Tikai “Vienotībai” prioritārajos darbos tiesiskuma jautājumi

Saeimas frakcijām atšķiras skats uz prioritāri risināmiem jautājumiem 

Atlaistās 10.Saeimas frakcijas ir vienisprātis par vēl padarāmo sociālajā jomā, bet to nostādnes atšķiras likumu izmaiņās, kas skar tiesiskumu. Ir.lv aptaujāja piecu 10.Saeimas frakciju vadītājus un deputātus, vaicājot, kas, pēc frakcijas domām, ir prioritārie darbi līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai.

Valdības koalīciju veidojošās partiju apvienības Vienotība frakcijas deputāte Ilze Viņķele ir pārliecināta, ka Saeimai jāpabeidz iesāktais, kā arī jāpieņem lēmumi, kas uzlabotu tiesiskuma situāciju valstī. Tas jādara tāpēc, ka tieši šo problēmu dēļ 10.Saeima atlaista.

Vienotība plāno grozīt Satversmi, turpmāk ļaujot deputātu sodīt administratīvi, kā arī izdot kratīšanai bez Saeimas balsojuma, norāda frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Uzskatām, ka šāda veida „aizsardzība” tautas kalpiem nav nepieciešama. Viņš ir pārliecināts, ka jāgroza Krimināllikums, nosakot, ka par politisko organizāciju nelikumīgu finansēšanu ir piemērojama kriminālatbildība. Vienotība arī piedāvā samazināt priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus. Vienlaikus ar iepriekš minēto Krimināllikuma grozījumu šīs izmaiņas būtiski samazinātu politiķu atkarību no oligarhiem.

Vienotības frakcija arī vēloties apstiprināt kolektīvo iesniegumu likumdošanas iniciatīvu, kam analogs patlaban ir pilsoniskā iniciatīva Manabalss.lv. Viņķele uzskata, ka nepieciešams arī veikt grozījumus Saeimtas Kārtības rullī, lai balsojumi par amatpersonu ievēlēšanu būtu atklāti.

Vēl Viņķele piemin nodokļu amnestiju: „Tiem uzņēmumiem, kuriem ir parādsaistības, lai palīdzētu samazināt parādus, varētu piešķirt kredītbrīvdienas un patlaban vēl nezināmus atvieglojumus. Jāpieņem arī lēmumi par obligātu sākumdeklarēšanos un ar to saistīto legālo prezumpciju – nesaņemot sodu, cilvēki varētu deklarēt savus īpašumus, ja iepriekš to nav darījuši.”

Valdības koalīcijas partneres ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teic, ka piekrītot Vienotībai sociālā bloka jautājumos: „Mēs piekrītam tām idejām par drošības spilvenu maznodrošinātajiem un parādniekiem.”

Viņš vēl norāda, ka Saeimai būtu jāpārvēl Nacionālā Radio un televīzijas padome, kuras darba pilnvaras beidzas šogad.

Savukārt Ingmārs Līdaka (ZZS) nav gatavs nosaukt visus jautājumus, ko ZZS vēlētos izskatīt. Viens no svarīgākajiem esot Mežu likums. Arī Būvniecības likumā esot lielas problēmas, jo tas vēl neesot kārtīgi uzrakstīts un tādēļ nevar sākt tā izskatīšanu.

„Svarīgi ir arī enerģētikas jautājumi, piemēram, Atjaunojamo resursu likums. Tomēr neviens tam pašlaik neķersies klāt, jo tagad neviens deputāts, manuprāt, nav gatavs strādāt bez populisma. Viss jau ir priekšvēlēšanu kampaņa,” teic Līdaka.

Viņš arī stāsta, ka septembrī no ministrijām pienākšot daudz Eiropas Savienības regulu, kas būs jāizskata. Kādas tās būs, viņš nevarot pateikt, bet tehnisko darbu būšot daudz un ar tiem deputātiem vismaz daļēji vajadzētu tikt galā.

Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītājs Valērijs Agešins atbildē ir.lv norāda, ka tiesiskuma vietā SC izvēlējies iet „taisnīguma” taku, jo tiesiskums nenodrošinot vispārēju labklājību, kas esot sabiedrības galvenais mērķis. Šā mērķa vadīti, SC iesnieguši grozījumus Valsts fondēto pensiju likumam.

Tajā paredzēts, ka līdzekļiem, kas nopelnīti 2.pensiju līmenī, jābūt mantojamiem. Deputāti turpinot arī virzīt grozījumus likumā par agrāku došanos pensijā tiem vecākiem, kuru bērni līdz pilngadībai atzīti par invalīdu uz mūžu.

Frakcijas deputāti arī iesnieguši grozījumus likumam „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Viņu iecere paredz, ja darbinieks cietis, pildot dienesta pienākumus, pabalsts jāsaņem 100% nevis 80% apmērā no algas.

Citas SC iniciativas jau darbojoties. „Piemēram, Rīgas dome, kuru vada mūsu cilvēks Nils Ušakovs, būvē municipālās mājas un nodrošina cilvēkus ar jauniem dzīvokļiem,” atgādina Agešins.

Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcijas līderis Einārs Cilinskis ir.lv atbild, ka apvienības plānos ir turpināt virzīt Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus, lai darbā nerastos pārāk ilgs pārrāvums. Noteikti esot jāpieņem grozījumi Darba likumā, kas ierobežo darba devēja tiesības nepamatoti pieprasīt svešvalodu zināšanas.

„Būtu labi, ja izdotos pieņemt reverso PVN būvniecības nozarē un grozījumus Meža likumā, bet tas ir atkarīgs no tā, cik labi izdosies saskaņot deputātu un sabiedrības viedokļus. Ja tie būs pretrunīgi, tad [likumi] tomēr labāk jāatstāj jaunajai Saeimai,” norāda Cilinskis.

Viņu papildina Par labu Latviju frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, kurš uzskata, ka 10.Saeimai vajadzētu pabeigt darbu pie Būvniecības, Alternatīvās enerģijas un Fiskālās disciplīnas likumprojektiem. Visi šie likumi esot nepolitiski un vērsti uz tautsaimniecības izaugsmi.

Tomēr Zalāns uzskata, ka Saeimas deputātu darbs nevar ritēt tāpat kā pirms Saeimas atlaišanas. „Uzskatu, ka atlaistai Saeimai nebūtu jāskata jautājumi, kas saistīti ar grozījumiem Satversmē, Saeimas Kārtības rullī vai jālemj par amatpersonām,” saka Zalāns.

Kā ziņots, pēc tautas nobalsošanas par 10.Saeimas atlaišanu līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai parlamenta dienaskārtību nosaka Valsts prezidents.