Repšem un Belokoņam atvērto ieguldījumu fonds

Nesaprotu. Galvenā redaktore solīja, ka portālā būs svarīgākās ziņas. Kur tad tās ir? IR, vai nemanat, ka apmeklētāju skaits samazinās?

«Saskaņas» sirdsapziņa


27.08.2011 Māris Antonevičs

Katrs Saeimas deputāts, stājoties darbā, dod solījumu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas.
Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Nav grūti nojaust, pret kuru zvēresta daļu atsevišķu politisko spēku pārstāvjiem varētu būt īpašas pretenzijas – “Stiprināt (..) latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”.
Pirms deviņiem gadiem, kad tapa zvēresta teksts, pret to visvairāk iebilda vairāki politiķi, kuri šobrīd pārstāv “Saskaņas centru” (tolaik viņi vēl bija apvienojušies zem “PCTVL” zīmola). Piemēram, Boriss Cilevičs brīdināja, ka deputāta mandāta atņemšana par to, ka netiek zvērēta uzticība valsts valodai, būšot neleģitīms un antidemokrātisks lēmums – tādā veidā atbrīvots deputāts varētu uzvarēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vēlāk cits politiķis Jānis Jurkāns (šobrīd kandidē uz Saeimu no Šlesera partijas) solīja, ka centīšoties atcelt Satversmes pantu, kas paredz deputātu zvērēšanu, tomēr šis solījums palika neīstenots.
Gadu gaitā nav bijis neviena gadījuma, kad kāds jaunievēlētais parlamentārietis būtu atteicies zvērēt un mēģinātu to apstrīdēt tiesā. Bet kā ar attieksmi?
Lūk, “SC” deputāts Valerijs Kravcovs, izrādās, nevar sagaidīt ārkārtas vēlēšanu dienu, pēc kuras viņš varēšot nepildīt parlamentārieša zvērestu. Gluži kā pusaudzis, kurš nevar sagaidīt pilngadību, kad varēs beidzot piedzerties šņabi.
Intervijā televīzijas kanālam “Pro l00 TV” Krav-
covs klāsta savu attieksmi pret Lindermana un Osipova organizēto parakstu vākšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. “Krievu valoda – tā ir svarīga lieta. Kā Saeimas deputāts es šobrīd esmu saistīts ar deputāta zvērestu. Līdz 17. septembrim man jāaizsargā latviešu valoda kā vienīgā un neatkārtojamā. Un es to izdarīšu. Bet pēc 17. septembra man gan vairs neviens nevarēs liegt atbalstīt akciju par krievu valodu. (..) Varbūt šajā ziņā es būšu “Saskaņas centra” sirdsapziņa.”
Atcerotics, ka Jānim Urbanovičam Lindermans un Osipovs bija “cieņas bruņinieki”, tā tas varētu būt. Pagaidām gan to pārāk afišēt nav politiski izdevīgi – stratēģisku iemeslu dēļ. Kā saka “sirdsapziņa” Kravcovs, viņam esot palūguši nekandidēt uz 11. Saeimu, un viņš piekritis, jo negribot kļūt par “akmentiņu, kas nosvērs svaru kausu un neļaus partijai ieiet valdībā”. Vienlaikus nekur prom viņš nav dzīts, tieši pretēji – apsolīta vieta Eiroparlamenta kandidātu sarakstā.

Kā pie mums saprot politiskos zvērestus, reiz jau atklāja deputāts Kārlis Šadurskis, kurš televīzijas kameru priekšā skaidroja baznīcā dotā solījuma (nemainīt frakcijas piederību) derīguma termiņu – tas attiecoties tikai uz 8. Saeimu, bet 9. Saeimā vairs neesot spēkā.
Ja Kravcovs (un varbūt ne tikai viņš vien) tik nepacietīgi gaida dienu, kad varēs pārkāpt vienu zvēresta daļu, kur teikts, ka nesekos arī citas – tās, kur solīta uzticība Latvijai, tās neatkarībai un demokrātijai.
/LA/

Varētu domāt, ka Repše un Belokoņs ir pieprasījuši IR redakcijai veikt ieguldījumus minētajā fondā. Kā citādi būtu izskaidrojama tik visaptveroša interese par privātpersonu privātiem pasākumiem???? Izlasīt jaunākās klačas es varu, arī nereģistrējoties nevienā portālā …