Kā var nesolīt?

Ir.lv analizē lielāko partiju programmu piedāvājumu Saeimas ārkārtas vēlēšanām

Ceturtdien, 18.augustā, ir pēdējā diena, kad politiskie spēki var iesniegt sarakstus dalībai 17.septembī notiekošajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Tā kā visi lielākie politiskie spēki, kuriem saskaņā ar līdz šim publiskotajiem sabiedriskās domas aptauju rezultātiem ir izredzes pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru, sarakstus ir iesnieguši (šo jautājumu risina arī Zatlera Reforumu partija), Ir.lv salīdzina partiju solījumus pērnruden un tagad.

“Vienotība” liek uz Dombrovski

“Vienotības” programmās 10. un 11.Saeimas vēlēšanām daudz līdzību, bet ir arī parādījušies jauni solījumi, piemēram,- “novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu”, bet valdībā sadarboties ar tiem politiskajiem spēkiem, “kuri atbalsta tiesiskuma nostiprināšanu un skaidri atzīst Latvijas valsts pamatus, tai skaitā Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, okupāciju prettiesiskumu un latviešu valodu kā vienīgo valsts un oficiālo valodu”.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad “Vienotība” sola atbalstu Valdim Dombrovskim Ministru prezidenta amatā, kā arī viņa īstenotajam kursam starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšanai, stingras fiskālās disciplīnas ievērošanai, iestājai eirozonā 2014.gadā, “nemainīgas nodokļu politikas ieturēšnai”, pakāpeniski gan samazinot nodokļu slogu darbaspēkam.

Kā iepriekšējā, tā arī jaunajā programmā ir līdzīgi solījumi īstenot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības attīstīšanai,bezdarba mazināšanai, emigrantu atgriešanas sekmēšanai.

Kaut arī pēc vēlēšanām izveidotajā valdībā “Vienotība” neuzņēmās izglītības nozares pārraudzīšanu (ministriju vadīja ZZS izraudzītais ministrs Rolands Broks), jaunajā programmā manāmi vairāk solījumu, kas skar šo jomu – ieviest obligātu vidējo izglītību (jaunajā programmā parādās konkrēts termiņš – no 2013.gada), uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, nodrošinot pilnīgu valsts budžeta finansējumu klātienes studentiem ražošanas attīstībai svarīgajās specialitātēs pielāgot izglītības sistēmu tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Savukārt par veselības aprūpes sistēmas problēmu risināšanu (arī šī ministrija nebija “Vienotības” pārraudzībā, to vadīja ZZS virzītais “Liepājas partijas” biedrs Juris Bārzdiņš) “Vienotības” programmā nav atrodams gandrīz nekas, izņemot solījumu “nodrošināt kvalitatīvas veselības aprūpes un taisnīga sociālā atbalsta pieejamību”. 

Kopumā, salīdzinot programmas, tajās nav būtisku izmaiņu uzsvaros vai prioritātēs, vien akcentos un termiņos. Ja, piemēram, pērn “Vienotība” solīja, ka “astoņos gados Latvijai ir jāspēj kļūt par Baltijas līderi svarīgākajos dzīves kvalitātes, tautas attīstības un globālās konkurētspējas rādītājos”, tad tagad tiek uzsvērta “Vienotības” spēja vienoties darbam. “Mēs atbildam par Latviju visi kopā, jo Latvijas nākotne ir tās cilvēku vienotībā – sākot ar spēju vienoties valsts politikas veidotājiem un sabiedrībai, īstenojot godīgu, taisnīgu, inteliģentu, eiropeisku, demokrātisku un atvērtu politiku, kurā darbi atbilst vārdiem. Mūsu spēks ir vienotībā,” pausts apvienības programmā.

SC nāk ar moratoriju

Arī apvienības “Saskaņas centrs” programmās 10. un 11.Saeimai tiek skarti gandrīz vieni un tie paši jautājumi. Ja 10.Saeimas vēlēšanās SC vēlētājiem solīja, ka uzvarēs tajās (tas nenotika, uzvarēja “Vienotība”), tad Saeimas ārkārtas vēlēšanu programmā šāda solījuma vairs nav – tā vietā vēlētājiem tiek solīta pensiju indeksācija (iepriekšējā programmā tika solīts tās nepazemināt), vienošanās ar SVF par kredīta atmaksas pārcelšanu un eiro ieviešanas atlikšana.

SC “jaunajā” programmā arī virkne solījumu vēlētājiem, kas jau faktiski ir īstenoti – piemēram, SC norāda, ka “jāsamazina nodokļu un administratīvais slogs mazajiem uzņēmējiem. Jāievieš mazo uzņēmumu gada nodeva, kas aizstāj nodokļus”. Tomēr jau pērn pieņemts likums par mikrouzņēmuma nodokli, kas jau to paredz.

Tāpat ir solījums veikt valsts pārvaldes funkcionālo auditu, “lai varētu atteikties no nevajadzīgām funkcijām”, taču arī tas jau sen ir veikts, tiesa, virkne priekšlikumu tālāk nav realizēti. Gan iepriekšējā, gan tagadējā programmā manāms solījums atbalstīt progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, abās ir arī solījumi atbalstīt uzņēmējus. “Jaunajā” programmā parādās konkrētākas apņemšanās par nodokļu brīvdienām jaunajiem uzņēmējiem un investoriem, kā arī sociālā atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem – to vidū apņemšanās “pārskatīt jautājumus par slimnīcu slēgšanu, jāpaplašina valsts dotēto medikamentu saraksts”, taču programma nevieš skaidrību, uz kā rēķina tas viss būtu.

Ja pirms gada “saskaņieši” vēlētājiem solīja ieviest “tautu uzticēšanās politiku, kuras pamatā būtu mūsu cieņa pret visām etniskajām grupām, to vērtībām un vēsturisko pieredzi”, tad “jaunajā” programmā ir ierosinājums “līdz 11. Saeimas pilnvaru termiņa beigām noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem”.

ZZS stiprinās tiesiskumu valstī

Arī ZZS programmās uz 10. un 11.Saeimas vēlēšanām nav manāmas būtiskas atšķirības, ja neskaita to, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanās ZZS cita starpā pie prioritātēm min “tiesiskuma stiprināšanu valstī un sabiedrībā”. Programmā gan nav sīkāku ziņu par veidu, kā šī prioritāte tiks īstenota, vien norādīta apņemšanās “Pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus.”

Līdzīgi kā pērn, arī šoruden ZZS prioritātes ir uzņēmējdarbības, tautsaimniecības attīstību, iedzīvotāju sociālā un veselības aizsardzība, kā arī “kvalitatīva un konkurētspējīga izglītības sistēmas” veidošana. Šā mērķa sasniegšanai ZZS sola turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu, modernizēt izglītības iestāžu materiālo bāzi nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās, kā arī rūpēties “par atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu”.

Ja pērn ZZS solīja “ar aktīvu ārpolitiku stiprināt valsts drošību un sadarbību ar ārvalstīm”, tad šogad – par “Latvijas interesēm atbilstošu cieņpilnu ārpolitiku”. Savukārt apņemšanās pēc iespējas ātrāk izvest Latvijas karavīrus no Afganistanas šoreiz ZZS programmā izpalikusi, tāpat kā apņemšanās “atbalstīt Latvijas uzņēmumu integrāciju starptautiskajā militārās ražošanas un tehnoloģiju tirgū”.

Pērn ZZS solīja saglabāt pensijas un sociālos pabalstus esošajā līmenī, kā arī paplašināt iespēju visiem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi, bet šoruden jau – “palielinoties inflācijai, palielināt pensijas un sociālos pabalstus”, kā arī “nodrošināt efektīvu bezmaksas neatliekamo palīdzību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visos reģionos neatkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa”.

Līdzīgi kā pērn ZZS programmā vēlētājiem arī šogad tiek solīts “aktualizēt lauku un lauksaimniecības iltermiņa stratēģiju”, atbalstīt bioloģiskās saimniecības.

VL-TB/LNNK cīnīsies par latviskumu

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmā pērn un arī šogad vislielākā uzmanība pievērsta nacionālajiem jautājumiem. Tomēr atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, VL-TB/LNNK programma sagatavota tā, lai lasītājiem parādītu, ar ko šī partija “atšķiras no citiem” un ko tā paveikusi savu iepriekšējo solījumu turēšanai.

Pie saviem sasniegumiem cita starpā VL-TB/LNNK pieskaita arī Demogrāfijas politikas apakškomisijas izveidi, kuras vadītājs gan bija tagad vēlēšanās nestartējošās TP dibinātājs Andris Šķēle un par kuras lietderību neizdevās pārliecināties. Pie saviem panākumiem “vislatvieši” pieskaita arī Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz kārtību valsts valodas nepratēju izslēgšanai no deputātu sastāva, kā arī citu iniciatīvu virzību, kas tieši vai netieši saistīti ar nacionālo jautājumu risināšanu. Šo jautājumu vēl aktīvāka risināšana ir aprakstīta principos un uzdevumos, pie kā VL-TB/LNNK apņemas strādāt nākamās Saeimas pilnvaru termiņa laikā. Cita starpā šā saraksta politiķi apņemas panākt, lai Latvijā ieviestu kriminālatbildību par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu un okupācijas režīmu slavināšanu, bet uz mācībām valsts valodā pakāpeniski būtu jāpāriet arī bērnudārziem.

Nacionālās apvienības programmā arī neliela uzmanība veltīta taisnīgas, drošas un pilsoņiem labklājīgas valsts izveidei, kur cita starpā pausts atbalsts progresīvai nodokļu sistēmai, “pensiju sistēmas nosargāšanai” un citiem jautājumiem. Ja pērn VL- TB/LNNK solīja strādāt, “lai latvieši pārbrauktu no svešuma un aizbrauktu nelojāli cittautieši”, tad šogad programmā šādu apņemšanos vairs nemana, taču minēta kāda cita jauna apņemšanās – sekmēt Satversmes grozījumus, kas ļautu tautai vēlēt prezidentu.

Zatlera reformas

Tā kā Zatlera Reformu partija izveidota tikai 23.jūlijā, nav iespējams salīdzināt šīs partijas solījumus.

ZRP par galveno prioritāti izvirzījusi mērķi “izveidot Latviju par valsti, kurā cilvēki ir lepni dzīvot un aizbraukušie vēlas atgriezties”. Tiesa, solījumi sekmēt izbraukušo atgriešanos Latvijā parādās gandrīz visu lielāko politisko spēku programmās tāpat kā solījumi samazināt kopējo nodokļu slogu darbaspēkam un palielināt progresivitāti kopējā nodokļu sistēmā. Līdzīgi kā citu partiju programmās ZRP ir solījumi arī veikt pasākumus bezdarba mazināšanai, valsts pārvaldes pārveidošanai par “nelielu un efektīvu”.

Tomēr ZRP programmā ir arī apņemšanās īstenot dažādas reformas – “izveidot jaunu industriālo politiku, padarot caurskatāmus uzņēmēju un valsts sadarbības principus un tādējādi likvidējot šauru grupu varu, ieviest visaptverošu ģimenes un dzimstības atbalsta politiku, pārveidosim veselības sistēmu, kas atbalstīs un ieinteresēs iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties sava veselības stāvokļa uzlabošanā un saglabāšanā”.

Tāpat programmā ir arī dažas konkrētākas apņemšanās “atjaunot ilgtspēju pensiju sistēmā, palielinot 2.līmeņa iemaksas un ieviešot jaunus stimulus uzkrāšanai 3.līmenī, kā arī izveidosim 4.līmeni, kas saistīts ar bērniem”, “nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar „nauda seko bērnam” principu no 1,5 gadu vecuma”, (“Vienotība” sola no divu gadu vecuma un nav minēts finansējuma modelis), bet visiem nepilsoņu bērniem ZRP sola pilsonību.

Īstenojot pasākumu kopumu jeb ieplānotās reformas trīs gadu laikā Latvijā darbaspēkam nodokļu slogs samazināšoties par 9 procentpunktiem, budžets būšot bez strukturālā deficīta, dzimstības kritums būs apturēts, migrācija uzrādīs pozitīvu bilanci, būšot redzams nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes kāpums, savukārt pensiju sistēmā atjaunosies pieaugoša uzkrājumu dinamika, šādas labas pārmaiņas trīs gadu laikā sola ZRP.