Pirms 10 gadiem Edgars Bušs devās uz Minheni studēt statistiku. Lai dzīvošana būtu lētāka, ik dienu uz skolu braukāja no 80 km attālās mājvietas. Kādu dienu paziņa pastāstīja, ka ir iespēja īrēt istabu Minhenē – stāvu virs franču restorāna Le Gaulois, kas piederēja francūzim Žanam Fransuā
Tolaik Edgars strādāja reklāmas aģentūrā, tomēr apvaicājās Žanam, vai vajag piepalīdzēt. Vajadzēja. Trauku mazgātāju. Jo īpaši brīvdienās. «Tas nebija grūti. Māku dažādus darbus,» saka Edgars. Viņš tikko saremontējis kafijas automātu. Kafiju vajag tūlīt, taču vācu meistari sola remontu nākamajā dienā un par augstu cenu. «Edgars ir tik laimīgs, ja ir problēma,» Baiba stāsta, ka tādās reizēs viņš ķeras pie darba ar aizrautību.
Ar laiku Edgars Žanam sāka palīdzēt aizvien vairāk, piemēram, apkalpot viesus un gatavot. Kādu dienu Edgars padzirdēja, ka saimnieks grib restorānu pārdot, jo meitas nevēlas to pārņemt. Latvietis pieteicās pircējos. Vieta ļoti patika, viņš to pazina. Ēst gatavošana – sirdslieta. Darījuma cenu Edgars neatklāj, tikai norāda, ka nav ņēmis kredītu. Pieticis ar iekrāto. Par īpašnieku viņš kļuva pērnā gada jūnijā.
Žans nomira šogad 57 gadu vecumā, nepaspējot izbaudīt nopelnīto un dzīvi bez darba.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.