Pret to iebilst iedzīvotāji, dabas un kultūras mantojuma aizsardzības biedrība ieceri apstrīdējusi tiesā
Rīgas domes deputāti otrdien atļāva Rīgas brīvostai padziļināt Daugavu līdz 15 metriem, kaut arī šo ieceri jau tiesā apstrīdējusi biedrība “Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai”, vēsta aģentūra LETA.
Lēmums pieņemts ar 40 balsīm “par”, sešām balsīm “pret” un četriem deputātiem atturoties.
Jau ziņots, ka Rīgas ostas galvenā kuģu ceļa padziļināšanas darbus plānots veikt divās kārtās. Pirmajā etapā 2012.-2014.gadā visu kuģu ceļu no pieņemšanas bojas līdz Kundziņsalai plānots padziļināt līdz 15 metriem, jo Kundziņsalā plānota konteineru termināļa celtniecība. Ja būs pietiekams pieprasījumus, tad 2014.-2018.gadā tiks veikta otrā kārta un kuģu ceļa posmu Rīgas jūras līcī no pieņemšanas bojas līdz Rīnūžiem padziļinās līdz 17 metriem, jo pie Krievu salas plānots izbūvēt dziļūdens piestātnes.
Plānots, ka kopumā no Daugavas pamatnes tiks izraktas aptuveni 14 miljoni kubikmetru grunts. Izņemto grunti plānots izgāzt esošajā un jaunajā jūras izgāztuvē uz ziemeļiem no kuģu kanāla, kā arī veidot jaunu pagaidu atbērtni Rīgas brīvostas teritorijā jūras pusē, blakus Rietumu molam, ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas. Plānotā pagaidu grunts atbērtne robežojas ar Buļļu salu aptuveni 820 metru garā joslā un iesniedzas jūrā aptuveni 730 metrus.
Vecajā izgāztuvē plānots novietot apmēram 8 miljonus kubikmetru grunts, jaunajā – ap 4 miljoniem kubikmtru, savukārt jaunajā atbērtnē pie rietumu mola plānots izvietot 2 līdz 3 miljonus kubikmetru grunts 50-70 hektāru platībā aptuveni trīs metru dziļumā. Pagaidu atbērtnes pastāvēšanas laiks nepārsniegšot 10 gadus.
Pret pagaidu atbērtnes veidošanu pie Rietumu mola iebilst Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji, kuri ir noraizējušies par jūras aizbēršanu un uzsver, ka tādējādi Rīga zaudēs zilā karoga pludmali Vakarbuļļos. Biedrība “Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” uzsver, ka Rīgas ostas sagatavotajā vides pārskatā ietvertie risinājumi ir pretrunā vairākiem likumiem. Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti 362 iedzīvotāju paraksti pret šo ieceri, informēja biedrības priekšsēdētāja Sandra Jakušonoka.
Biedrība ir vērsusies tiesā, lai aizstāvētu savas intereses un nepieļautu ainavas degradāciju un ievērojamu zivju resursu iznīcināšanu. Ostas pārstāvji solīja, ka pagaidu atbērtne pastāvēs ne ilgāk kā 10 gadus – grunti varot izmantot pludmales “barošanai”, kompensējot noskalotās teritorijas, turklāt šī grants esot noderīga ceļu būvniecībā, tāpēc to neizmantot būtu nesaimnieciski. “Katrs dara savu darbu – jūs balsojat, es strādāju, cilvēki protestē. Tas ir darbs,” domes sēdē sacīja ostas pārstāvis.
Komentāri (24)