Valdība apsver iespējas mazināt LOK lomu

Olimpisko komiteju grib nobīdīt no vērienīgu sporta infrastruktūras projektu monopola turēšanas

Kamēr Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) lolo vērienīgus sporta infrastruktūras attīstības plānus, valdībā briest izšķiršanās par to, kā turpmāk tiks finansēti šādi projekti.

Par to piektdien raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izpildot īsi pirms Jāņiem saņemto valdības uzdevumu, sagatavojusi ziņojumu, kurā izvērtēti dažādi varianti, kā turpmāk finansēt ar sporta infrastruktūras attīstību saistītus projektus.

Skatot šo ziņojumu, valdībai būs jāizšķiras starp vairākiem variantiem, taču būtībā visi varianti paredz LOK lomas samazināšanu. Nu jau gandrīz desmit gadus tieši šī nevalstiskā organizācija, izmantojot valsts galvotus kredītus, ir bijusi vadošā teju visu vērienīgāko sporta infrastruktūras projektu īstenošanā.

Kopš 2002.gada valsts galvojusi LOK kredītus par kopējo summu teju 56,4 miljoni latu. Parāda atlikums šā gada 31.jūlijā atbilstoši Valsts kases datiem bija nepilni 26,4 miljoni latu, bet galvojuma neizmaksātā daļa – 17,3 miljoni latu.

IZM Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs stāsta, ka valdībai tiks piedāvāts izšķirties starp vairākiem iespējamiem sporta infrastruktūras attīstības finansēšanas modeļiem. Kā iespējamus risinājumus IZM piedāvā valsts investīciju programmas atjaunošanu, valsts galvojuma mehānisma saglabāšanu, to skaitā apsverot iespēju galvojumus turpmāk piešķirt nevis LOK, bet gan kādai valsts kontrolē esošai kapitālsabiedrībai, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaisti un privātā kapitāla piesaisti jeb tā dēvētā publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanu.

LOK prezidents Aldonis Vrubļevskis, vaicāts, kā viņš vērtē vēlmi atteikties no LOK starpniecības vērienīgāko sporta projektu īstenošanā, uzsver, ka LOK nekad neesot bijis pašmērķa uzņemties šādu starpnieka lomu.

“Es domāju, ka tik kategoriski, ka tikai un vienīgi kapitālsabiedrībai tiks šie galvojumi, beigās nebūs. Gala variantā, iespējams, būs kāds vispārīgāks termins, piemēram, projekta realizētājs, un tad jau tīri politiski ir brīvas rokas ministrijām un valdībai izvēlēties, kādā formā tas projekta realizētājs pastāvēs – vai tā būs kapitālsabiedrība, vai tas būs valsts vai pašvaldības nodibinājums, vai jebkāda cita forma,” saka Vrubļevskis.

Vrubļevskis prognozē, ka politiķi arī tagad nespēs vienoties par visiem pieņemamu sporta infrastruktūras finansēšanas modeli: “Astoņu gadu garumā šis jautājums ir viļāts kā karsts kartupelis, bet būtībā nekas nav mainījies, mehānisms ir palicis tieši tāds pats.”

Tādēļ LOK jau sagatavojusi un iesniegusi IZM dokumentus septiņu valsts galvojumu iekļaušanai 2012.gada valsts budžetā. Par valsts galvotiem kredītiem LOK vēlētos rekonstruēt sporta centru “Mežaparks”, Siguldas kamaniņu trasi, tenisa centru “Lielupe”, kā arī uzbūvēt sporta centrus Liepājā, Limbažos, Dobelē un Rēzeknē, tas ir, pašvaldībās, kas izrādījušas attiecīgu interesi.

Vrubļevskis uzskata, ka valstij būtu jāizlemj arī tas, ko darīt ar Daugavas stadionu, kura pilnvērtīgai rekonstrukcijai saskaņā ar pērn veiktiem aprēķiniem nepieciešami 30-35 miljoni latu.