Bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, tagad Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis (36) dalās pārdomās par Slakteri, Repši un Tautas partiju
Atnācis dažas minūtes agrāk uz tikšanos, es restorānā Čarlstons ieņemu vietu ar skatu uz ieeju no Blaumaņa ielas un gaidu tur parādāmies nesen amatu atstājušo Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski. Taču viņš mani pārsteidz, pienākot no aizmugures. Restorānam ir arī otra, retāk izmantota ieeja no Pērses ielas, kur atrodas Bičevska jaunā darba vieta – Latvijas Komercbanku asociācija, un acīmredzot viņš jau ir ātri apguvis jauno darba vidi ārpus šaurā Vecrīgas areāla, kura centrā atrodas Finanšu ministrija (FM), bet robežas nosaka Ministru Kabinets un Saeima.
Tērpies gaiši pelēkā uzvalkā un baltā kreklā bez šlipses, viņš izskatās manāmi brīvāks nekā allaž cieši sasietā kaklasaitē televīzijā redzētais ierēdnis, tāpēc pirmais jautājums dabiski ir – vai viņš jūtas atvieglots, ka vairs nav jāatrodas Latvijas finanšu krīzes epicentrā un jābūt atbildīgam par budžetu? Taču Bičevskis nav gatavs uzreiz atzīties, ka banku lobija organizācijas pārstāvēšana varētu būt mazāk nervus kutinoša par Finanšu ministrijas vadīšanu. Pēc divpadsmit gadiem valsts pārvaldē, kad bijis arī no Tautas partijas ievēlēts 7.Saeimas deputāts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, viņam drīzāk esot «noslēgta cikla sajūta». Turklāt ne jau viņš atbildējis par budžeta veidošanu – viņš ir bijis ministrijas galvenais administrators, bet tehniskajos darbos paļāvies uz ministrijas profesionāļiem.
Taču, jautāts, vai viņš 2008.gada jūnija sākumā būtu uzņēmies FM valsts sekretāra darbu, ja zinātu, ka pēc sešiem mēnešiem sabruks Parex un valstī sāksies dziļākā finanšu krīze kopš 90.gadu sākuma, viņš pēc pauzes atbildi noformulē tā: «Es nebūtu pakļāvis ministriju tādam riskam, jo bija skaidrs, ka man personīgi iepriekšējo zināšanu par tādu apmēru krīžu menedžmentu nebija.» Bičevskim ir jurista, nevis ekonomista izglītība, un, stājoties amatā, viņam bija pavisam citas domas par to, ko viņš Finanšu ministrijā darīs: pārveidos budžeta menedžmentu, veltīs vairāk laika nodokļu politikai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.