Kots: LTV1 turpinām virzīt kā alternatīvu

Intervija ar LTV ģenerāldirektoru par reformu televīzijā un pārmaiņām piedāvājumā sabiedrībai

Intervija ar LTV ģenerāldirektoru Edgaru Kotu notiek dažas dienas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Tajā par to, kādas administratīvās pārmaiņas sagaida šo mediju, kādi jaunumi varētu būt redzami TV ekrānos un kādas pārmaiņas varētu skart jau esošos raidījumus, cita starpā raidījumu “100 g kultūras”, kas kļuvis “mazliet par seklu”.

Vai saturiski patlaban tas, ko piedāvā Latvijas televīzija, ir tas labākais, ko varētu sniegt sabiedriskais medijs?

Jau esmu intervijās teicis, ka sabiedriskā medija, komercmediju un rakstošajā žurnālistikā vienmēr var labāk, nav tādu galēju sliekšņu, vienmēr var izdarīt krietni labāk. Tas, kas ir ieraugāms esošajā darbībā, ir kļūdas, ir veiksmes un neveiksmes, bet var censties to visu izdarīt labāk. Tad jāsāk konkrēti analizēt par noteiktiem projektiem, noteiktiem raidījumiem, noteiktiem datumiem, kas notiek ēterā. Es teiktu, ka sniegums nav izteiktā līdzsvarā, ir veiksmes un ir zināmas neveiksmes, līdz ar to ir jārunā par konkrētiem gadījumiem.

Ja mēs runājam par ziņu dienesta, konkrēti – “Panorāmas” reitingiem, iespaids ir, ka gadu gaitā, kopš aizgāja komanda uz konkurējošu kanālu, reitingi ir kritušies. Vai tas ir maldīgi?

Tad vajag precizēt jautājumu, jo pilnīgi droši varu pateikt, ka mainās arī sabiedrības vēlme. Ja kādreiz sabiedriskajā medijā ziņas un sabiedriski informatīvā telpa bija tāda kā niša, ko komerckanāli pat nepiedāvāja, tad, mediju telpai ļoti strauji liberalizējoties un attīstoties internetam, ..man liekas, ka pirms četriem pieciem gadiem tādu portālu tikpat kā nebija.

Bija, bija.

Nu, tā nebija. Mēs varam pētīt, kad atvērās “Apollo”, “Delfi” man liekas, ka nosvinēja vairāk, “TVnets” man liekas arī…

Tad jūs uzskatāt, ka sabiedriskajam medijam tāda lieta kā ziņu pakalpojumu nodrošināšana būtu jāatdod privātajiem?

Kāpēc jāatdod? Nē.

Tā vairs nav prioritāte?

Kā nav prioritāte?

Jūs sacījāt, ka mainās uzsvari.

Nē, publikai ir krietni lielāks piedāvājums, pirmkārt; otrkārt, skatītājs pēc visiem šiem datu rādītājiem, TNS rādītājiem skatītājs ļoti intensīvi izvēlas izklaidi. Tādas pašlaik ir skatītāja vajadzības.

Vajadzības ir kam? Es gribētu precizēt – tas ir no Latvijas televīzijas piedāvājuma vai vispār?

Vispār. Pilnīgi acīm redzams, ka skatītājs ar savu pulti izvēlas, viņš kopumā parāda, ka skatītājs [vairāk] patērē izklaidi. Tā ir viņa vajadzība un vēlme. Sabiedriskā medija pamatuzdevums ir piedāvāt alternatīvu. Tas nozīmē to, ka nav visu laiku jādzenas pēc kvantitatīviem rādītājiem, ir jābūt alternatīvam piedāvājumam, un neapšaubāmi tam jābūt kvalitatīvam.

Kas ir tas kvalitatīvais, ko Latvijas televīzija patlaban piedāvā?

Esmu pārliecināts, ka… Nu, man jāsaka, ka LTV1, LTV7 piedāvā programmu, kas ir kopumā kvalitatīva. Ir atsevišķas nianses, par kurām mēs, protams, esmu gatavs teikt, ka tās ir neveiksmes.

Kas ir neveiksmes?

Piemēram, ja mēs runājam kaut vai par “Panorāmas” raidījumu, ir sižeti, kas ir kļūdaini. Tad mums ir jāatsauc informācija. Piemēram, kaut vai bija par šo “Laimas” fabriku, bija kļūdaini minēta īpašnieku lieta, mēs dabūjām atsaukt informāciju. Tad ne līdz galam bija izmeklēta un izanalizēta situācija ar “Lattelecom”, kur bija iesaistīta prokuratūra, un mēs secinājām, ka mums nav pietiekamu pierādījumu, mēs atsaucām informāciju. Līdz ar to katra tāda situācija, kad mums ir jāatsauc informācija, ir ne līdz galam, var teikt, ka nekvalitatīvi izanalizēta informācija, ir izveidots sižets ar nepietiekamu informāciju.

Problēma ir atsevišķos materiālos vai tomēr tajā, ka ziņu dienests pēdējo gadu laikā ir krienti novājināts?

Kādā ziņā novājināts? Es domāju, ka nē. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas informācijas telpa, pieaugot konkurencei, tikai noteikti iegūst. Nevaru piekrist tādam apgalvojumam, ka ziņu dienests ir novājināts. To pilnīgi pierāda, statistiski pierāda, ka tajā brīdī, kad konkurentu kanālā nav seriāla “Ugunsgrēks”, ziņu dienesta reitingam ir pirmās ziņas, skatītājs uzreiz atgriežas. Tā ka pateikt, ka tagad neskatās ziņu dienestu tāpēc, ka novājināts, nu, tad ir jautājums par definīciju, kas ir novājināts. Savukārt, ja mēs skatāmies par skatītāju interesi un pieradumu, tad, mēģinot sekot šim seriālam, skatītājs vairāk izvēlas ziņas plkst. 6 [plkst. 18 – red.], kuru [auditorija] ir ļoti pieaugusi. Vēl ir visādas tehnoloģiju iespējas, kas reitingos neparādās – var ierakstīt programmu un skatīties atsevišķi, bet es vienkārši mēģinu atspēkot šo kvantitatīvo rādītāju, pēc kura mēģina pateikt, ka tas ir novājināts. Esmu vairāk gatavs uzklausīt dažādu ekspertu viedokļus – Sergeju Kruku, Aināru Dimantu, vēl, kas ir piesaistīti un analizē “Panorāmu”.

Kāds ir jūsu redzējums, kādas būs Latvijas televīzijas turpmākās prioritātes? Tie būtu sociālpolitiskie raidījumi, izklaide, sports, kultūra, kas ir akcenti?

Pirmo Latvijas televīzijas kanālu mēs turpinām virzīt kā alternatīvu piedāvājumu.

Alternatīvu kam?

Tas ir komerckanāliem.

Ar ko tas būs alternatīvs?

Ar to, ka no manas kā ģenerāldirektora puses pirmā kanāla satura veidotājiem ir uzdevums nākamajā sezonā panākt, ka informatīvi dokumentālajā telpā ienāk arvien vairāk analītikas, jo, manuprāt, šī mediju vide ļoti daudz skrien notikumiem līdzi, bet ļoti maz nodarbojas ar analītiku. Pirmajam kanālam ir jāatrod veids, kā pastiprināt tieši procesu analīzi – kāpēc notiek tā, kāpēc šī informācija ir tieši šodien, kāpēc tās nav pēc dažām dienām, jo ļoti bieži dominē sabiedrisko attiecību [diktēta dienaskārtība].. Izrādās, sabiedriskās attiecības Latvijā ir ļoti profesionāli aktīvas, kas bieži atrod veidu, kā nomākt šo informācijas telpu, bet Latvijas žurnālistika ne vienmēr analizē procesu. Tas ir viens no pamatuzdevumiem.

Ko jūs darīsiet, lai šo uzdevumu sasniegtu?

Laika gaitā Latvijas televīzijas ģenerāldirektors.. publiskā telpā no viņa prasa lielu atbildību, bet iekšienē viņa rīcībspēja ir diezgan ierobežota.

Bet uz šo jautājumu taču jūs varat atbildēt.

Nē, es jums vienkārši saku, ka līdz ar to sabiedriskajā medijā nevar izveidot tādu fleksibli ātru darbību. Tu nevari tik ātri reaģēt kā komercmedijs, jo tajā brīdī, kad tu sāc organizēt darbus, parādās ļoti daudz dažādu fonu, kur tiek meklēta vārda brīvības ierobežošana, tiek traktēts, ka tas ir spiediens uz vārda brīvību. Tas, ko mēs patlaban domājam darīt un mainīt, varu atbildēt – kādā noteiktā laika posmā, pat diezgan senā, Latvijas televīzija izveidojusies kā autoru televīzija. Ir tādi bloki. Mans mērķis ir 2011., 2012.gada laikā – vai izdosies, tas ir pietiekoši garš process, ceru, ka izdosies, – ieviest redakcionālu sistēmu. Tas ir tā kā pastiprināt redaktoru atbildību.

Vai tad līdz šim redaktori nebija atbildīgi par saturu?

Viņi bija tā kā satura koordinatori, bet viņiem nebija tik precīzi definētas šīs te atbildības, un tāpēc bija projektu sistēma. Ieviešot šo redakciju sistēmu, tomēr būtu redaktors, kas būtu atbildīgs par noteikto tematiku, izveidotos precīzāk šī koordinējošā sistēma, un arī redaktoram būtu lielāka atbildība.

Tas arī administratīvi ko maina?

Protams, tā ir pietiekami nopietna strukturālā reforma televīzijā.

Vai jūs varētu īsumā to raksturot – vai jūs vairs neveiksiet iepirkumus par kādiem raidījumiem, bet pieņemtu darbā redaktorus?

Nē, iepirkumi jau saglabātos tāpat. Kamēr televīzija pati to apjomu nevar saražot, neatkarīgo producentu sistēma noteikti paliek, bet veidojas tajā, ka tam redaktoram tiek noteikts gada apjoms, stundu apjoms, viņam tiek piešķirti šim stundu apjomam precīzi atbilstoši resursi un viņš var veidot savu komandu. Līdz ar to viņš koordinē darbību. Tagad ir citādāk. Atsevišķi ir projekts, un tas funkcionē savā autorībā. Šī redaktoru sistēma ļautu uzņēmumam būt fleksiblākam. Tas nozīmē – ja projekts nesasniedz vēlamos rezultātus, to ātrāk var nomainīt, neapdraudot darbiniekus. Šajā brīdī televīzija funkcionē projektu sistēmā, un jebkura izmaiņa darbiniekus ļoti satrauc, viņi baidās, ka var palikt bez darba, un tas rada ļoti nevēlamu fonu televīzijā.

Jūs sacījāt, ka vēlaties, lai analītiskie raidījumi LTV pirmajā kanālā būtu prioritāte, nu… (Pārtrauc)

Es varu runāt ideālās formās un tādās politiķu frāzēs. Pirmkārt, esmu pilnīgi pārliecināts, ka sabiedriskajam medijam jāvirzās uz to, ka šīs ir investīcijas nākotnē, ka sabiedriskajam medijam informatīvi izklaidējošajā telpā ir jāiet mazliet pret straumi, jāpiedāvā dažādas alternatīvas programmas. Sabiedriskajam medijam nākotnē jākļūst par kvalitatīvas informācijas filtru, lai tai auditorijai, kas izmanto dažādus medijus, būtu vēl viens alternatīvs piedāvājums, kas piedāvā dažādus citādākus skatus. Tad tam skatītājam būtu daudz vairāk iespēju izvēlēties un salīdzināt.

Tajā pašā laikā šoruden vairs nav raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, kas bija populārs un nodrošināja diskusijas un domu apmaiņu.

Jā, tā bija.

Ko tad jūs piedāvāsiet vietā?

Mēs turpinām sarunas ar autoru. To šobrīd ļoti kaislīgi izmanto mediju telpa, bet mēs nevienu brīdi neesam pārtraukuši sarunas, mēs esam piedāvājuši dažādus variantus. Tā, protams, ir raidījuma autora izvēle, kā viņš reaģēs. Mēs esam izteikuši jaunu piedāvājumu. Nu un šī telpa tāpat tukša nepaliks. Kanāla vadība kopā ar ziņu dienesta vadītāju meklē dažādas iespējas, alternatīvus piedāvājumus, lai aizpildītu šāda veida telpu.

Ir mērķis [“Panorāmu”] padarīt par raidījumu, kurā analizē dienas informācijas telpu

Ja runājam par raidījumu kvalitāti, vairāk tieši LTV 7.kanālā piedāvāto, vai tas ir tas, ar ko sabiedriskajam medijam jānodarbojas, sestdienu vai svētdienu rītos laižot apmaksātus reklāmu klipus?

Jūs runājat par raidījumu “Televeikals”. Tā ir atsevišķa precīza sleja, kura pelna naudu. Tā vienkārši sabiedriskajam medijam pelna naudu. Ja runājam par “televeikaliem”, to kopējais budžets gadā ir tuvu pie 100 000, kas ir ļoti laba nauda. Ja man kā vadītājam ir jānopelna 14% budžeta, tad man ir jāmeklē, kā nopelnīt.

Vai jūs kontrolējat situāciju, lai citos raidījumos neparādītos slēptā reklāma?

Protams, mums, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā, ir vesela strīdu komisija. Mums ir pastiprināta uzmanība redaktoriem. Tad, kad tiek saskatīti kādi pārkāpumi, redaktori raksta iesniegumus un ir komisija, kas tos izskata.

Pirms nedēļas raidījumā “Jauna nedēļa” biologs Indulis Emsis stāstīja par vētrām. Vai tā, jūsuprāt, ir slēpta reklāma vai nav?

Ir jāredz, es tā nevaru atbildēt uz tieši tik īsu jautājumu. Domāju, ja cilvēks kadrā runā par vētrām, tad noteikti, ka nav. Ko tad viņš reklamē – vētru? Tas ir no jūsu jautājuma, es neesmu to raidījumu redzējis.

Politiķu parādīšanās pirms vēlēšanām visdažādākajos ampluā – kā dzīvnieku mīļotājiem, kā speciālistiem citās lietās, jūsuprāt, nav tāda slēpta veida atgādināšana par sevi, vēlētāju uzrunāšana?

Redziet, slēptai reklāmai ir ļoti precīza, juridiski precīza definīcija. Mums televīzijā ir vesels nolikums, kur ir skaidri un gaiši noteikts, ko raidījuma veidotājs drīkst atļauties un ko nē. Tālāk, ja kādā raidījumā tur vienā vai citā sižetā parādās kāds politiķis, kurš mīļo dzīvniekus, tad tas jau ir vairāk raidījuma veidotāju ētikas un žurnālistikas kvalitātes jautājums. Jo, ja mēs ietu uz tiesu, būtu ļoti grūti pierādīt, ka tā ir slēpta reklāma.

Vai jums ir paredzēti jauni informatīvi analītiski raidījumi?

Jā, tur tiešām vajadzēja [runāt] ar kanālu vadītājiem, viņi ir pārkārtojuši programmu. Tiks pastiprināts arī ziņu raidījumu apjoms.

Kādā veidā?

Zinu, ka būs vēl viens ziņu bloks, palielināts apjoms. Tālāk, cik esmu informēts, raidījums “Panorāma” – uzreiz nē, bet ir mērķis to padarīt, kā jau teicu, par raidījumu, kurā analizē dienas informācijas telpu. Kad nav tā, ka ir izteikts ziņu raidījums, jo ziņas jau būs pirms tam bijušas. Šā raidījuma uzdevums būs attīstīties vairāk, ka tur tiek analizēta diena kopumā, informācija. Tad tieši tāpat tiek meklēts diskusiju raidījums, ir uzdots atrisināt ekonomikas raidījuma jautājumu, jo ir nepieciešams šajā laika posmā vairāk sākt runāt par Latvijas ekonomiku kopumā, jo šī tematika ir maz aizskarta. Tas ir šajā pusgadā. Paralēli tam mums no 26.septembra sāk strādāt interneta portāla projekta vadītājs. Bet televīzijā pārmaiņas ir vajadzīgas, jo zināmi raidījumi, kuri ir pilnīgā rutīnā.

Kuri?

Viennozīmīgi “100 g kultūras”, kuram ir vajadzīgas pārmaiņas. Esmu par to pilnīgi pārliecināts.

Kādas pārmaiņas tam ir vajadzīgas?

Šim raidījumam ir jānodefinējas, man šķiet.

Tas, šķiet, nodefinējies pilnīgi skaidri.

Jums, redziet, šķiet. Man atkal, vērojot skatītāju reakciju un konsultējoties arī ar kultūras speciālistiem, ja tas raidījums ir tikai orientēts uz kultūras darbinieku vai kultūras mīļu vidi, kas tā kā darbojas, tad ir mazliet par seklu. Šie cilvēki tā kā grib saņemt informāciju. Tur kontrastē, ja raidījuma veidotāji to taisa tādā vieglā tematikā, vieglā sarunā, tad tiem cilvēkiem gribas, lai skatītājs saņemtu padziļinātāku informāciju. Savukārt tai vienkāršajai auditorijai tā tematika īsti neinteresē, un tad tas raidījums ir it kā pa vidu. Un, manuprāt, ka tas formāts arī neuzrunā, jo tā kā padaudz varbūt ir interviju daļas. Bet, nu, to es saku – to mēs, skatoties rādītājus, tas tā kā pilnīgi, ja runājam, skatoties no TNS, no kvantitātes, tad tas iekrīt tā kā bedrē. Ja pirms tam raidījums sasniedz kādus rādītājus, tad tam ir milzīgs kritums. Vai nu tas ētera laiks īsti nedarbojas, vai nu tā tematika, bet tajā vietā tas raidījums nesasniedz vēlamo.

Šajā sezonā esmu nolēmis, ka prasīšu daudz aktīvākus rezultātus

Jā, bet jautājums, vai kultūras tēmas var piesaistīt tik plašu auditoriju, ja jūs skatīsities tikai pēc reitingiem.

Nē, te nav tā, ka prasās plašs. Bet, piemēram, ja mēs skatāmies specifiskās teātra izrādes, tad tā auditorija ir vismaz 50 000. Man šķiet, ka Latvijā 50 000 auditorija ir tāda, kas labprāt šo raidījumu skatītos, bet tagad to skatās 20, 25 tūkstoši, reizēm pat mazāk. Tad tur ir problēmas saturā. Un nelīdzsvarots rādītājs.

Jūs iepriekš sacījāt, ka “Panorāmu” plānojat padarīt analītiskāku. Kas būs tie cilvēki, kas to darīs?

Īstenībā no manas puses ir nepieciešams to kautrību likt pie malas un uzstādīt aktīvākus nosacījumus. Tas ir tas, ko es daru.

Aktīvākus?

Šajā sezonā esmu nolēmis aktīvāk pieprasīt rezultātus. Ja līdz šim biju kā uzņēmuma vadītājs, kurš nodrošina servisu radošajiem, it sevišķi satura veidotājiem, un ļoti maz esmu piedalījies tādā analītikā, tad šajā sezonā esmu nolēmis, ka prasīšu daudz aktīvākus rezultātus. Tas nozīmē to, ka es pieprasīšu aktīvāku darbību tajā analītikas virzienā un tad tiem raidījumu veidotājiem, redaktoriem biežāk būs jāpiedāvā dažādi risinājumi. Ja mēs secinām to, ka ir par maz analītikas, tad ziņu dienesta vadītājam, raidījumu veidotājiem, kanāla vadītājiem ir jāpiedāvā šie iespējamie risinājumi, kā varam paaugstināt Latvijas televīzijā šo analītiku, iespējams, ar kādiem citiem speciālistiem. Iespējams, varbūt esošajiem raidījumu veidotājiem ir jāpieņem vairāk kritikas no malas, jāaicina ciemos dažādi eksperti, kas analizē šos raidījumus, bet šai atpakaļsaitei jāpalielinās.

Kāpēc esat nolēmis kļūt prasīgāks? Vai tas nav saistīts arī ar to, ka katru reizi pēc vēlēšanām izskan minējumi, vai nemainīsies sabiedriskās televīzijas vadība?

(Nopūšas) Nē, tam nav [saistības]. Nē, es no pirmās dienas, kad sāku strādāt televīzijā, ar savu apņēmību, iekšējo brīvību esmu nācis strādāt un, kamēr varu, es šeit strādāšu. Ja kādam šķiet, ka ir vajadzīgas nomaiņas, tad lai to dara.