"Saskaņas centrs" pirms 11.Saeimas vēlēšanām reklāmām aktīvi izmanto Rīgas sabiedrisko transportu, par ko pats kā Rīgas saimnieks ir atbildīgs. Foto: Evija Trifanova, LETA
Kaut gan Saskaņas centra politiķi apgalvo, ka esot vienīgā partija, kura apvienojot latviski un krieviski runājošos, tam ir izdevies kļūt par galveno tā dēvēto Latvijas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvi. Gadiem ilgusī šo vēlētāju grupu pārstāvniecības konsolidācija ir vainagojusies ar panākumiem - 10.Saeimas vēlēšanās SC izdevās iegūt 26% vēlētāju atbalstu un 29 vietas Saeimā, un arī pirms 11.Saeimas vēlēšanām apvienība ir starp sabiedriskās domas aptauju līderiem. (Augustā apvienības reitings bija 18,1% (Latvijas fakti).)
Taču SC orientēšanās uz nelatvisko sabiedrības daļu, saites ar Krievijas varu (ko apvienība vairs pat neslēpj - tai ir sadarbības līgums ar Krievijas premjerministra Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija), atteikšanās skaidri atzīt Latvijas okupācijas faktu, kā arī kreisi populistiskā sociālā un ekonomiskā programma līdz šim bija atstājusi SC ārpus sarunām par valdību. Tomēr pēc panākumiem 10.Saeimas vēlēšanās tā dēvētās labējās jeb «latviešu» partijas pirmo reizi nopietni apsprieda iespēju iesaistīt SC valdības koalīcijā, un SC sadarbība 10.Saeimā daudzos svarīgos balsojumos ar valdības koalīcijas Zaļo un zemnieku savienību ļauj runāt par apvienības izredzēm uz iekļūšanu valdībā pēc 11.Saeimas vēlēšanām.
