No lidostas “Rīga” izvesti vairāki tūkstoši kubikmetru sniega

Tehnika strādā bez apstājas, jo lidostas galvenais uzdevums ir gādāt par drošību

Spītējot sniegam un lietum, kas pagājušajā nedēļas nogalē uz zemes nonāca sasaluša ledus veidā, Rīgas lidosta savu darbu pārtrauca tikai uz apmēram divām stundām. Vēl pirmdien ienākošie reisi no lielākajām lidostām – Lielbritānijas, Parīzes, Stambulas un Amsterdamas bija atcelti.

Otrdien piebraucot pie lidostas, nekas neliecina par to, ka šeit būtu snidzis krietni vairāk nekā pilsētas centrā vai kādā no mikrorajoniem – braucamā daļa ir atbrīvota no sniega, bet stāvvietā sniegs sastumts gar tās malām un veido lielu sniega sētai līdzīgu elementu. Ieejot lidostas telpās nerodas iespaids, ka atcelto reisu dēļ cilvēki vairākas dienas bijuši spiesti nakšņot lidostā. Arī ekrānā, kurā redzama informācija par ieejošajiem un izejošajiem reisiem, redzams, ka vien astoņi reisi ir atcelti. Uz skrejceļa redzama rosība – lidmašīnas nolaižas un paceļas, savukārt "bošungi" (Vācu kompānijas “Boshung” tīģeru rakstā izrotāti skrejceļa tīrītāji) un cita tehnika, atbrīvo termināli no sniega.

Otrdien lidostas teritorijā gatavojās trešdien gaidāmajam sniegam – no termināļa bija jāizved sniegs un jānotīra braucamā daļa, jo intensīvas snigšanas laikā tam nebūs tik daudz laika. Skrejceļa virsma jau bija notīrīta līdz skaidri saredzamam asfaltam un nekas neliecināja, ka uz viņa būtu bijis sniegs, bet lielās sniega kaudzes bija plānots izvest uz netālu esošo lidostai piederošo teritoriju, kur jau atrodas 6 – 7 tūkstoši kubikmetru sniega.

Rīgas Lidostas preses sekretārs Mārtiņš Langrāts norāda, ka šogad snidzis par apmēram 1/3 vairāk. "Sniegs sākās agrāk, sniga daudz intensīvāk, pagājušā gada ziemā pirmā sniega izvešana no perona daļas sākās tikai pēc jaunā gada, bet jau šogad no perona daļas ir izvesti vairāki tūkstoši kubikmetru sniega", viņš paskaidroja. Tomēr darbam ziemas sezonā lidostas tehniskais personāls ir gatavs un arī līdzekļi “cīņai ar sniegu” budžetā ir atvēlēti – lidostā ir apmēram 20 tehnikas vienības, četrās maiņās pa 12 stundām strādā apmēram 20 darbinieki.

Langrāts norāda, ka Rīgas lidostas veiksmi ar sniega likvidēšanu varētu saistīt ar mazāku sasnigušā sniega daudzumu. “Hītrovā ir atzinuši, ka trūkst sniega tehnikas un resursu, Vācijā ir tāpat. Subjektīvais faktors ir arī reisu un pasažieru apjoms, jo Hītrova ir desmit reizes lielāka nekā Rīgas lidosta”, situāciju citās lidostās skaidro Langrāts. Viņš arī uzsver, ka liela nozīme ir lidostas teritorijai un pasažieru apjomam. "Līdz ko intensitāte ir milzīga, primārais darbs ir notīrīts skrejceļš, sekundārais – lidmašīnu stāvvietas. Vienkārši nav iespējams attīrīt šīs teritorijas, tāpēc rodas sastrēgumi. Lai lidosta tiktu ar visiem šiem apstākļiem galā – vienkāršāk ir paņemt un aizslēgt ciet”, skaidro Langrāts.

Rīgas lidostai ir jānodrošina lidojumiem labvēlīgi apstākļi, bet lidsabiedrību pārraudzībā ir lēmums par lidojumu atcelšanu. Pagājušajā nedēļā laika apstākļu dēl aviokompānijas atcēla divus reisus – vienu izejošo un vienu ienākošo. Langrāts uzsver, ka dabas apstākļi bija netipiski ziemai un arī lielākās lidostas tika slēgtas, tomēr, neskatoties uz to, šo divu atcelto reisu skaits ir salīdzinoši niecīgs, jo ik dienas lidostā ir 95 ieejošie un 95 izejošie reisi.

Jau decembra sākumā, kad divas diennaktis sniga, tehnika tika nodarbināta bez pārtraukuma gandrīz 36 stundas. "Toreiz sniga tā, ka neko nevarēja redzēt, un līdz ko notīrīja skrejceļu, tas jau atkal bija sasnidzis, līdz ar to reisi tika kavēti kādas 20 minūtes", atceras Langrāts. Savukārt arī šogad “ledus lietus” bijis pārbaudījums – lidlauks savu darbību pārtrauca apmēram divas stundas, lai nodrošinātu iespēju lidmašīnu kustībai. “Pēdējais, kad bija grūti ko izdarīt, bija lietus – skrejceļš ir tīrs, tādam kādam jābūt, nāk lejā lietus un viņš piesalst. Tie laika apstākļi ir tādi, ka arī reaģenti nespēj nodrošināt skrejceļa koeficientu, lai lidmašīnas varētu droši nolaisties un pacelties”, skaidro Langrāts. Vien 2006. gadā situācija bija līdzīga – ziemā lija lietus, kas uz zemes piesala, veidojot ledus kārtu.