Dombrovskis pieļauj valsts palikšanu mazākumā airBaltic

Tas var notikt, ja nauda uzņēmumam tiek iegūta ar tā akciju kotēšanu fondu biržā.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pieļauj, ka valsts varētu kļūt par nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” mazākuma akcionāru, ja uzņēmuma pastāvēšanai nepieciešamā nauda tiek iegūta ar tā akciju kotēšanu fondu biržā akcionāru, ja uzņēmuma pastāvēšanai nepieciešamā nauda tiek iegūta ar tā akciju kotēšanu fondu biržā. Viņš arī pieļauj, ka uzņēmuma darbības rezultāti un saspīlējums attiecībās ar tā vadītāju Bertoltu Fliku var novest līdz lūgumam otrajam akcionāram viņu nomainīt.

“Tādu risinājumu [palikt mazākumā – red.] nevar izslēgt un tā ir viena no lietām, par ko var domāt un pat piekrist Flikam, jo cita starpā tas nozīmē normālas akcionāru attiecības un caurskatāmu pārvaldi. Ja “airBaltic” kotētos biržas pirmajā sarakstā, un es neredzu iemeslu, kādēļ lai tas kotētos citā, tas paredz ļoti skaidras prasības attiecībā uz pārvaldi, uz caurskatāmību, un šādā gadījumā to var apsvērt,” atbildot uz jautājumu, vai tiek apsvērts scenārijs, kurā valsts kļūtu par mazākuma akcionāru, Dombrovskis teica intervijā ir.lv pirms došanās uz ASV un Brazīliju.

Naudas piesaistīšana ar akciju kotēšanas palīdzību ir viens no risinājumiem, ko lūgts vērtēt finanšu konsultantiem no ‘Prudentia”, kam nedēļu pirms akcionāru sapulces jāsniedz Satiksmes ministrijai (SM) atzinums par iespējamiem risinājumiem. SM arī uzdots uzņēmuma vadībai prasīt nodrošināt, lai auditētais gada pārskats par pērno gadu valstij būtu pieejamas vairākas dienas pirms 25.jūlijā paredzētās akcionāru pilnsapulces (likums prasa līdz 1.augustam).

Tāpat lidsabiedrības vadībai ir jāiesniedz ziņojums par pirmo sešu mēnešu rezultātiem, “jo tas KPMG audits, par ko te visi runā, ir atzinums par pirmajiem trim mēnešiem, kas ir balstīts vienīgi uz uzņēmuma vadības sniegto informāciju un kurā vispār nav vērtēti darījumi ar Flika saistītajiem uzņēmumiem,” teica Dombrovskis.

Auditētais gada pārskats parādīšot, kā uzņēmuma rezultāti atbilst Flika valdībai pērn iesniegtajam biznesa plānam, kas tika izskatīts pirms 15,6 miljonu latu ieguldīšanas “airBaltic” pamatkapitālā. “Pēc gada pārskata saņemšanas būs tas brīdis, kad vērtēt atbilstību vai neatbilstību, un vai esošais vadītājs var turpināt darbu,” teica Dombrovskis. Atbildot uz jautājumu, vai SM ir dots uzdevums runāt ar otru akcionāru par atbalstu Flika nomaiņai, premjers atbildēja: “Nevaru izslēgt, ka to tuvākajā laikā nāksies darīt”. Ja auditētā 2010. gada pārskata nebūšot, sapulci vai nu nāksies pārcelt, vai lemt vienīgi par jaunu padomes locekļu iecelšanu no “Baltijas aviācijas sistēmām” (BAS).

BAS pārstāvji nesen atkāpās, protestējot it kā pret valsts izvirzīto padomes locekļu neprofesionalitāti, taču vienlaikus tā nogriežot iespēju nomainīt Fliku. “airBaltic” vadītāja kandidātu nosauc BAS, bet apstiprina vai atceļ padome ar četrām balsīm no piecām. Valstij ir trīs pārstāvji, līdz ar to nomaiņai ir nepieciešama arī viena BAS balss. BAS pagaidām vienīgi paziņojusi, ka 25.jūlija akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) jau paziņojis, ka valsts par to nerunās, kamēr nebūs panāktas izmaiņas tai neizdevīgajā akcionāru līgumā.

Valdība pirms sapulces Flikam arī nosūtījusi divas vēstules.

Vienu sūtījis Dombrovskis, aicinot neizplatīt nepatiesas ziņas par viņa un ekonomikas ministra slepenām sarunām ar potenciāliem investoriem, par ko Fliks nesen vēstīja paziņojumā presei. Dombrovskis sacīja, ka gan viņš, gan Artis Kampars (Vienotība) valdībai apliecinājuši, ka nekādas slepenas sarunas nenotiek. Ja Fliks domājot pērn Pekinā notikušo tikšanos ar Ķīnas aviolīnijas “Hainan Airlines” vadību, tajā Fliks piedalījies pats un dzirdējis atbildi, ka privatizācija netiek plānota. “Tobrīd mēs tikko bijām palielinājuši pamatkapitālu, uzklausījuši Flika sniegto informāciju, ka veicot šo darbību, nākamajos gados būs peļņa, un nebija nekādas vajadzības lemt ne par privatizāciju, ne par papildus kapitāla piesaisti,” teica Dombrovskis.

Otru vēstuli nosūtījis Augulis ZZS, aicinot apliecināt Flika publiski teikto, ka uzņēmumam nav īstermiņa likviditātes problēmu. “Ja tā ir, tad mēs te pilnīgi velti runājam un nekāda nauda nav vajadzīga,” sacīja valdības vadītājs. Satiksmes ministrijā ir.lv apliecināja, ka atbilde vēl nav saņemta. Pirms tam ministrs apliiecināja, ka uzņēmums šogad strādā ar 13 miljonu latu zaudējumiem. Pagaidām publiski nezināma apjoma zaudējumi bijuši arī 2010.gadā. Neoficiāli tiek minēti vairāki desmiti miljonu, lai gan Fliks februārī padomei ziņoja par 9,6 miljoniem.

“Air Baltic Corporation” ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un “Baltijas Aviācijas sistēmas” (47,2%). “Baltijas Aviācijas sistēmas” vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”, kas neoficiāli tiek saistīta ar “airBaltic” lielākā aizdevēja, Latvijas Krājbankas” īpašnieku Vladimiru Antonovu.