi un pieprasit, vismaz 100 000 €.
Iedomajies par to, ka pec uzbrauciena uzbekam, tu jau vairs nebiji vina draugs, latvietis, bet jau nistais krievu komandieris, kura zarnam butu jaizdailo tuvako koku zari.
Zel, ka lielala dala latviesu, ka musulmani, neattiecas pret dienestu PA, ka absoluto launumu, bet ka paklausigi darba versi vilka savu vezumu.
P.s. Ne jau ceceni Tev gribeja izlaist zarnas, ta bija PA.
0
Sandris Maziks > buchamona 04.09.2012. 12.17
Vilmārs7777
tad par lielo ASV korporāciju interesēm kurām bizness ar Krieviju gana svarīgs.
Butu interesanti uzzinat par ASV korporaciju lielo izteresi krievija, pec Hodorkovska, BP, Magnicka, Cicvarkina un daudzu citu aplaupito un noslepkavoto lietam. Pat ja to nebutu, krievija varetu sastadit tikai niecigu dalu no korporaciju darijumiem.
Vienmer pielauj domu, ka ne visi politiki vadas tikai pec savam interesem, kadam interese ari valsts. Tadu neliesu, ka Ruzvelts, Kenedijs, Sreders, Siraks, Tusks un musu varnesi, tomer ir retums.
0
Sandris Maziks > buchamona 04.09.2012. 11.52
Vilmārs7777
Mits Romnijs ārpolitikā neorjentējas
Izcilakais ASV prezidents, Reigans, daudzas lietas neorientejas, tomer vins daleji sagrava launuma imperiju bez neviena saviena, butu tikai laba griba. Ne jau nu ar Obamas “parstartesanas” politiku to iespejams izdarit.
Obama parstartejas, Putins ar vinu noslaucija dibenu.
0
ilmisimo > buchamona 04.09.2012. 10.00
…Пока ориентированные на Запад субъекты русской и советской империи тратили свою энергию на сопротивление русификации и советизации, Советы достигли в публ икациях на русском яз ыке ощутимых результатов в формировании негативных стереотипов об этих непокорных субъектах своей империи. Распространение подобных материалов на Западе было соизмеримо с военным и политичным влиянием советской империи. Вопрос формирования стереотипов подобного рода еще ожидает тщательного изучения. ..
http://www.owlnet.rice.edu/~ethomp/Perekryostki%201-2-2007.pdf
0
ilmisimo > buchamona 04.09.2012. 10.12
…Brīvā laikā čečeni neko citu nedarīja kā tikai trenēja cīņas paņēmienus vai izgatavoja un trina dunčus
____________
Redz(tā gan mazliet cita tēma):
ir diezgan acīredzami, ka kultūru mijiedarbība(ko parasti pasniedz kā dikti pozitīvu lietu) rada briesmoņus-sarkanie khmeri, islamistu terorisms, Birmas (Mjanmas) režīms. Plāšakā skatījumā_:ķīnas vēsture no opija kariem līdz Densjoapina “‘otrajai atnākšanai”.
0
dro > buchamona 04.09.2012. 09.32
riņķī apkārt. Man simpatisks Tavs viedoklis, bet mana CA pieredze ir citāda. Man bija jaunākā seržanta pakāpe. It kā draudzējos ar vienu uzbeku /vi/nš labi spēlēja bajanu/. Dienā, kad biju rotas dežurants, viņš atnācis no sardzes nebija novācis lupatas pēc automāta tīrīšanas. Kad aizrādīju, viņš nikni mani pasūtīja uz vienu vietu. Vārds pa vārdam un viņš atvēzējās, lai man sistu. Es biju veiklāks un lai gan neesmu nekāds kauslis, pārsitu uzaci tā, ka asinis plūda straumēm un ambulancē vajadzēja uzlikt šuvi. Zampoļits uztraucās ne pa jokam – sākšoties graždanskaja voina. Vakarā, kad lielākā daļa atgriezās no pienākumu pildīšanas ,gāja vaļā. Čečeni bļāva: Zarežem suku. Labi, ka rotā bija daudz igauņu, tā kā čečeni nomierinājās. Ar to jau vēl viss nebeidzās. Uzbeks gribēja man atriebties gulošam, bet tonakt man par laimi dežurēja igaunis. Krievi no rīta smējās: Apsveicam ar otru piedzimšanu. Galu galā mani “razžalovaļi” un pārcēla uz citu točku. Pēc pāris mēnešiem atkal atgrieza seržanta” ļičkas”.Brīvā laikā čečeni neko citu nedarīja kā tikai trenēja cīņas paņēmienus vai izgatavoja un trina dunčus.
0
Sandris Maziks > buchamona 04.09.2012. 12.51
Vilmārs7777
Tas tikai apliecina, ka ASV korporacijas nesmere savas rokas krievija.
0
mariterage > buchamona 04.09.2012. 11.14
>zirnekliene Šeloba
Diemžēl ASV pašlaik abās partijās nav redzami potenciāli jauni Reigani (prezidenti kas apzinātos ka Krievija joprojām ir tā pati ļaunuma impērija kas PSRS un būtu gatavi ieguldīt lielas pūles un resursus tās savaldīšanai). Mits Romnijs ārpolitikā neorjentējas un tā viņam arī pa lielam neinteresē. Pēdējais potenciālais jaunais Reigans varēja (varbūt) kļūt Džons Makkeins (bet pilnīgi neadekvātās Sāras Peilinas izvēle par viceprezidenta kandidāti rada šaubas vai viņš spētu būt gana gudrs lai ko jēdzīgu izdarītu).
0
gliters > buchamona 04.09.2012. 11.19
Uz Reigana “otro atnākšanu” arī neceru, pietiktu, ja Romnijs vismaz izbeigtu Obamas “reload” politiku pret Krieviju.
0
gliters > buchamona 04.09.2012. 10.33
Nespried par visiem – es, piemēram, nemīlu Obamu nevis tāpēc, ka viņš ir melnais, bet viņa politikas pret Krieviju dēļ. Ar sajūsmu uztvertu ASV prezidentu ar Reigana uzskatiem neatkarīgi no viņa ādas krāsas.
0
buchamona > buchamona 04.09.2012. 09.46
lno. Tu uzzīmēji CA ikdienu :)Taču tajās ” razborkās” man kaut kā nācās nostāties ” melno” pusē, tā sanāca, ka mani draugi bija kaukāzieši un ” čurkas” no Vidusāzijas. Pēc “učebkas” mani ielika par vada komandiera vietnieku. Mans vads sastāvēja tikai no vieniem ” melnajiem” un, kad vienreiz mani iesēdināja uz nedēļu ” gubā”, mans vads pēkšņi vairs ” nesaprata” ne vārda krieviski, viņi saprotot tikai savu seržantu, tā mani jau nākošajā dienā palaida vaļā – lai savācot savas ” čurkas” :))
Bet, ok – tās tādas ” bērnības atmiņas”, taču tas par ko runā savā rakstā autore – tas ir nopietni. Viņa precīzi norāda uz mehānismu ar kuru Kremlis tik veiksmīgi pārvalda savu ļaunuma impēriju.
0
mariam 04.09.2012. 10.47
Interesants raksts, paldies autorei par antropoloģisku skatījumu uz šo lietu. Sacītais vēlreiz apliecina, cik ļoti kaut kādus konstruētus priekšstatus pieņemam par patiesību. Un šajā gadījumā rāda to, cik ļoti krievu konstruētās klišejas un stereotipus par īstenību pieņem te – Latvijā, Kaukāza kultūru uzlūkojot gandrīz tikai caur krieviski impērisko prizmu.
Jāņem vērā, ka līdzīgi darbojas arī saiknes pretējos virzienos – arī latviešu tēls Krievijā un NVS valstīs (kā padomju kultūras telpas un Krievijas propogandas ietekmes zonā) ir krievu konstruēts – nu visi tie “latvieši – fašisti” utml. Un šie priekšstati tur darbojas tāpat un, iespējams, vēl spilgtāk nekā viltīgo, nežēlīgo, bandītisko kaukāziešu tēls šeit.
1
Sandris Maziks > mariam 04.09.2012. 12.02
žoržs
vēl spilgtāk nekā viltīgo, nežēlīgo, bandītisko kaukāziešu tēls šeit.
Nu neticas gan, ka ieverojama dala latviesu ir tik nozombeti.
0
Sandris Maziks 04.09.2012. 12.32
KRUSTTEVS
un grieza nost krievu 18 gadigiem zaldatiniem galvu
Kur krievu zaldatinam Maskava, Smolenska vai Pleskava grieztas galvas? Nelieniet nekur ar savu smirdoso religiju un, varbut, vel paglabsieties!
1
+2
-3
Atbildēt
@janazakovica > Sandris Maziks 04.09.2012. 16.01
nomirsiet..tad redzesiet cik taa religija “smirdosa”..
0