Nākamgada Dziesmu un deju svētkiem par miljonu mazāk, bet jaunumu netrūks

Lai arī 2013.gada Dziesmu un deju svētku budžets salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem samazināts vairāk par miljonu, mākslinieciskā kvalitāte tiks nodrošināta un arī papildināta ar līdz šim nebijušām aktivitātēm. Viens no jauninājumiem, kas iepriecinās svētku dalībniekus, bet vēl jāapstiprina Ministru kabinetam (MK) – pirmdienu pēc svētkiem izsludināt par oficiālu brīvdienu.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV deju svētki notiks nākamgad no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku izmaksas divos gados pagaidām tiek lēstas vairāk nekā trīs miljonu latu apmērā, saka Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Inga Bika.

Iepriekšējie svētki 2008.gadā valstij kopā izmaksājuši ap 4,5 miljonus latu, tomēr nākamgad, neraugoties uz budžeta samazinājumu, svētku organizatori ieplānojuši vairākus jaunumus. Tā 2.jūlijā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā gaidāma izcilā latviešu komponista Jāzepa Vītola 150.jubilejai veltīta koncertu programma, izstāžu centrā Ķīpsalā – līdz šim nebijusi tautas tērpu skate, pūtēju orķestru nakts koncerti notiks baznīcās, būs vokālo ansambļu ielu koncerti, Ir.lv stāsta Bika.

Tāpat sadarbībā ar Latvijas Televīziju īpaši tiks strādāts pie TV sakaru kvalitātes nodrošināšanas, jo Dziesmu un deju svētku atklāšanu plānots pārraidīt vienlaikus visā Latvijā, svētku audiovizuālās informācijas pārraidīšanai un dokumentēšanas nodrošināšanai paredzot 176 723 latus.

Vislielākā summa – vairāk nekā 296 tūkstoši latu – tradicionāli atvēlēta četru deju koncertu lieluzveduma un svētku dalībnieku balles izveidei Daugavas stadionā. Bet noslēguma koncertam un sadziedāšanās nakts pasākumam Mežaparka Lielajā estrādē plānots novirzīt 266 948 latu lielu summu.

Vairāk nekā 71 tūkstoti latu organizatori iecerējuši piešķirt svētku atklāšanas un svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanai, savukārt vokāli simfoniskās mūzikas koncertam “Arēnā Rīga” paredzēti vairāk nekā 70 tūkstoši latu, Tautas lietišķās mākslas izstādei Rīgas izstāžu zālē „Rīgas Mākslas telpa” – vairāk nekā 68 tūkstoši, liecina valdības izskatīšanai sagatavotā svētku tāme.

Mākslinieciskie izdevumi saistīti arī ar pūtēju orķestru dižkoncerta mēģinājumu un Doma laukumā iecerēto dižkoncertu, šim mērķim novirzot vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Svētku atklāšanas pasākumiem novados un pilsētās plānots tērēt vairāk nekā 26 tūkstošus, bet pāri par 15 tūkstošiem latu iecerēts novirzīt tradicionālajam svētku gājienam, tādu pašu summu piešķirot arī labāko amatierteātru izrādēm.

Arī šogad lielākā daļa saimniecisko izmaksu paredzētas dalībnieku ēdināšanai un naktsmītnēm. Lai 39 tūkstošiem svētku dalībnieku vidēji piecām dienām nodrošinātu uzturēšanos, ja vienam cilvēkam nepieciešami vidēji pieci lati dienā, nepieciešams 975 tūkstošu latu liels valsts finansējums. Savukārt vairāk nekā 226 tūkstoši latu iecerēts novirzīt marketingam, iespieddarbiem, tipogrāfijas un reklāmas pakalpojumiem, kā arī svētku preču zīmes reģistrācijai.

Lai nodrošinātu kārtību un drošību, Iekšlietu ministrija saņems Ls 174 300, bet Veselības ministrija par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu – Ls 72 439. Lai pietiktu visam, kas plānots nākamajos svētkos, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende (NA) 200 000 latu plāno savākt ziedojumos. Ministre summu sola atrast arī tad, ja atsaucība no sponsoriem nebūs tik liela kā 2008.gadā. „Dziesmu svētku izveides procesā šī summa ir svarīga, un nozīmīgi ir arī tas, ka valsts, pašvaldības, indivīdi un sabiedrība kā sponsori strādā kopā,” saka ministre.

Sākot ar 2012.gada oktobri, Kultūras ministrija un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs vēlas atjaunot valsts finansējumu kolektīvu atbalstam, reformējot valsts līdzfinansējumu pašvaldībām māksliniecisko kolektīvu sagatavošanai Dziesmu un deju svētkiem. Paredzēts piešķirt līdzekļus kā kolektīvu vadītāju atlīdzības nodrošināšanai, tā tautas tērpu, tautas mūzikas instrumentu un skaņu rīku iegādei, kā arī izmaksām, kas saistītas ar degvielas iepirkumiem.

Jauninājumu sarakstu papildina Dziesmu un deju svētku padomes atbalstītā ideja, ka pirmdiena pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem būtu jānosaka kā brīvdiena, saka Bika, uzsverot, ka tas domāts svētku dalībnieku ērtībām un organizatoriskiem aspektiem.

Jau pirmajā Dziesmu un deju svētku padomes sanāksmē tās locekļi diskutēja par svētku dalībnieku, it īpaši attālo novadu iedzīvotāju ērtībām. Tā kā Dziesmu un deju svētki beidzas naktī uz pirmdienu, lielai daļai dalībnieku no attāliem novadiem mājupceļš noslēdzas jau tuvu pirmās darbdienas rīta gaismai.

MK rīkojuma projektu “Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku norises laiku un vietām” varētu skatīt jūlijā, bet informatīvo ziņojumu par Dziesmu un deju svētku budžetu plānots izskatīt līdz jūlija beigām, Ir.lv saka Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa. Arī par to, vai 2013.gada 8.jūlijs – diena pēc Dziesmu un deju svētkiem – būs brīvdiena, lems valdība.