Žagaram jāatceļ lēmums par komercnoslēpumu operā

Kultūras ministre rīkojumu pamato ar valsts līdzekļu tēriņu atklātību

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (''Vienotība'', PS) Latvijas Nacionālās operas (LNO) kapitāldaļu turētājam – Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāram – uzdevusi nodrošināt LNO direktora Andreja Žagara pērn 17.septembrī izdotā rīkojuma par komercnoslēpuma statusu operas līgumiem atcelšanu.

Kā pamato ministre, Žagara rīkojums neatbilst labas pārvaldības un atklātības principiem, jo informācija par nacionālā pasūtījuma īstenošanu un valsts finansējuma izmantošanu nevar tikt uzskatīta par komercnoslēpumu, informē Ēlertes padomnieks Andris Saulītis.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, LNO direktora rīkojumā noteikts, ka saskaņā ar Komerclikumu par komercnoslēpumu uzskatāmi visi līgumi, kas satur pušu vienošanos, ka to saturs nav izpaužams trešajām pusēm, kā arī par viesizrāžu viesmākslinieku līgumiem. Komercnoslēpuma statuss un līdz ar to neizpaužamas būtu arī ziņas par režijas, scenogrāfijas un citi autoru vai licences līgumiem, kas saistīti ar jauniestudējumiem. Komercnoslēpuma statuss tika noteikts jauniestudējumu plāniem pirms to publicēšanas repertuārā. Rīkojums paredz, ka LNO direktors komercnoslēpuma statusu var piešķirt jebkurai citai informācijai, kuras izpaušana var nodarīt zaudējumus LNO, informē KM. Līdz šim ministrija par šādu rīkojumu neesot bijusi informēta.

Pēc Ēlertes vērtējuma, lielā daļā rīkojuma nepamatoti plaši interpretēti normatīvie akti, ierobežojot pieejamību informācijai. Nepieciešamību precizēt LNO iekšējo regulējumu par komercnoslēpuma statusu ministre pārrunājusi un vienojusies arī ar LNO direktoru Andreju Žagaru.

Kultūras ministre norāda, ka LNO neveic privātu komercdarbību, bet gan pilda valsts deleģētas kultūras funkcijas un uzdevumus, par to saņemot valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc informācija, kas saistīta ar nacionālā pasūtījuma īstenošanu un piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmantošanu, nevar tikt uzskatīta par komercnoslēpumu un LNO, lemjot par iespējamiem informācijas pieejamības ierobežojumiem, jāņem vērā ne tikai Komerclikums, bet arī Informācijas atklātības likums.

''Sabiedrībai ir tiesības zināt par katru valsts budžeta latu, kā tas tiek iztērēts. Taču es pieļauju, ka LNO var rasties objektīva vajadzība ierobežot informāciju konkrētiem dokumentiem, piemēram, viesmākslinieku atalgojumam dēļ konkurences starptautiskā tirgū. Jau šobrīd tas ir iespējams, pielietojot citus likumus, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr nedz LNO direktora, nedz režijas, scenogrāfijas un citu autoru vai licences līgumi, kas saistīti ar jauniestudējumiem, nedrīkst būt nekāds noslēpums, ja nav argumentēti pierādīts, ka tas uzskatāms par atsevišķu izņēmumu. Tāpēc izdotais rīkojums ir jāatceļ un jebkuru informācijas ierobežojumu nepieciešamība ir atsevišķi stingri jāpamato,” uzsver Ēlerte.