Vēl arvien ražotāja, ne pircēju tirgus

Vai zinām, kam un kāpēc maksājam par elektrību?

Līdz ar pirmajām Latvijas ekonomikas atlabšanas pazīmēm šogad atsākušās ražotāju un tirgotāju runas par un ap cenu paaugstināšanu. Cenu pieaugums tiek prognozēts arī enerģētikas nozarē. Visa gada laikā pakāpeniski tiek apstiprinātas jaunas – paaugstinātas elektroenerģijas gala tarifa sastāvdaļas, kas liecina, ka drīzumā, turpinoties šim lavīnveida procesam, tiks paaugstināta arī elektroenerģijas cena gala patērētājiem.

Tajā pat laikā otrajā plānā paliek nepieciešamība sakārtot Latvijas elektroenerģijas tirgu un novērst tajā pastāvošās problēmas. Tirgus veiksmīgai attīstībai ir būtiski nepieļaut pašlaik pastāvošo, atsevišķas patērētāju grupas diskriminējošo tarifu un tirgus regulējuma sistēmu, kā arī padarīt tarifu struktūru caurspīdīgāku, ļaujot ne tikai elektroenerģijas tirgotājiem, bet arī gala patērētājiem viegli izsekot līdzi visām tarifu izmaiņām.

Cenas kāpj necaurspīdīgi
Visticamāk, tikai retais patērētājs ir informēts par šī gada februārī pieņemto lēmumu paaugstināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes un tam sekojošo ''Augstsprieguma tīkla'' tarifa paaugstināšanu maijā. Latvijas elektroenerģijas tirgus problēma ir pastāvošais tarifu necaurspīdīgums, jo elektroenerģijas tarifa sastāvdaļas tiek apstiprinātas atsevišķi, nevis kopā ar gala tarifu. Tas ļauj pakāpeniski sagatavot gala tarifa paaugstinājumu bez liekiem sabiedrības un uzņēmēju iebildumiem. Brīdī, kad atsevišķās sastāvdaļas ir apstiprinātas, patērētājs tiek nostādīts fakta priekšā, jo tad, šķiet, ir tikai loģiski celt gala tarifu – tā kā visas tarifa sastāvdaļas jau ir palielinātas, tad nekas cits neatliek kā ''skatīties patiesībai acīs” un paaugstināt arī gala tarifu.

Patērētājs Latvijā tiek turēts savdabīgā ierobežotas informētības zonā, jo elektrības rēķinos, ko saņem ikviens no mums, netiek atsevišķi norādīts, cik maksājam par katru gala tarifa komponenti, proti, obligāto iepirkumu, ''Sadales tīkla'' pakalpojumiem un pašu elektroenerģiju. Tādējādi patērētāji ikdienā nemaz nevar izsekot līdzi tam, kādas izmaiņas un kad tiek veiktas tarifos.

Šogad šī klusā tarifu celšanas taktika tika veiksmīgi pielietota praksē, pēc divu iepriekš minēto komponenšu paaugstināšanas ir atlikusi vairs tikai viena – ''Sadales tīkla'' tarifs, kura paaugstināšanas piedāvājumu pašlaik izskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pēc šīs sastāvdaļas paaugstināšanas sekos neizbēgams gala tarifu pieaugums.

Tirgus atvērts vien formāli
Protams, ''Latvenergo'' sola saglabāt elektroenerģijas gala tarifu regulētajā tirgū pašreizējā līmenī līdz pat 2011.gada aprīlim. Tomēr šeit nākas saskarties ar otru Latvijas elektroenerģijas tirgus attīstību bremzējošo šķērsli – nevienlīdzīgu attieksmi pret atvērtā tirgus dalībniekiem. Atvērtajā tirgū visi tarifi tiek piemēroti, tiklīdz tie stājas spēkā, un patērētāji nevarēs gaidīt līdz nākamā gada aprīlim. Tādējādi tiek radīta diskriminējoša situācija, kad par identisku pakalpojumu vienlaikus var pastāvēt divi krasi atšķirīgi tarifi.

Tieši diskriminācijas fakta dēļ pašlaik iesniegtais ''Sadales tīkla'' priekšlikums tarifu paaugstināšanai no 2011.gada 1.janvāra ir nepieļaujams. Lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem patērētājiem un novērstu normatīvo aktu regulējumam neatbilstošu situāciju, SPRK tarifu paaugstināšana ir jāvērtē visa tirgus kontekstā, nevis tikai atsevišķas patērētāju grupas ietvaros. Arī paaugstinot tarifus, tie ir jāpiemēro vienlaikus visiem tirgus lietotājiem vienādā apmērā. Neievērojot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem, tiek kropļots atvērtais elektroenerģijas tirgus, nepamatoti radot lielākas izmaksas tā dalībniekiem, kas pārsvarā ir ražošanas uzņēmumi un kuru attīstība un izdzīvošana, kā tiek uzsvērts, ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Pircēji nevienlīdzīgi
Atsevišķo tirgus dalībnieku grupu diskriminācija Latvijā ir izjūtama īpaši asi pastāvošā unikālā atvērtā tirgus regulējuma dēļ. Tas nosaka, vai uzņēmums var palikt pie regulētajiem tarifiem, vai arī tam ir jāpērk elektroenerģija atvērtajā tirgū. Ja Lietuvā un Igaunijā šie kritēriji ir piesaistīti uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa apjomam vai pieslēguma jaudai, tad Latvijā elektroenerģijas iegādes kārtību uzņēmumiem nosaka to apgrozījums vai darbinieku skaits – lai zaudētu tiesības pirkt elektroenerģiju par regulētajām cenām, tātad nokļūtu atvērtajā tirgū, uzņēmuma apgrozījumam ir jābūt virs 7 miljoniem latu, vai arī darbinieku skaitam ir jāpārsniedz 50.

Šie kritēriji rada pietiekami absurdu situāciju, kad faktiski identiski vienas nozares uzņēmumi var atrasties dažādās pozīcijas tikai tādēļ, ka tie ir atšķirīgi strukturēti un tādēļ saņem dažādus elektroenerģijas tarifus, piemēram, viens ir ražošanas ēku īpašnieks, bet cits tās īrē kādā biznesa parkā. Tas rada nevienlīdzīgas konkurences iespējas starp vienas nozares uzņēmumiem. Lai uzlabotu pastāvošo situāciju, būtu nepieciešams atvērtā tirgus regulējuma kritērijus piesaistīt elektroenerģijas patēriņam, nevis ar to nesaistītiem uzņēmuma parametriem.

Tīkli jāpadara neatkarīgi
Lai novērstu kaut vai dažas pamatproblēmas, kas bremzē Latvijas elektroenerģijas tirgus izaugsmi un attīstības potenciālu, ir nepieciešams izvērst daudz plašāku diskusiju par plānotajām tarifu izmaiņām un to, kā tiek īstenots atvērtā tirgus regulējums. Tostarp ir jāsaprot, ka ar elektroenerģiju saistītie tarifi ir jāapstiprina un jāpiemēro visiem vienlaikus un vienlīdzīgi, nevis ar atsevišķu komponenšu pakāpeniskas celšanas starpniecību, selektīvi izraugoties lietotāju grupas, kam tos piemērot.

Pašlaik ''Sadales tīkls'' nav izvirzījis konkrētas prioritātes savai turpmākajai attīstībai, taču sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc turpmāk būtu jāmaksā vairāk, kas uzlabosies, kurp šis uzņēmums virzās savā attīstībā. Manuprāt, ''Sadales tīklam'' tuvākajā laikā ir nepieciešams koncentrēties uz savas finansiālās un funkcionālās neatkarības no ''Latvenergo'' nodrošināšanu, ko nosaka arī attiecīga Eiropas Savienības direktīva. Šāds solis veicinātu vienlīdzīgu tirgus dalībnieku piekļuvi tā pakalpojumiem un līdz ar to stimulētu tirgus aktivitātes pieaugumu.

Savukārt, lai patērētāji varētu objektīvi piedalīties diskusijās, tiem jāizprot pastāvošā elektroenerģijas gala tarifa struktūra. Gala tarifa komponentes jādefinē un jāapstiprina atsevišķi, un katra no tām rēķinā jānorāda atsevišķi. Tikai tad patērētāji būs informēti, kā veidojas viņu elektroenerģijas izdevumi, un tarifu paaugstināšana nenotiks bez pastiprinātas sabiedrības izpratnes un uzmanības.

Jānis Bethers ir SIA ''Enefit” rīkotājdirektors