«Neesmu psihoanalītiķis,» satiksmes ministrs Aivis Ronis atbild uz jautājumu, kāpēc Pasažieru vilciena valde bīdīja dārgo iepirkumu pretēji EK un valdības norādījumiem. Oligarhu ietekmi viņš dēvē par pilsētas leģendu
Kopš Aivis Ronis vairs nav diplomātiskajā dienestā, neesot nozīmes, ko pasūta restorānā, ja tās nav privātas vai «sociālas» pusdienas. «Galvenais ir saruna,» viņš bilst. Bet, kad restorānā Kitchen Spīķeros esam tomēr pasūtījuši, satiksmes ministrs secina: «Burgers ir lieliska izvēle.»
Bet saruna ar ministru ir galvenoties par jau parakstīto 610 miljonu eiro vērto līgumu starp valsts uzņēmumu Pasažieru vilciens un Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles. Valdības vilcināšanās ļaut līgumam stāties spēkā jau ir izraisījusi arī diplomātiskas atskaņas un viedokļu izmiju ar Spānijas valdību.
Valda Dombrovska valdība tuvākajās dienās izlems, vai dot vilcienu iepirkumam zaļo gaismu, vai tomēr ne. Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka, turpinot īstenot parakstīto līgumu, Latvijai var nākties pašai maksāt 100 miljonus latu, kuri paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 144 miljonus vērtajam vilcienu iepirkumam (pārējā līguma summa ir līdzekļi vilcienu uzturēšanai 30 gadu laikposmā). Finanšu ministrija secinājusi, ka iepirkumā nav ievēroti valdības oficiāli izteiktie iebildumi un norādījumi. Finanšu ministrs Andris Vilks ir visasāk izteicies pret šo līgumu – ka Latvijai nevajag «apzeltītus vilcienus», pietiek jau ar «apzeltītu tiltu» (ar to domāts pārmēru dārgais Dienvidu tilts Rīgā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.