Vilnītis pāri robežām

KNAB priekšnieks: Valsts augstākās amatpersonas saistītas ar kontrabandu

KNAB iznīcināšanas scenārijā Normundam Vilnītim nupat acīmredzot piešķirta daudz svarīgāka loma, nekā bija līdz šim. Papildus «šofera dēla» (un, kā varētu piebilst Andris Šķēle, «lielākā kretīna») jeb paklausīga izpildītāja lomai, ko Vilnītis bija sekmīgi tēlojis dabiski un bez piepūles, viņam tagad, šķiet, būs jātēlo arī «valdības gāzējs Aleksejs Loskutovs». 

Jaunajā lomā Vilnītis ielēcis ļoti strauji, taču arī rupji un pārgalvīgi.

Otrdien viņš televīzijā paziņoja, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis varētu būt atcēlis viņa rīkojumu par biroja reorganizāciju un ar to «paralizējis» viņa izveidotās korupcijas apkarošanas reģionālās grupas darbu, jo negribot pieļaut, lai nāk atklātībā kontrabandas shēmās iesaistīto «augstāko valsts amatpersonu» vārdi. 

Trešdien viņš visiem, kas klausījās, stāstīja, ka Dombrovskis «pārkāpj robežas» un «presingo», bet premjerministra ieteikums viņam atkāpties pašam esot mēģinājums ietekmēt Ģenerālprokuratūru, kura pārbauda KNAB darbinieku sūdzības par biroja vadītāja rīcības tiesiskumu. 

Ceturtdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes Vilnītis pateica, ka arī viņš varot «paziņot, ka premjeram jāatkāpjas no amata». Un ka «gan iekšējā, gan ārējā» pretestība viņa darītajam korupcijas apkarošanas uzlabošanai esot «saskaņota» un notiekot viena politiska spēka — Vienotības — vadībā un interesēs. Dombrovskis vēloties viņu «atbīdīt no krēsla», lai ieliktu vietā kādu, kas «sniegtu informāciju».

Piektdien intervijā NRA viņš atkārtoja apgalvojumu, ka «vienam politiskam spēkam» esot vēlme pakļaut biroju savai kontrolei. Šajā intervijā viņš arī beidzot izpauž savu lielāko sāpi priekšnieka amatā — Latvenergo lietu, par kuras «daudzajiem aspektiem» viņš «kā biroja priekšnieks» esot uzzinājis tikai pēc uzņēmuma amatpersonu aizturēšanas. (Intervētāji gan nepavaicā, kurš un vai ļoti viņu presingo par to, ka nebija par aizturēšanām zinājis aizlaikus.)

Četrās dienās Vilnītis pateicis vairāk nekā gandrīz divos gados kopš kļūšanas par KNAB priekšnieku. Līdz šim no viņa dzirdētās spilgtākās atziņas bija, piemēram, ka «dzīve ir dzīve» un «nekad nevar teikt nekad» (runājot par biroja darbinieku korumpēšanās riskiem) vai «neviens no mums nav eņģelis» (par apšaubāmām epizodēm savā pagātnē). Vēl palicis atmiņā viņa teiktais, ka «nevajag uzskatīt, ka es meloju» (kad nevarēja izskaidrot sievas uzņēmuma milzīgās parādsaistības). Pašlaik Vilnīša runātais liek minēt, ka no ķirmja, kam klusiņām jāsagrauž KNAB no iekšpuses, viņš ir spēji paaugstināts līdz supermenim, kam jāstājas pretī Dombrovskim un politizētai kontrabandistu sazvērestībai.

Publisks paziņojums, ka premjerministrs un citas augstākās amatpersonas (kādas — Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, valdības ministri?) ir iesaistītas kontrabandas shēmās vai tās piesedz, un ieteikums premjerministram atkāpties no amata izklausās pēc kara pieteikuma, kura iznākumam jābūt vai nu Vilnīša, vai nu Dombrovska demisijai.

Kā atceramies, premjerministra Aigara Kalvīša (TP) mēģinājumi atcelt no amata iepriekšējo KNAB priekšnieku Loskutovu beidzās ar Kalvīša paša demisiju (Loskutovu no amata Saeima pēc tam atcēla jau Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā). Izskatās, ka ir nolemts tipoloģiski izspēlēt to pašu scenāriju ar Vilnīti galvenajā — «Loskutova» lomā, ja arī nu jau kā farsu.

Pilnā apjomā atdarināt 2007.gada Kalvīša karu pret KNAB gan nesanāks. Sabiedrības protestus un to kulmināciju — Lietussargu revolūciju — atkārtot diezin vai izdotos. Diezin vai redzēsim piketus pie Saeimas un mītiņu Doma laukumā ar prasībām «Dombrovski, ļauj Vilnītim pieņemt reglamentu!», «KNAB — uz Zilupi!», «Valdi, nomaksā Normunda parādus!», «Vilnīti — par prezidentu!».

Taču to nemaz arī nevajag. Pietiktu, ja izdotos diskusiju par korupcijas apkarošanu un KNAB mērķiem un uzdevumiem padarīt par skaidrošanos, kuram kādas slēptas «intereses», līdztekus turpinot Vilnīša arī līdz šim piekopto birokrātiski paragrāfisko ķimerēšanos un cieši turoties pie galvenā «argumenta»  — ka viņš var darīt ar KNAB to, ko dara, jo ir priekšnieks. Vilnītis kā vienlaikus Betmens un kancelejas žurka. 

Šādā spēlē KNAB likvidatoram ir priekšrocība — viņš to var turpināt kaut vai bezgalīgi, jo biroja darbs tikmēr ir paralizēts. (Arī intervijā NRA Vilnītis pārmet Dombrovskim, ka tas jau esot «apmaldījies gan juridiskos jautājumos, gan paša rezolūcijās» — acīmredzot tieši to viņš un viņa padomdevēji cer panākt.)

Taču ar paziņojumu par Dombrovska un «valsts augstāko amatpersonu» saistību ar kontrabandu Vilnītis rupji pārkāpis robežu, ko tiesībsargāšanas iestādes amatpersona nedrīkst pārkāpt. Bet ar spekulācijām par kādām premjerministra un viņa partijas savtīgām interesēm KNAB priekšnieks, kas pārmet citiem politizēšanos un sūdzas par politisku spiedienu, ir pārcēlis sevi no amatpersonas politiķa kategorijā.

Tas vairs nav «Kalvītis pret Loskutovu» scenārijs. Loskutovs nekad nebija atļāvies teikt, ka premjerministrs pret viņu vēršas, lai nepieļautu noziegumu atklāšanu un slēptu augstu amatpersonu saistību ar noziedzīgām shēmām. (Kaut gan KNAB Loskutova vadībā bija atklājis gan Kalvīša partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles, gan valdības ministra Aināra Šlesera vismaz pastarpinātu saistību ar kukuļdošanas un citām «shēmām», bet Ventspils mēru un ZZS patronu Aivaru Lembergu bija pat apcietinājis.) Un mēģināsim iedomāties, kāds skandāls būtu sācies, ja Loskutovs būtu publiski paziņojis, ka Tautas partija saskaņoti rīkojas, lai paralizētu un pakļautu sev KNAB, kur nu vēl — ka premjerministram jāatkāpjas no amata.

Premjerministram un, iespējams, arī Ģenerālprokuratūrai būtu jāprasa Vilnītim pamatot ļoti nopietnos pārmetumus valdības vadītājam un citām valsts augstākajām amatpersonām par to saistību ar kontrabandu. Bet viņa mešanās «taisīt politiku» un tiesisku argumentu vietā lietot politiskus ir vēl viens iemesls, kāpēc Vilnītis neatbilst KNAB priekšnieka amatam.