Krustugunīs nonākušais veselības ministrs Juris Bārzdiņš nekandidēs vēlēšanās, jo nespējot izskaidrot sistēmas problēmas TV citātu garumā
Dienā, kad Cēsu slimnīca un viena no veselības aprūpes nozares arodbiedrībām izpildīja ikgadējo vasaras izrādi ar draudiem pārtraukt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, ja lokālajām slimnīcām nepiešķirs papildu naudu, sociālajos tīklos izplatījās cits stāsts.
Viens no blogosfērā zināmiem rakstītājiem ar iesauku Archijs aprakstīja nedienas ar vecvecmāmiņas nogādāšanu slimnīcā. Nebija akūtas kaites, bet aptumšojās prāts un pārējiem ģimenes locekļiem kļuva grūti. Izsauktā ātrā palīdzība, izdzirdot par 93 gadiem, sākumā negribēja braukt. Vēlāk vecvecmāmiņu tomēr aizveda uz slimnīcu, bet pēc četrām stundām, vēlā vakarā, tuviniekiem paziņoja, ka pacientei nekas nopietns nekaiš un slimnīcā nav vietu. Vecais cilvēks četras stundas bija sēdējis gaitenī, un viņu pārveda uz neiroloģisko slimnīcu. Šokējošākais nebija ārstu rīcība, kurā grūti ieraudzīt pārkāpumus, vai noplukusī Tvaika ielas slimnīca, bet līdzjūtības un cilvēciskas cieņas trūkums, kas vienam no komentētājiem lika secināt: «Latvijas medicīnas sistēma, kādu mēs to pazīstam, – auksta, beziejūtīga un dārga.»
Ierakstu paņēmu līdzi uz brokastīm ar veselības ministru Juri Bārzdiņu (Liepājas partija/ZZS) kā pretmetu tam, kādā veidā parasti publiski tiek runāts par veselības aprūpi – svarīgākais ir finansējums, nevis cilvēku ikdienas pieredze ar valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Realitātē vecāki gaida valsts apmaksātu vizīti pie bērnu ārsta mēnešiem, bet par naudu pie tā paša speciālista tiks jau rīt. Sportista pretvēža terapijai savāc ziedojumus ar interneta palīdzību, jo naudas visiem nepietiek.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.