Akceptē atklāto balsojumu skatīšanu 11.Saeimā

Savu atbalstu aizklāto balsojumu atcelšanai solīja visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji 

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti ceturtdien vienbalsīgi atbalstīja iekļaut 11.Saeimas darba kārtībā jautājumu par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem, paredzot ieviest atklāto balsojumu ieviešanu.

Parlamentam atbalstot atklāto balsojumu ieviešanu, grozījumi Saeimas Kārtības rullī būs konceptuāli pieņemti pirmajā lasījumā. Deputāti vienojās, ka priekšlikumi šā jautājuma tālākai virzībai otrajā lasījumā būs iesniedzami mēneša laikā, ziņo BNS.

Savu atbalstu aizklāto balsojumu atcelšanai solīja visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji, paužot, ka tas bijis paredzēts arī partiju priekšvēlēšanu programmās. “Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka “aizklātajos balsojumos ļaunuma ir vairāk nekā labuma”, un piebilda, ka, balsojot pret, deputātam ir jāargumentē sava izvēle. Tādu pašu viedokli izteica Zatlera Reformu partijas pārstāve Inese Lībiņa-Egnere.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs rosināja Saeimā debatēt par atturēšanos balsojumos, paredzot to pieskaitīt pie balsojumiem pret kādu amatpersonu. Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš savukārt sacīja, ka aizklātie balsojumi, kuri saglabāsies, vienalga diskriminēšot deputātus “viņu viedokļa dēļ”. Tāpēc par aizklātajiem balsojumiem vēl vajadzētu diskutēt ar konstitucionālo tiesību ekspertiem.

Izstrādātie grozījumi noteic, ka Saeimai būs atklāti jāievēlē visas amatpersonas, to skaitā arī Saeimas prezidija locekļi, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs.

Aizklātu balsojumu Juridiskās komisijas deputāti rosina saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas (ST) tiesnešu ievēlēšanas procedūrai.

Saeimas Kārtības rullī iecerēts noteikt, ka amatpersonas ievēlē, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu vai vēlēšanu zīmes, kā arī noteikt, ka aizklāti balsošana notiek Satversmē noteiktos gadījumos.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

10.Saeimas laikā grozījumi Kārtības rullī ir pieņemti pirmajā lasījumā, bet tālāk tie netika virzīti, jo Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc 10.Saeimas atlaišanas sasauca Saeimas ārkārtas sēdes, taču tajās šo likumprojektu neiekļāva.

11.Saeima varēs lemt par 67 likumprojektiem, kuru izskatīšana iepriekšējā parlamenta sasaukumā nav pabeigta.