Sapnis par Mocartu 22

No 18. aprīļa tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” būs skatāma izstāde “Sapnis par ģēniju” – Ilzes Vītoliņas kostīmu skices Dailes teātra izrādei „Amadejs” un ieskats izrādes kostīmu tapšanā.

Mocarts un Saljēri. Leģendām apvītais stāsts par diviem sava laika mūzikas pasaules varenajiem ir arī Pītera Šefera drāmas “Amadejs” pamatā.  Dailes teātrī to iestudē viesrežisors Jans Villems  van den Boss (Lielbritānija). Pirmizrāde, kas gaidāma 11. maijā, sola vizuālus svētkus, kur savdabīgi krāšņa un negaidīti risināta būs kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas skatuves tērpu palete. 

Ilze Vītoliņa par darbu pie kostīmu skicēm un skatuves tērpu tapšanas stāsta: „Darba process, strādājot pie izrādes „Amadejs”, ir neparasts un aizraujošs, kā rezultātā pirmizrādē ceram ieraudzīt ļoti īpašu un oriģinālu vizuālo risinājumu.  Pēc režisora ieceres kostīmos ļoti būtiska ir faktūra, ko diktē burzīta papīra iespaids un dažādi papīra izstrādājumi.  Papīrs ir tas, kurš nes visu informāciju – nošu rakstu, vēstules… Tāpēc top  vīzija par radošo darbu, kurā vizuālais tēls nebūs vis sadzīvisks, bet specifisks un savdabīgs, nedaudz atgādinot 18.gadsimta beigu un 19.gadsimta sākuma siluetu stilizāciju apvienojumā ar moderno un šodienīgo.

Šo ideju īstenošana prasa arī jaunu tehnoloģiju izmantošanu – daudz strādājam ar faktūrām, radot materiālu, no kā kostīmi tiek šūti.  Līmējam, burzām, šujam, pārbaudām ekspluatācijā, ķīmiski tīrām, mazgājam…

Uz dominējošā gaišā fona vienīgie košie akcenti ir Saljēri un Amadejs. Saljēri (izrādē – Artūrs Skrastiņš)  gan izrādes gaitā transformējas un finālā pietuvinās baltajai masai, pazūdot tajā. Sākumā viņa kostīmi ir kontrastaini, sulīgos toņos veidoti, bet izrādes gaitā tie kļūst aizvien sarežģītāki, it kā bagātāki, bet tajā pat laikā bālāki, ieplūstot nekurienē. 

Savukārt Amadejs (izrādē – Artūrs Dīcis), kurš izrādes gaitā nomainīs desmit dažādus kostīmus,  ir ļoti košs, spilgts, kostīmu ziņā pat histērisks, absolūti atšķirīgs no citiem, modei nepakļāvīgs un vizuālā ziņā nesaistīts ar pārējiem.”

Ilzes Vītoliņas kostīmu skices, kam izrādes tapšanas ceļā pamatuzdevums ir kalpot par darba materiālu, ir  vizuāli skaistas un skatītāja uzmanību saistošas mākslas vērtības, tāpēc kopā ar fotomirkļiem no kostīmu tapšanas procesa (fotogrāfs – Māris Lapiņš) Dailes teātris kā ceļavārdus topošajai izrādei sadarbībā ar „Galeriju Centrs” laikā no 18. aprīļa līdz 18. maijam tās piedāvā apskatīt izstādē „Sapnis par ģēniju”. 

Ilze Vītoliņa (11.09.1972) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā (2003). Veidojusi kostīmus vairāk nekā 100 izrādēm gandrīz visos Latvijas teātros, kā arī ārpus Latvijas. Trīs reizes ieguvusi Latvijas teātra balvu „Spēlmaņu nakts”  kā „Gada kostīmu māksliniece” – 2003. gadā par izrādi „Tēvocis Vaņa” Valmieras teātrī un izrādi „Īkstīte” Dailes teātrī, 2004. gadā par izrādi „Petras fon Kantas rūgtās asaras” Dailes teātrī un 2008. gadā par izrādēm „Ivonna, Burgundijas princese”, „Drakula. Svešās asinis” un „Lodes pār Brodveju” Dailes teātrī, kā arī par izrādi „Jūdas skūpsts” Nacionālajā teātrī. Darbojas arī kā māksliniece animācijas filmās, leļļu teātrī un grāmatu ilustrēšanā.