Atkritumu poligonā Getliņi otro gadu jērus uzrauga Ojārs Deģis–Groskops. Ganības ir vietā, kur atkritumus pēdējoreiz izgāza pirms aptuveni 20 gadiem. Foto — Gatis Gierts, F64
Jērs sapinies tenisa tīklā. Tas ir pirmais, ko ieraugām, iebraucot Getliņu pļavās
Pārvietojamais aploks izskatās pēc tīkla, un divi vīri no tā cenšas atsvabināt jēra galvu. Lai arī aploks ir reizē elektriskais gans, jērus Getliņos uzrauga divi cilvēki. Viens no viņiem ir Ojārs Deģis-Groskops.
Pirmoreiz Getliņu pļavās jēri sāka ganīties pērnajā pavasarī. Viņu uzdevums bija «pļaut» zāli. Teritorijā ir vairāki kalni, ko izveidojuši atkritumi - pa virsu tiem pārklātas vairākas māla kārtas, uzaugusi zāle. No zemes vietām spraucas pa stikla lauskai. Ojārs stāsta, ka no tām jēri necieš. Pērn vienu aitu nācies nokaut tāpēc, ka tā iepinusies aplokā un dabūjusi elektrības triecienu.
No zāles un ūdens jēri pērn nodzīvoja visu vasaru, taču rudenī sverot tiem konstatēja augstāko barojumu. «Es biju apmierināts, un aitas arī bija apmierinātas,» - tā par pērno gadu saka Ojārs. Šogad jērus piebaro ar miltiem. Pērn bija 100 ganāmo, šogad - 80. Latvijas tumšgalves un nokareno ausu vācu gaļas šķirnes aitas uz Getliņiem arī šogad atbraukušas no Jelgavas novada Mežkalējiem, kur audzē šķirnes aitas. Getliņi jērus iznomā. Pērn tos pirka, un viena jēra darbs uz vasaru izmaksāja ap 40-45 latiem. Rudenī labākie jēri palika Mežkalējos kā sugas turpinātāji, pārējos - nokāva. «Saimnieki mums nedaudz arī gaļu uzdāvināja,» Ojārs atceras, ka Getliņu šašliks bijis labs.
