Vīzija: Latvija 2020.gadā būs zaļākā valsts pasaulē • IR.lv

Vīzija: Latvija 2020.gadā būs zaļākā valsts pasaulē

31
Ventas rumba pie Kuldīgas. Foto: Inga Nestere, F64

Plānots, ka skolotāja profesija būs prestiža un sabiedrībā augstu novērtēta

Nacionālā attīstības plāna (NAP) vīzijā ekonomiskā izrāviena vadmotīvs ir “Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē”, un tā ir vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti.

“Zaļākā valsts pasaulē ir vīzija, ko piepildīt gribētu daudzas pasaules valstis, taču Latvija, atšķirībā no tām, ir dažu soļu attālumā no tās, starptautiskā pētījumā jau būdama novērtēta kā 2.zaļākā valsts pasaulē,” teikts dokumentā, kuru otrdien valdības sēdē plāno prezentēt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Šis būšot papildinošs dokuments, kuru lūgs iekļaut Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā NAP sākotnējā redakcijā, ziņo LETA.

Dokumenta sadaļā par prioritātēm bērniem un ģimeni teikts, ka Latvija būs vieta, kurā bērnu radīšana ir tikai vecāku personiskas izvēles jautājums, jo radītā sociālā vide ir tāda, lai šis lēmums tiktu pieņemts droši, bez raizēm par ekonomiskām sekām un sociālo nodrošinājumu. Tāpat Latvijā jaunajām māmiņām tiek garantētas māmiņu algas visu bērnu kopšanas atvaļinājuma laiku, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, nodrošināti progresīvi nodokļu atvieglojumi par katru aizgādībā esošo bērnu.

Arī pirmskolas izglītības iestādes ir pieejamas ikvienam no pusotra gada vecuma. Savukārt bez aizgādniecības atstātiem bērniem tiek nodrošināta iekļaušana uzticamās un atbildīgās ģimenēs, kas līdz ar lēmumu adoptēt saņem sociālu nodrošinājumu. Bērni ar īpašām vajadzībām gaitas bērnudārzos sāk kopā ar visiem pārējiem bērniem. Valsts nodrošina visu nepieciešamo viņu pilnvērtīgai izglītībai un audzināšanai.

Izglītības jomas prioritātes paredz, ka moderni, efektīvi un videi draudzīgi iekārtotas Latvijas skolas visas valsts mērogā piedāvā noteiktu pārdomātu mācību satura kodolu, kas kalpo kā pamats jauno cilvēku kompetenču un prasmju attīstībai. Vecāki ir aktīvi izglītības procesa dalībnieki, izvēloties, kurp sūtīt savus bērnus, balso par labākajām skolām ar savu nodokļu maksātāju naudu. Ikviena skola ir ieinteresēta pilnveidot savu mācību vidi un tiekties uz labiem rezultātiem, jo tiešā veidā konkurē ar citām skolām par publisko finansējumu.

Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem, teikts NAP vīzijā.

Plānots, ka skolotāja profesija būs prestiža un sabiedrībā augstu novērtēta – par skolotājiem kļūst tikai spējīgākie un daudzpusīgākie sabiedrības pārstāvji un, nonākot skolā, to darbs un atlīdzība ir pakļauti nacionāla mēroga motivācijas sistēmai, kas līdz ar katru profesionālās pilnveides soli nodrošina atalgojuma pieaugumu. Skolotājiem tiek sniegts plašs metodiskais un satura atbalsts mācību darba organizēšanai un sevis pilnveidošanai.

Tāpat vīzijas dokuments paredz to, ka Latvijā ir nedaudzas, bet starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kas nedublē studiju programmas un kurās darbojas starptautisks un augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, ko izvēlas neatkarīgas augstskolu padomes. Studiju programmas tiek nodrošinātas dažādās valodās un augstākā izglītība ir kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci, sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs. Ikvienam Latvijas studentam ir iespēja studiju maksas segšanai iegūt valsts finansējumu, kuru ilgtermiņā tie pakāpeniski atmaksā valstij īpaša nodokļa veidā.

Savukārt Latvijas zinātne būs koncentrēta nedaudzos pasaules līmenī konkurētspējīgos zinātniskos institūtos, kam attiecīgi daudz lielākā apmērā tiek piešķirts valsts budžeta atvēlētais finansējums. Plānots, ka, pateicoties valdības un uzņēmēju mērķtiecīgam kopdarbam, kopējie ekonomikas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniegs 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat Latvijas valdība atzīst un uzskata par saistošu virzību uz stratēģijā “ES 2020” izvirzīto mērķi, 2020.gadā nodarbināt vismaz 73% darbspējīgo iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā.

Galvenais valdības uzņēmējdarbības atbalsta instruments būs valsts mērķtiecīgi dibinātas aģentūras katrā Latvijas vēsturiskajā reģionā – Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Rīgā, kas pēc vienas pieturas aģentūras principa apvieno visus valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un fokusē tos darba vietu radīšanai un uzņēmējdarbības atbalstam reģionā.

Paredzēts, ka energoefektivitāte kļūst par vienu no valsts attīstības dzinuļiem.

NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.

NAP vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā, veidojot ilgtspējīgu valsts tautas saimniecības nākotni.

 

Komentāri (31)

oktaavs 14.08.2012. 11.06

Viss augstāk rakstītais sen jau būtu realizēts, ja vien nenotiktu masīva valsts izzagšana visos līmeņos. Nav nekāda plāna izņemot to, ko un kā var ātri nokampt tuvākajos 4 varas gados priekš sevis.
Daiļliteratūra ir domāta naivajiem vēlētājiem.

+3
0
Atbildēt

0

Ieva 14.08.2012. 11.38

Zaļākā valsts – jā. Tāpēc ka gandrīz jau tādi esam. Tik jāmācās no tā taisīt naudu.

Energoefektivitāte , jā, jo nav jau kur likties, nav mums savu naftas, akmeņogļu vai degakmens atradņu.

Vienas pieturas aģentūras – nē, tādas nav iespējams šīs paaudzes laikā, jo krievu laikā iegūtais divkosības gēns nav tik viegli iznīdējams, un korupcija tikai zels un plauks. Un tai izdevīgāks ir duļķains ūdens… Bez tam šādās aģentūrās būtu jāstrādā profesionāļiem, a mums patreiz noteicoša ir sociālistiskā uravņilovaka, pa priekšu skatamies uz to, cik ierēdnis saņem, un tikai pēc tam , ko dara. Nu nespēsim te sevi salauzt.

Izglītības eksports – nē, jo ar to tiek domāta augstākā izglītība, kura patreiz Latvijā ir pretējā stāvoklī – dod izteikti nekvalitatīvu rezultātu. Varētu apsvērt vidējo izglītību, kura joprojām ir kvalitatīva, neskatoties uz IZM daudzajām “uzlabošanas” reformām, taču tā šeit netiek apsvērta. Citiem vārdiem sakot – var jau gribēt, bet šai vīzijai pamatu neredzu..

0
0
Atbildēt

0

Sanšains 14.08.2012. 11.04

Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem, teikts NAP vīzijā.
============================================================
“Konkurētspējīgi starptautiskā darba tirgus spēlētāji”

Tātad mūsu jauniešiem turpmāk Īrijā, Vācijā un citur vairs nebūs jālasa gliemeži un zemenes? Tātad plānots, ka turpmāk latvieši uz ārzemēm pārcelsies vēl intensīvāk, jo tur uzreiz varēs tikt pie labākiem darbiem?
Vai arī runa ir par valodu prasmju nodrošināšanu strādāšanai Latvijā? Īsti neizklausās.

Ļoti gribētu dzirdēt, ko par šādu “vīzijas” niansi teiks “Vienotība” un “Nacionālā apvienība”.

+3
-3
Atbildēt

1

    gliters > Sanšains 14.08.2012. 11.22

    “Vai arī runa ir par valodu prasmju nodrošināšanu strādāšanai Latvijā? Īsti neizklausās.”

    ZRP neatbalsta zināmos darba likuma grozījumus, no tā var spriest kādā tieši valodā “iesmērēt” skolām mācību procesu vēlas Ķīlis. Tās “vairākās valodas” domātas tikai kā “dūmu aizsegs”.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu