Nomaina "Latvijas pasta" vadību

Uzņēmumu vadīs Aigars Vītols, kurš apšaubāmi saimniekojis ar LP nekustamo īpašumu

Latvijas valsts kompānijai "Latvijas pasts" (LP) otrdien iecelta jauna valde, un tās priekšsēdētāja amatā strādās Aigars Vītols, žurnālistiem pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.

Kā ziņo aģentūra BNS, otrdien akcionāru sapulce LP valdes locekļa amatā iecēlusi Andreju Vīcupu, amatu saglabās līdzšinējā valdes locekle Ilze Aleksandroviča. Pēc Beļska teiktā, viena LP valdes locekļa amata vieta pagaidām būs brīva.

Kopš pērnā gada oktobra LP valdes priekšsēdētājs bija Aivars Veiss, valdē darbojās arī Aleksandroviča, Imants Mantiņš un Toms Nāburgs. Jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš iepriekš nesolījās mainīt LP vadību, otrdien no rīta paziņoja, ka šī valde esot zaudējusi viņa uzticību. Tā pieļāvusi atkāpes no uzņēmuma biznesa plāna, zaudējumus radījusi nesekmīgi organizēta nekustamo īpašumu apsaimniekošana, bijušas problēmas ar saimnieciskajām lietām, slikts servisa līmenis, nepamatoti pieaudzis uzņēmuma centrālajā aparātā nodarbināto skaits.

Biznesa informācijas portāla Nozare.lv gan vēsta, ka tieši jaunieceltajam LP vadītājam Vītolam, bijušajam uzņēmuma tehniskajam direktoram, iepriekš pārmesta valsts uzņēmumam neizdevīga rīcība ar LP nekustamo īpašumu.

Neizdevīgie darījumi notikuši no 2006. līdz 2008.gadam. Viens no tiem bija Vītola rosināta administrācijas ēkas telpu Rīgā, Stacijas laukumā 1, atstāšana un citu telpu noma "Barona kvartālā" Cēsu ielā 31. Par jaunajām telpām bija paredzēts maksāt teju 51 000 eiro (ap 35 600 latu) mēnesī. Savukārt par vēlāk nojauktās Stacijas laukuma pasta ēkas teritorijas nomu LP no privātfirmas saņēma 15 000 latu mēnesī.

Arī citās Latvijas pilsētās – Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Cēsīs, Valkā – LP pametis sev piederošas telpas pilsētu centrā, kur tobrīd atradās pasta nodaļas, lai aizvāktos uz nomātām telpām citviet, pēc tam iznomājot savas telpas privātiem komersantiem ar neizdevīgiem un grūti grozāmiem noteikumiem.

Pats Vītols Nozare.lv šīs ziņas nav vēlējies komentēt, taču pastāstījis, ka starp viņa pirmajiem darbiem būšot LP kredītsaistību sakārtošana un darbinieku ziemas laika darba apstākļu uzlabošana. Vītols arī teica, ka ķeršoties labot satiksmes ministra norādītos trūkumus, pildot LP biznesa plānu. Par to, tieši kādi biznesa plāna punkti neesot pildīti un tagad būs jāpielabo, Vītols nevarēja komentēt, jo plāns esot konfidenciāls un ar to viņš iepazīšoties tikai tuvākajās dienās.

Viņš plāno pārvērst īstermiņa kredītu no bankas "Citadele" (agrākās "Parex") kredītā ar garāku termiņu un maksimāli izdevīgu procentu likmi. Šī kredīta atmaksas termiņš ir 2011.gada maija. Jaunais valdes priekšsēdētājs nevarēja nosaukt šī kredīta apjomu, taču LP 2009.gada pārskatā ir redzams, ka īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm ir 14,7 miljoni latu. Vītols pieļāva – pārkreditējot īstermiņa kredītus uz ilgākiem termiņiem, tiks pieaicinātas citas bankas. Tomēr, lai padarītu LP par pievilcīgu ilgtermiņa kredītņēmēju finanšu iestāžu acīs, tam būšot apjomīgi jāsamazina un jāsakārto izmaksas, pārliecinot finanšu tirgu, ka pasts ir pelnītspējīgs.

Savukārt viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic nekavējoties, ir darba apstākļu uzlabošana pasta nodaļās ārpus lielajām pilsētām, kur ziemā tiek kurināts ar malku. Vītols teica, ka apgāde ar malku līdz šim ir bijusi neapmierinoša un dažviet pasta darbinieki salstot.

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Augulis pēc stāšanās amatā visai īsā laikā jau nomainījis gan starptautiskās lidostas ''Rīga'', gan "Latvijas Valsts ceļu", "Latvijas Autoceļu uzturētāja" un Autotransporta direkcijas vadību. Augulis pēc stāšanās amatā arī paudis, ka viņa skatījumā prioritāra ir Rīgas – Maskavas ātrgaitas dzelzceļa līnijas, nevis Baltiju un Eiropu savienojošās ''Rail Baltica'' trases būve.

Pēc "Lursoft" informācijas, LP koncerna konsolidētais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par 6,6% līdz 45,272 miljoniem latu, savukārt koncerna zaudējumi saruka vairākas reizes un bija 253,6 tūkstoši latu.

LP sniedz pasta un filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu, preses un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Uzņēmums pilnībā pieder valstij.