Simt vilnas gadu • IR.lv

Simt vilnas gadu

4
Limbažu Tīnes valdes priekšsēdētājs Jānis Krasovskis: «Es vienlaikus pildu gan direktora, gan sagādnieka un produkcijas realizētāja funkcijas.» Foto — Kaspars Krafts, F64

Vilnas pārstrādes uzņēmums Limbažu Tīne reiz brangi pelnīja, Krievijā pārdodot «vafeļu» segas, bet nu auž tautastērpus igauņiem un grib ķerties pie plaši pieprasītā kaņepju auduma ražošanas 

Sēžam vecas mūra ēkas otrajā stāvā, kur atrodas direktora kabinets. No stellēm un vērpjamajām mašīnām, kas darbojas pirmajā stāvā, ēka tikko jaušami dun un vibrē. Smaržo pēc vilnas un nupat krāsotas dzijas. 

Diezin vai turīgais Limbažu uzņēmējs baltvācietis Pauls Tīls, 1914.gadā kopā ar dēlu pilsētā dibinot vilnas kārstuvi, varēja iedomāties, ka tā ne tikai pārdzīvos viņus abus, bet, ik pa laikam pārtopot, ar latvisko nosaukumu Tīne kādreiz sasniegs simt gadu slieksni. Tomēr kā uzņēmējs viņš bijis tālredzīgs – Pirmā pasaules kara priekšvakarā fabrikas ēka būvēta pamatīgi un ar vērienu, tāpēc uzņēmumam kalpo joprojām. 

Tagad te saimnieko paši darbinieki. Kad 1939.gadā īpašnieks Tīls ar ģimeni repatriējās uz Vāciju, vilnas kārstuve nonāca Limbažu pilsētas pārziņā, vēlāk to pārņēma padomju sadzīves pakalpojumu kombināts, bet 1992.gadā 17 darbinieki nolēma to privatizēt. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu