Sociālās problēmas prasa tādu pašu enerģiju, kāda veltīta valodas aizstāvībai
Kamēr Lindermans un Osipovs okupējuši Latvijas dienas kārtību, uzdodot jautājumu, uz kuru ir viena, skaidra un nepārprotama atbilde – ka Latvijā var būt tikai viena valsts valoda -, gan politiķu, gan sabiedrības laiks un enerģija tiek atrauta no daudzām sarežģītām, grūti risināmām problēmām, kuru risināšana būtiski ietekmēs mūsu valsts spēju nodrošināt plaukstošu vidi latviešu valodai un kultūrai.
Pēdējās nedēļās dažādos veidos pie sabiedriskās apziņas logiem ir klauvējusi nabadzība. Pagājušajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds nāca klajā ar noslēdzošo vērtējumu par savu aizdevuma programmu Latvijai, kurā sevišķi liela uzmanība pievērsta nabadzībai. Var visādi spriest par SVF motīviem un kāpēc uzsvars tiek likts tieši uz šo problēmu: vai to izsaukusi vēlme atbildēt uz jau gadiem pasaulē izskanējušajiem pārmetumiem, ka SVF ir vienaldzīga pret nabadzību, vai arī fondā vēl aizvien ir cilvēki, kuri Latvijas izvēlēto ekonomisko kursu uzskata par kļūdu un vēlas parādīt, ka tas tomēr nav bijis īsti pareizs. Taču, lai kādi būtu ziņojuma kritiskā toņa iemesli, būtu nepareizi ignorēt faktos balstītās norādes ne tikai uz augsto nabadzības līmeni Latvijā, bet arī uz problēmām ar mūsu sociālo drošības tīklu.
Šis tīkls nav konsekventi tēmēts uz visnabadzīgāko cilvēku atbalstīšanu: tikai 1,6% no visiem sociālajiem izdevumiem Latvijā tiek piešķirti, vērtējot potenciālā saņēmēja ienākumu līmeni, savukārt vidēji ES šis procents ir vairāk nekā divreiz lielāks. Tajā pašā laikā nodokļu un pabalstu sistēma neveicina cilvēku vēlmi atrast darbu. Pēc Eurostat aprēķiniem, kuros tiek modelēta bezdarbnieka atgriežanās darba tirgū, Latvijas gadījumā jaunā darbinieka papildu nodokļi un zaudētie pabalsti veido 90% no bruto ieguvumiem no saņemtās algas. Tas nozīmē, ka nav lielas starpības, vai cilvēks strādā vai nestrādā, un Latvijas rādītājs ir otrais sliktākais Eiropas Savienībā, kur zaudējumi noēd ap 77% no ieguvumiem, bet Lietuvā – 70%, Igaunijā – 63% un Slovākijā – 40%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.