Saeimas „atturībnieku” problēma • IR.lv

Saeimas „atturībnieku” problēma

12
Šāds bija balsojums Saeimas sēdē, kurā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma eiro ieviešanas likumu. Foto: Evija Trifanova, LETA
Valdis Liepiņš

„Atturībnieku” jautājums jau tiek risināts pašvaldību un MK darba pilnveidē, kārta ķerties pie Saeimas balsojumiem

Pieļauju, ka vairākums vēlētāju ikdienā neseko līdzi visiem Saeimā pieņemtiem vai arī nepieņemtajiem lēmumiem, bet pamana tikai pieņemtos lēmumus par būtiskākajām – ikvienu iedzīvotāju skarošām – tēmām. Un vēl mazāk ir to Latvijas iedzīvotāju, kuri pievērš uzmanību, kā šādos būtiskos lēmumos ir balsojis katrs no 100 tautas pārstāvjiem.

Domāju, ka ikviens vēlētājs, balsojot par Saeimas deputātiem, vēlas redzēt izlēmīgus un lemt spējīgus pārstāvjus parlamentā, kuriem ir savs viedoklis un nostāja izskatāmajos jautājumos un likumprojektos. Tomēr Saeimas deputātiem ir iespējas ne tikai paust savu atbalstu vai noraidošo attieksmi, balsojot „par” vai „pret”, bet arī parādīt savu vienaldzību vai izvairīties no neērtiem jautājumiem, atturoties vai vispār nebalsojot.

Lai Saeima pieņemtu lēmumu, par to ar savu balsi „par” jānobalso 50% + 1 klātesošajam deputātam. Ja balsojot lēmums netiek pieņemts, tas nozīmē, ka balsis „pret” un „atturos” kopā ir bijušas vairāk nekā „par” balsis. Līdz ar to deputāts, balsojot ar iespēju „atturos”, principā ir nobalsojis „pret”.

Šeit vēlos pievērst īpašu uzmanību, ka ārēji deputāta neitrālā pozīcija „atturos”, faktiski un pēc būtības ir neapzināta vai pat tīšs, bet slēpts noraidošs balsojums.

Un tad ir retorisks jautājums pašiem vēlētājiem – vai jūs vēlaties Saeimā redzēt izlēmīgus pārstāvjus, vai vienaldzīgus, ietekmējamus, ar neskaidru pozīciju un motivāciju raksturojamus deputātus, kuri neapzinās sava „atturas” balsojuma negatīvo būtību.

Piemēram, viens no pagājušā mēneša balsojumiem, kur ar “atturos” palīdzību panāca negatīvu lēmumu, bija mēģinājums atsaukt Janīnu Kursīti-Pakuli (Vienotība) no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas. Ar 30 balsīm “par”, 23 “pret” un 30 “atturas”, lēmums netika pieņemts. Pēc loģikas balsojuma rezultātam vajadzēja būt pozitīvam, jo „par” bija 30 balsis, bet „pret” tikai 23! Tomēr 30 „vienaldzīgo” deputātu „atturas” balsis bija izšķirīgas, lai svaru kausus nosvērtu pretējā virzienā.

Jautājums par „atturas” balsojumu izskaušanu Latvijas politikā jau tiek risināts pašvaldību un Ministru kabineta līmenī. Latvijas Valsts prezidents 2012. gada jūnijā izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums bija izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai valsts un vietējā līmenī.

2012. gada nogalē klajā nāca ziņojums, kurā ekspertu grupa analizējusi pašvaldības sistēmas pilnveidošanas iespējas. Viens no priekšlikumiem, kuru eksperti sniedza ir: “Ieteicams izslēgt pašvaldības domes deputāta iespēju balsošanā atturēties, būtu pieņemami balsojumi “par” un “pret”.”

Tikpat nopietna ekspertu uzmanība pievērsta Ministru kabinetam. 2013. gada septembrī publicēts apjomīgs ziņojums un ieteikumi, kā panākt, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks. Viens no ieteikumiem, kas norādīts ziņojumā ir: “Ministru kabineta sēdēs pieņem lēmumu, panākot konsensu (vienprātību) par attiecīgo jautājumu. Ja tomēr nepieciešams balsot, būtu iespējams balsot tikai “par” vai “pret””.

Loģiski būtu, ja eksperti šādu atzinumu sniegtu arī par Saeimas balsojumiem un “neitralizētu” atturēšanās problēmu Saeimā, padarot tās darbu caurspīdīgāku, efektīvāku, atbildīgāku un stabilāku. Savukārt Latvijas iedzīvotāji redzētu atbildīgākus, lemt spējīgākus tautas pārstāvjus Saeimā. Būtu pielikts punkts „atturībnieku” problēmai Saeimā.

Mazam ieskatam Saeimas balsojumos septembrī redzams, ka vairākās partijās ikviens deputāts ir atturējies pat sešos septiņos balsojumos.

Kopējā „atturos” balsojumu statistika pa frakcijām:

Apkopoti balsojumi Saeimas plenārsēdēs laika posmā no 05.09.2013 – 26.09.2013

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Reformu partija

 

Komentāri (12)

ligakalnina 24.10.2013. 10.26

It kā jau teorētiski var būt situācija, kad deputāts var atturēties, jo vai nu apzinās savu nekompetenci, vai viņam nav viedoklis.
Bet, tas nav attaisnojums, pirms Saeimas sēdēm deputātam ir jāgatavojas, jāizpēta jautājumi, un jābūt kompetentam.
Cita lieta, ka, visbiežāk, kā balsot nelemj deputāts, bet, frakcijas vadītājs.
Jebkurā gadījumā, atturos nedrīkst būt, šī ir vienkārši iespēja noņemt no sevis atbildību un viena no valstī valdošās vispārējās bezatbildības izpausmēm, kaut, šaubos, ka deputāti paši sev atņems šo iespēju.

+7
-1
Atbildēt

1

    dace_ampermane > ligakalnina 24.10.2013. 10.36

    dzeri! Ļoti labi noformulēts, neko nevaru piebilst, viss korekti. Gluži kā atturības balsojums :)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

janis17 24.10.2013. 10.48

Nu tas taču ir tik vienkārši! Atturēšanās balsis vienkārši nevajag ņemt vērā! 28 par, 25 pret, 42 atturās, lēmums pieņemts.

+5
-1
Atbildēt

3

    ligakalnina > janis17 24.10.2013. 13.18

    Bet, vai tas atbilst Satversmei?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 24.10.2013. 21.32

    Saeimas kārtības rullī vajadzīgas nelielas izmaiņas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Elīna Melngaile > janis17 24.10.2013. 11.43

    Pilnīgi piekrītu – ja Tu atturies, tātad Tevis šinī jautājumā nav, Tu nepiedalies. Skaitām tikai aktīvos balsotājus, par aktīvajiem uzskatot tos, kam ir viedoklis PAR vai PRET.

    Protams – melns vai balts ir tikai maziem bērniem, tāpēc iespējamība lietot Atturos nav slikta, ja vien netiek izmantota kā slēptais nē.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Mārtiņš 24.10.2013. 21.28

Bet kāda tad ir problēma ar atturos? Var to uzskatīt par netiešu “pret”, bet ar ko gan tas ir slikti?

Manuprāt, politiķiem spēja pateikt, ka es nezinu vai neesmu spējīgs vēl pieņemt lēmumu, dažkārt prasa lielāku drosmi nekā kategoriskas pozīcijas ieņemšana. Problēma ir tieši vēlētāji, kas šādā “atturībā” saskata vājumu un kuriem vajag pārliecinātus politiķus, pat ja viņi pieņem ne visa pārdomātus, sasteigtus lēmumus, kas vēlāk var izrādīties aplami.

Ja “atturas” balsojumi kļūst vairāk, tas var norādīt, ka nav bijusi pietiekama diskusija pirms balsošanas vai nav pietiekami izsvērti visi aspekti. Bet šai iespējai noteikti ir jābūt, un tos nevar neņemt vērā. Ne jau velti ST nākas bieži atcelt pieņemtos likumus, jo tie ir izstrādāti steigā jeb tā saucamais “brāķis”.

+2
-1
Atbildēt

3

    janis17 > Mārtiņš 25.10.2013. 01.02

    tavā teiktajā ir loģika

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > Mārtiņš 24.10.2013. 21.33

    “Atturos” pozīcija ir pavisam normāla, normāli nav, ja “atturos” pieskaita “pret” balsīm.
    “Atturos” balsis vienkārši nevajag ņemt vērā.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Mārtiņš > Mārtiņš 24.10.2013. 21.41

    Tā nevar, jo tad pavisam vienkārši var likt priekšā nesagatavotus balsojumus, lielākā daļa godīgi nobalsos “atturos”, un tie daži “par” būs izbīdījuši cauri “zaļus” likumus.

    Ja ir daudz “atturos”, tad varētu liecināt, ka likums ir jāskata vēlreiz un jābalso atkārtoti, līdz vairākums ir ieņēmis skaidru pozīciju.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu