Karodziņi akcijā 2009.gada 23.augustā "Mēs bijām Baltijas ceļš" Latvijas Kara muzejā. Foto: LETA
Personisks skats uz Latvijas vēsturei svarīgajiem augusta notikumiem
Palūkojoties pār plecu atpakaļ uz jau nodzīvotajiem gadiem, jāteic, ka tas bijis īpašs laiks. Dzīvojām divos gadu tūkstošos, divās diametrāli pretējās sabiedriskajās iekārtās, līdzdarbojāmies procesiem, kuros trīs mazītiņas Baltijas republikas sagrāva dižo milzi - PSRS. (Tiem, kas nezina, ko šis burtu savienojums nozīmē, paskaidroju - Padomju Sociālistisko Republiku savienība.) Gandrīz vai kļūst žēl jauno cilvēku, kuri nekad un nemūžam nepieredzēs un nepārdzīvos tādu patiesi vēsturisku notikumu gūzmu, kāda bija lemta mums.
Sanāca ļoti neparasti - disciplinētie komunisma cēlāji atjaunoja Latvijas neatkarību. Personīgi man prātā aizķērusies nakts 1964. gadā no 23. uz 24. jūniju kā pats vistumšākais brīdis latviskumam - Latvijas komunistu vadonis Arvīds Pelše uz visstingrāko bija aizliedzis Līgo svētkus. Tā bija tukša, tumša, klusa un drūma nakts. Tauta, lai kaut jel kā atriebtos Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmajam sekretāram, to vien varēja, kā pārsaukt jāņogas par pelšogām jeb pelšenēm.
