Tautas nobalsošanas ceļā var grozīt Satversmi, bet tikai tad, ja tas neizslēdz Satversmes kodola elementus vai nenonāk ar tiem pretrunā
Satversmes kodolu, par kura precīzu definīciju diskusijas vēl joprojām turpinās, var mainīt tikai ar jaunas konstitūcijas pieņemšanu, šodien konferencē “Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā” sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, vēsta LETA.
Kusiņš norādīja, ka tautas nobalsošanas ceļā var grozīt Satversmi, bet tikai tad, ja tas neizslēdz Satversmes kodola elementus vai nenonāk ar tiem pretrunā. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs uzsvēra: Satversmes kodolu var papildināt tautas nobalsošanas ceļā, bet noteikt citu Satversmes kodolu var tikai, pieņemot jaunu Satversmi.
Kusiņš skaidroja, ka pēdējā laikā akadēmiskajās aprindās moderna kļuvusi diskusija par to, kas ir Satversmes kodols. Katalizators šīm diskusijām bijis tā dēvētais valodu referendums. Taču vēl līdz šim brīdim nav panākts vienots viedoklis, kādi jautājumi būtu iekļaujami pamatlikuma kodolā.
Pēc Saeimas Juridiskā biroja vadītāja domām, Satversmes kodolā iekļauta neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšana. Tāpat iespējama diskusija par vairākiem Satversmes kodola elementiem. Piemēram, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Egils Levits kā Latvijas konstitūcijas kodola elementus minējis demokrātiju, tiesisku valsti, sociāli atbildīgu valsti un nacionālu valsti. Tāpat norādīts, ka šajā kodolā varētu būt Latvijas atrašanās konkrētajā teritorijā un latviešu valoda kā valsts valoda.
Pēc Kusiņa domām, pārāk lielā sabiedrības daļā Latvijā valda maldīgs uzskata, ka ar referendumu palīdzību var risināt visus jautājumus. “Demokrātija ir vairākuma vara, bet demokrātija nav vairākuma tirānija,” uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, bilstot, ka “tautas nobalsošana nevar tikt izmantota kā neaizskarama teflona kapsula, kurā var ievietot jebko”.
Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā piektdien notiek Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) un LU konference “Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā”.
Konferencē iecerēts aplūkot tādus Latvijas vēlēšanu sistēmai nozīmīgus jautājumus kā tautas nobalsošanas institūta attīstība, izmaiņas tautas nobalsošanas kārtībā, mediju loma vēlētāju gribas ietekmēšanā, politiskā aģitācija un interneta vēlēšanu sistēmas izveide Latvijā.
Ar šo konferenci CVK svin 90 gadus kopš komisijas izveidošanas 1.Saeimas vēlēšanu sarīkošanai 1922.gadā.
Komentāri (17)
My Paradise, My Rules 21.07.2012. 13.47
Man patīk atzinums, ka demokrātija nav vairākuma tirānija. Ir cerības, ka jaunizceptie nelojālie pilsoņi, kas ar laiku noteikti varētu būt skaitliskā vairākumā, tik vienkārši nevarēs Latvijas Republiku atkalpārveidot par Latvijas PSR vai kādu citu veidojumu, kas vairs nebūt nekalpos par latviešu nācijas mājām. Vismaz tā es to saprotu.
0
ilmisimo 20.07.2012. 22.06
Egils Levits kā Latvijas konstitūcijas kodola elementus minējis demokrātiju, tiesisku valsti, sociāli atbildīgu valsti un nacionālu valsti. Tāpat norādīts, ka šajā kodolā varētu būt Latvijas atrašanās konkrētajā teritorijā un latviešu valoda kā valsts valoda.
______________________
Tik vienkārši.
IR vienkārši?
0
juhans 22.07.2012. 11.45
“…Kusiņš norādīja, ka tautas nobalsošanas ceļā var grozīt Satversmi, bet tikai tad, ja tas neizslēdz Satversmes kodola elementus vai nenonāk ar tiem pretrunā…”
Ceru, ka tāpat domā daudzi bet, diemžēl… tieši tāda, kas BIJA PRETRUNĀ (vai varbūt nebija?), bija tautas nobalsošana par valsts valodu. Neskatoties uz to, ka tā domā daudzi, t. sk. godājami un zinoši juristi, šāda nobalsošana TOMĒR NOTIKA.
Kā tad tā?
1
+2
-2
Atbildēt
@ilmisimo > juhans 22.07.2012. 11.53
……Runājot par Satversmes 2.pantu, ir jāatceras, ka Latvija ir latviešu nācijas nacionāla valsts. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā un latviešu nācija veido Satversmes 2.pantā minētās Latvijas tautas kodolu. Tās „valstiskā programma”, tās jēga un būtība ir tieši latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilgtspējas nodrošināšana. Šī Latvijas valsts programma ir saistoša arī tautai, kamēr tā darbojas Satversmes ietvaros.
Igaunija šo savu valsts programmu ir skaidrā tekstā ierakstījusi savā 1992.gada konstitūcijā: “Igaunijas valsts uzdevums ir nodrošināt igauņu nācijas un igauņu kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem”. Līdzīgi tas noteikts arī Lietuvas konstitūcijā.
Tas, ka Satversmē tas nav ierakstīts tiešā tekstā, nenozīmē, ka Latvija – atšķirībā no Igaunijas – būtu kā valsts dibināta tikai uz zināmu laiku, ka ar laiku latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvīga nodrošināšana kā valsts pamatuzdevums varētu pazust. …
http://demokratiskiepatrioti.lv/bez-temas/intervija-ar-konstitucionalo-tiesibu-specialistu-es-tiesnesi-egilu-levitu/
0