Atbild Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs
Ir.lv uzdod desmit jautājumus uz 11.Saeimu kandidējošo partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem. Aptautāti tiek tikai to partiju izvirzītie kandidāti, kuras, pēc socioloģisko aptauju datiem, varētu pārvarēt 5% barjeru. Lielākā daļa jautājumu no 10 ir vienāda visiem kandidātiem, pāris – atšķiras.
1. Nosauciet prioritārā secībā politiskos spēkus, ar kuriem kopā būtu gatavi veidot koalīciju?
Koalīcijas sastāvu noteiks vēlēšanu rezultāti. Šā brīža socioloģisko pētījumu rezultāti uzrāda samērā lielu sadrumstalotību starp vēlētāju izvēlēm.
2. Vai Latvijai jāpilda vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Protams. Taču vienlaikus jācīnās par valstij izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, starptautiskā aizdevuma atdošanas termiņa pārskatīšanu. 2011.gada 9.jūnijā Latvija emitēja 10 gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru apmērā ar fiksētā ienākuma likmi 5,25% gadā, konvertējot uz eiro (parāds jāatdod eiro), likme ir ap 7%, un dzēšanas datums noteikts 2021.gada 16.jūnijā. Lai arī obligāciju emitēšana starptautiskajos tirgos ir viens no starptautisko reitingu aģentūru vērtējumiem attiecībā par valsts kredītreitingiem, diemžēl par obligāciju emitēšanas rezultātā iegūto finansējumu Latvijai nāksies maksāt vairāk nekā par starptautiskā aizdevuma izmantošanu, ar fiksētā ienākuma likmi 3,2% vietā 7% un vairāk.
3. Ja jums būtu iespēja veidot nākamo valdību, kādi būtu galvenie 2012.gada budžeta konsolidācijas virzieni?
Konsolidācijas virzienu noteikšana lielā mērā atkarīga no tautsaimniecības attīstības rezultātiem 2011.gadā un 2012.-2014.gada makroekonomiskām prognozēm. Budžeta konsolidāciju var ietekmēt arī notikumi pasaules un Eiropas Savienības finanšu tirgos. Taču būtiskākais, par ko strikti iestājos, t. sk., veidojot 2011.gada valsts budžetu, ir nepalielināt valsts pārvaldes kārtējos izdevumus tādām pozīcijām kā komandējumu izdevumi, ikdienas valsts pārvaldes pakalpojumu izmaksas, t.i., tukšo telpu nomas maksas. Vienlaikus ir nepieciešams nekavējoši pieņemt attiecīgus lēmumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu inženierbūvēm, kuras tiek izmantotas saimnieciskā darbībā. Līdz ar to konsolidācijas pasākumi ir jāvērtē ne tikai izdevumu samazināšanas kontekstā, bet arī ieņēmumu palielināšanā. Ir būtiski veicināt tautsaimniecības izaugsmi, radot jaunas darbavietas, veicinot uzņēmējdarbību, it īpaši ražošanas attīstību, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Uz šo jautājumu varētu atbildēt izvērstāk, ja Dombrovska valdības finanšu ministrs būtu pildījis valdības noteikto – 2012.gada valsts budžeta projektu valdībā būtu iesniedzis līdz 2011.gada augustam.
4. Kuras nozares prioritāri vēlētos savā pārraudzībā, ja būs iespēja veidot nākamo valdību?
Manuprāt, ne īsti pareiza ir jautājuma konceptuālā nostādne. Ministrijas jau neatrodas politisko partiju īpašumā, kuras tās pēctecīgi nodod mantojumā. Tas ir valdības veidošanas un ministru amata kandidātu profesionālo kritēriju izvērtējuma jautājums.
5. Vai un kad Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai?
Jāvērtē no valsts izdevīguma aspektiem. Pievienošanās eirozonai nedrīkst kalpot kā pašmērķis. Nenoliedzami, valdībai ir jāsabalansē valsts budžets un jātiecas uz zemu budžeta deficītu, taču vienlaikus valdībai ir jāīsteno sociālekonomiski atbildīga politika gan pret pensionāriem, skolotājiem, ārstiem un iedzīvotājiem kopumā. Jau tagad ir redzamas negatīvās sekas nežēlīgu taupības pasākumu īstenošanā – valsts pārvaldi pamet profesionāli ierēdņi, atrodot darbu Eiropas Savienības vai pasaules institūcijās, uzņēmumos, Latviju ir pametuši vairāk kā 200 000 iedzīvotāju. Ja šāda ir cena, lai Latvija pievienotos eirozonai, tad es esmu pret šādu nostāju. Mēs nedrīkstam ekonomiku nožņaugt tikai tādēļ, ka kāds vēlas, lai Latvijā 2014.gadā varētu norēķināties ar eiro. Valdībai ir atbildīgi jāizvērtē, kurā mirklī valdībai ekonomika ir jāstimulē ar dažādiem valsts atbalsta pasākumiem, kurā mirklī valsts atbalstu var aizstāt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu un kurā mirklī uzstādīt sev mērķi zemam budžeta deficītam.
6. Vai un kādā veidā Latvijai būtu jāstiprina neatkarība enerģētikas jomā?
Lai Latvija būtu neatkarīga enerģētikas jomā, ir jāstrādā pie enerģijas ieguves avotu dažādošanas. Latvijai ir unikāla iespēja nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā – laikā no 2014.gada – saņemt atbalstu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (SDT) būvniecībai. Atmetot kāda personiskās ambīcijas, ka SDT var būt tikai Rīgā, Latvijai Eiropas Komisijā ir jādemonstrē kvalitatīvs tehniski ekonomiskais pamatojums, kāpēc SDT ir jābūvē tieši Latvijā, parādot visas Latvijas priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, jau patlaban tiek īstenotas vērienīgas Eiropas Savienības fondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmas, kas ir domātas pārējai no fosilā kurināmā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumapgādē. Šādas programmas ir jāturpina arī nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaros.
7. Vai un kādā veidā apņematies stiprināt tiesiskumu Latvijā un mazināt naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem?
Pirmkārt, strikti jāievēro un jāpilda Satversme. Otrkārt, tiesiskuma jautājumus nedrīkst politizēt. Piemēram, Saeima apstiprina Augstākās tiesas tiesnešus. Kāpēc tiek uzskatīts, ka labs profesors tiesību zinībās bez pieredzes darbā tiesu sistēmā, kurš ir izvēlēts bez jebkāda konkursa, būs labs arī tiesnesis? Es vienmēr esmu iestājies, ja šāda ranga amatpersonas tiek vēlētas, kuras pēc tam izlemj simtiem iedzīvotāju likteņus, viņiem ir jābūt augsta līmeņa profesionāļiem, kuriem ir būtiska darba pieredze attiecīgajā sistēmā un kuri tiek izvēlēti atklāta konkursa kārtībā. Lai šāds kandidāts pierāda visai sabiedrībai, ka būs objektīvs savā darbā.
Par naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem. Savā darbā vienmēr esmu strikti ievērojis principu – par katru savu pateikto vārdu, pieņemto lēmumu esmu atbildīgs iedzīvotāju priekšā. Tās zināšanas un pieredze, ko esmu uzkrājis, vairāk kā 20 gadu strādājot pašvaldībā, ir būtiskas, lai valsts līmenī spētu analizēt valdības un Saeimas piedāvāto lēmumu projektu ietekmi ilgtermiņā gan uz iedzīvotāju dzīvi, gan tautsaimniecības attīstību. Bieži mani argumenti nav ērti amatpersonām, kuras nespēj atbildēt vai pamatot attiecīgos lēmumu projektiem, kurus virza apstiprināšanai Ministru kabinetā vai Saeimā. Līdz ar to gadījumos, kad argumentēti tiek iebilsts un pretargumentu nav vai tie ir vāji, tiek uzskatīts, ka konkrētais lēmums tiek pieņemts kāda interesēs.
8. Vai pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam jāturpina darbs līdz pilnvaru termiņa beigām?
Protams. Turklāt viņš ļoti ātri un pragmatiski ir iejuties šajā atbildīgajā amatā. Es redzu, ka, atšķirībā no priekšgājēja, Bērziņa kungs iestāsies par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Viņš ir tautsaimnieks, un tā ir viņa nenoliedzami stiprā puse gan iekšpolitikas jautājumu risināšanā, gan ārpolitikā. Šobrīd ir svarīgi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžeta projektu. Es ceru, ka Bērziņš šim jautājumam pievērsīs īpašu uzmanību, tiekoties ar kolēģiem no citām ES dalībvalstīm, aizstāvot Latvijas valsts intereses.
9. Ja jums būs iespēja strādāt valdībā, kā nodrošināsiet to, lai ES struktūrfondu apguvē pārējās Latvijas pilsētas panāktu vismaz Ventspils līmeni?
Viens no priekšnosacījumiem ES fondu apguvē, kāpēc Ventspils zināmā mērā varēja parādīt labākus rezultātus nekā citas pašvaldības, ir tas, ka Ventspils pašvaldības kārtējā gada budžets vienmēr tiek veidots ar pārpalikumu, t.i., izdevumi ir mazāki nekā ieņēmumi. Mans uzstādījums vienmēr ir bijis, ka budžetā ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, kurus var izmantot ES fondu projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai. Patlaban Ventspils pašvaldībai ir 15 miljoni latu brīvas naudas.
Iestājoties krīzei, valsts budžetā tika nogriezti teju visi līdzekļi, kas bija domāti pašvaldību projektu finansēšanai. Tai pat laikā ministrijas sludināja ES fondu projektu konkursus. Diemžēl daudzas pašvaldības, lai arī vēlējās iesniegt projektus, to nedarīja, jo to budžetos nebija izveidoti uzkrājumi un tās nevarēja apliecināt projekta 100% finansēšanas garantu. Tāda ir ES naudas līdzekļu aprite – sākumā samaksā pats, tad iesniedz attiecīgos dokumentus Finanšu ministrijā un Valsts kasē, kas samaksāto naudu atprasa no Eiropas Komisijas un atgriež pašvaldībai. Šī procedūra var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tas motivēja Ventspils pašvaldību pieteikt finansiāli ietilpīgus projektus, kuri bija kvalitatīvi sagatavoti un tika atbalstīti attiecīgajās valsts institūcijās. Līdz ar to viens no būtiskākajiem ES fondu līdzekļu nosacījumiem pašvaldībām ir veidot savus budžetus ar zināmu uzkrājumu.
Otrkārt, pateicoties Eiropas Sociālā fonda finansētiem projektiem, šā gada otrajā ceturksnī vairāku pašvaldību vadītāji un darbinieki apguva Ventspils pieredzi projektu izstrādē. Arī pats personīgi iesaistījos šajā pieredzes apmaiņā.
Treškārt, nav meistarība kāda projekta finansēšanu veikt no pašvaldības budžeta. Lielāka māksla ir piesaistīt papildus finansējumu gan no ES fondiem, gan Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, gan citām ārvalstu finanšu programmām.
10. Vai ZZS varētu atbalstīt tādas reformas veselības aprūpes un izglītības sistēmās, kas paredzētu vēl lielāku slimnīcu, kā arī augstākās izglītības iestāžu skaita samazinājumu?
Nav nozīmes, vai iestāde, kas sniedz pakalpojumu, ir liela vai maza, atrodas tuvu vai tālu. Svarīgi, lai konkrētā iestāde sniedz kvalitatīvu pakalpojumu, t.i., profesionālu ārstēšanu un kvalitatīvu izglītību.
Komentāri (30)