Apstiprina aizdevumu Īrijai 85 miljardu apmērā 7

Tomas Urbelionis/F64/BFL
Print Friendly, PDF & Email

35 miljardus eiro paredzēts izmantot Īrijas banku sistēmas nostiprināšanai

Īrija svētdien panākusi vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 85 miljardu eiro (60 miljardu latu) lielu aizņēmumu. Īrijas premjers Braens Kovens to uzskata par labāko iespējamo darījumu valstij. Eiropas Savienības valstu finanšu ministri vienbalsīgi atbalstīja aizdevuma piešķiršanu.

Starptautiskais aizdevums paredzēts Īrijas ekonomikas glābšanai no sabrukuma. Apmēram 35 miljardus eiro no tā paredzēts izmantot Īrijas banku sistēmas nostiprināšanai. Savukārt pārējos 50 miljonus ikdienas nepieciešamajiem tēriņiem.

Īrijas galvaspilsētā Dublinā sestdien 50 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret paredzētajiem taupības pasākumiem. Organizētāji gan lēš, ka protesta akcijā piedalījās uz pusi vairāk cilvēku. Īrijas Arodbiedrību līderis Makdara Doils, ka viņi valdībai vēlas nodot skaidru vēstījumu, ka izstrādātajam taupības plānam nebūs sabiedrības atbalsta. Mums ir bažas, ka jaunais budžets nozīmēs deflāciju, kas jāreizina ar desmit. Tas no ekonomiskās aprites izņems ārā pārāk daudz līdzekļu, uzskata arodbiedrības.

15 miljardu eiro (10,5 miljardu latu) vērtais taupības plāns turpmākajos četros gados paredz samazināt 24 750 darba vietas valsts sektorā un paaugstināt iedzīvotāju ienākumu nodokli. Valdība samazinās minimālo algu par vienu eiro stundā, kas līdz ar samazinājumu būs 7,65 eiro stundā. Līdz 2014.gadam PVN tiks paaugstināts līdz 24% no pašreizējā 21%. Tiks paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis mājsaimniecībām līdz 200 eiro gadā. Plāns paredz algu, pensiju un pabalstu samazināšanu.

Vienlaikus Dublina ir atteikusies paaugstināt ļoti zemo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 12,5% apmērā, kuras dēļ par ķeltu tīģeri savulaik dēvētā valsts savulaik plašos apmēros piesaistīja ārvalstu investīcijas. Vairāki ekonomisti bija pārliecināti, ka Īrija būs spiesta sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem piekrist uzņēmumu ienākuma nodokļa pacelšanai, jo pretējā gadījumā nodokļu maksātāji Vācijā un Francijā, kur šīs likmes ir augstākas, varētu būt saniknoti, ka viņiem jāsubsidē zemie Īrijas nodokļi.

Komentāri (7)

re_marx 28.11.2010. 14.49

Salīdzināšanai, Latvija aizņēmās 1,7 miljardus (ap 800 eiro uz galviņu, IKP uz iedzīvotāju – 10’500), Grieķija – 110 miljardi (10’000 uz galviņu, IKP uz iedzīvotāju – 22’500). Skaitļi ļoti aptuveni.
Izskatās, ka mums iespēja apmaksāt kredītu ir daudz lielāka, nekā mūsu bēdu brāļiem.

+1
0
Atbildēt

1

    lebronj2356 > re_marx 28.11.2010. 16.09

    Šaubos, ka jebkad Grieķija spēs atmaksāt tos milzīgos parādus, ar Īriju šķiet ir līdzīgi, bet aizdotā nauda ir priekš tam, lai šo problēmu risinātu gadu griezumā, nevis tā uzsprāgstot parautu līdz lielās ES valstis – Franciju, Vāciju, utt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kdaljajev 28.11.2010. 21.22

Vajag mums prasīt vēl,savādāk nepietiks naudas visiem.Pēc iespējas jāuztaisa biezāks spilvens,lai nebūtu sāpīgi krist.Tāpat nav reāli parādus atdot,cerams kā norakstīs kā Āfrikas valstīm.

0
0
Atbildēt

0

reksa 28.11.2010. 15.06

Loti muļķīgs ir šis pasākums.

Īrijai piešķiŗ 85 miljardus – 35 miljardus banku glābšanai un 50 miljardu – prastai noēšanai.

Tātad – 35 miljardi tiek izmesti vējā tāpat vien. Acīmredzot bankām ir zaudējumi vismaz 35 miljardu apmērā. Kāpēc segt neveiksmīgu baņķieŗu zaudējumus? Izmaksāt mazajiem noguldītājiem grantētas summas būtu izdevīgāk. Bet lielajiem noguldītājiem lai ir zaudējumi. Gribēja nopelnīt, tāpēc riskēja? Nu, šoreiz nesanāca, nāksies zaudēt.

Arī 50 miljardi prastai noēšanai – tas nav nopietni.

Prātīgāk būtu izstāties no eiras zōnas, devalvēt savu valūtu. Ļaut bankrotēt tai ekonomikas daļai, kas nav dzīvotspējīga. Palīdzēt tai ekonomikas daļai, kas ir dzīvotspējīga. Tikt vaļā no parādiem un sākt visu no jauna.

Ar mazākiem izdevumiem būtu simtreiz labāks iznākums.

+1
-1
Atbildēt

3

    andrisskrastins > reksa 28.11.2010. 21.49

    Problēma ir tāda, ka bez bankām ir grūti organizēt ekonomiku. Var jau pasūtīt visus pie @##$%#^%, bet tas nemainīs faktu, ka tālākai attīstībai tev naudu vienkārši neviens nedos. Bez naudas aizņemšanās attīstīties būs ļoti grūti īstermiņā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > reksa 28.11.2010. 22.55

    Es nesaku, ka bankas nav vajadzīgas.

    Kāda jēga segt 35 miljardus, ko bankas jau ir zaudējušas? Tās bankas, kam ir tik lieli zaudējumi, lai bankrotē. Bet to naudu var ieguldīt jaunajās (vai veiksmīgajās) bankās. Ar trīsreiz mazāku summu var panākt labāku rezultātu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > reksa 28.11.2010. 16.11

    Diezgan bērnišķigi, samēra pareizi tev tie ietekumi, bet nevisn neko tādu neļaus darīt ! Nu nevar noraut stopkrānu valsts labklājībai tā pēkšņi, tas draud ar pamatīgām problēmām pārējiem, par cik ekonomika ir saistīta….

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu