Par laimi, Jaunais Rīgas teātris nesagādā nepatīkamus pārsteigumus. Pārliecinoša un eleganta Māras Ķimeles režija, izcila aktieru meistarība, viena teātra vakara laikā pārtopot un mainoties
Nezinu, vai Fjodors Dostojevskis bija plānojis, ka auditorijai būtu jāsmejas, uz skatuves parādoties Svidrigailovam – muižas meiteņu biedam un sievas indētājam – tikai tāpēc vien, ka Andris Keišs, izrādās, var būt arī blonds. Tikai pēc tam ieraugām, cik šodienīgi un atpazīstami viņš interpretē šo tēlu. Vai jāsmejas tāpēc, ka slepkavas ļaunākos murgus, izrādās, ar kādas baltas, vēmekļiem līdzīgas masas palīdzību var atainot tik naturāli (smieklīgi)… Tomēr šīs it kā ārišķības tiek pilnīgi līdzsvarotas ar Katerinas Ivanovnas izmisuma ārprāta attēlojumu ar trim maziem bērniem lindrakos vai Raskoļņikova mātes vēstules lasījumu (viss Gunas Zariņas interpretācijā), tāpat mātes (šoreiz Keišs) un dēla (Edgars Samītis) dialogu pirms Raskoļņikova došanās uz policiju atzīties slepkavībā, vai Svidrigailova (Keišs) un Duņas (Jana Čivžele) pēdējo, neviltotu dvēseles sāpju pilno sarunu.
Skatoties Dostojevska varoņu sirdi un psihi plosošos sirdsapziņas pārmetumus par pastrādātajiem asiņainajiem noziegumiem, man nākas secināt, ka pusotrs gadsimts viesis zināmas izmaiņas vardarbīgo noziedznieku profilā. Tiesājot kriminālnoziedzniekus, pārsvarā nācies saskarties ar mazizglītotiem deģenerātiem, kuru vienīgā doma pēc asinsdarba pastrādāšanas – netikt notvertam un sodītam, bet pēc noķeršanas – pēc iespējas mazāka soda saņemšana. Ja arī vaina tiek atzīta un nožēlota, tad pārsvarā tikai formāla atbildību mīkstinoša apstākļa iegūšanai, kas parasti paglābj no maksimālā soda.
Savukārt ļoti mūsdienīgi joprojām izskan nozieguma attaisnošanas argumenti – ir daži izredzētie, kuriem viss atļauts un tātad viņiem viss arī pienākas. Bet pārējie ir utis, kuru vienīgais uzdevums ir kalpot izredzētajiem, ļauties nepārtrauktai «drāšanai», tādējādi apmierinot izredzēto nepieradināmo apetīti. Cik pazīstami valstī, kura nespēj aizstāvēt pat sevi, nemaz nerunājot par saviem iedzīvotājiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.