Reaktīvais iedzīvotājs? 15

Aigars Jansons, F64
Lija Strašuna
Print Friendly, PDF & Email

Kā cilvēki izjūt vai neizjūt ekonomikas atlabšanu

Šogad parādās arvien vairāk pozitīvu ziņu par Latvijas ekonomiku – iekšzemes kopprodukts (IKP) aug jau no gada sākuma; nodarbinātība sāka palielināties 2.ceturksnī; kāpj uzņēmumu apgrozījums gan rūpniecībā, gan mazumtirdzniecībā; mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums uzlabojas. Taču ekonomika ir kļuvusi neviendabīga, un tāpēc arī ietekme no tās atgūšanās dažādās nozarēs un uz dažādiem iedzīvotāju slāņiem ir atšķirīga. Aplūkosim, kā situācija mainās lielākajās sabiedrības grupās un ko tās var sagaidīt nākotnē.

Uzņēmēji/darba devēji
Nozaru attīstība atšķiras, un lielākas iespējas pašlaik vērojamas eksportējošajos sektoros. Tomēr eksports lēnām velk arī pārējos sektorus ārā no ''bedres”, pakāpeniski stabilizējot privāto patēriņu. Turpmākajos gados pieprasījums augs ne tikai ārvalstīs, bet arī iekšzemē, lai gan šis process būs lēns. Prognozējams, ka eksporta izaugsmes tempi nākamgad bremzēsies līdz ar pasaules ekonomikas lēnāku attīstību, bet Latvijas eksporta kāpums tik un tā būs straujāks nekā privātā patēriņa pieaugums.

Arī piedāvājuma pusē situācija pamazām uzlabojas. Lēnām notiek uzņēmējdarbības vides sakārtošana, mazinās nenoteiktība, lai gan vēlēšanu faktors vēl pastāv. Protams, priekšā vēl ir daudzi izaicinājumi – daudziem uzņēmumiem vēl ir jāsamazina savas kredītsaistības un tajā pat laikā nepieciešamas investīcijas, lai pielāgotu produktu klāstu tirgus vajadzībām vai palielinātu ražošanas jaudu. Tas ir īpaši būtiski eksportējošajos sektoros.

Tā kā vairs nav īsti iespējas mazināt algas un darbinieku skaitu, turpmākā konkurētspējas stiprināšana jābalsta uz produktivitātes kāpumu, un viena no lietām te noteikti ir servisa kvalitāte, kas pārsteidzošā kārtā vēl joprojām ir tāda, kāda ir.

Algoti darbinieki/ strādājošie
Pašlaik nodarbinātie iedzīvotāji var justies salīdzinoši droši par savu darba vietu – vienīgais, kur vēl varētu būt darbinieku skaita samazināšana, ir valsts sektors. Turklāt izskatās, ka arī algu griešana ir beigusies, lai gan, protams, situācija atšķiras pa nozarēm. Nākamgad jau var cerēt uz mērenu algu kāpumu – prognozējams vidēji ap 3%.

Patēriņa cenu kritums jeb deflācija, šķiet, jau ir beigusies. Tas, protams, nozīmē, ka pirktspējas kāpums būs lēnāks par ienākumu pieaugumu. Turklāt, lai gan pašlaik ir vēl pāragri spriest par to, kāds būs 2011.gada budžets, jo politiķi pirms vēlēšanām izvairās sniegt detalizētus priekšlikumus, visticamāk, nodokļu slogs pieaugs. Tiesa gan, ļoti iespējams, ka to regresivitāte mazināsies. Piemēram, tiks palielināts neapliekamais minimums, turklāt nodokļu slogs tiks virzīts vairāk uz īpašumu, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis, un patēriņu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju atcelšana.

Bezdarbnieki
Pašlaik situācija ir visgrūtākā tieši bezdarbniekiem. Lai gan bezdarba līmenis samazinās, jauno darba vietu radīšana ir ļoti lēna. Turklāt jāsaprot, ka ekonomikas struktūra mainās un dažās nozarēs – tirdzniecībā, būvniecībā – vēl daudzus gadus nevajadzēs tik daudz darbinieku, cik tās nodarbināja pirms krīzes. Tas nozīmē, ka pārkvalifikācija un jaunu prasmju apgūšana ir vitāli svarīga, lai atrastu darbu.

Diemžēl ilgtermiņa bezdarbnieku, t.i., to, kas nevar atrast darbu jau vairāk nekā gadu, īpatsvars pieaug, un, jo ilgāk cilvēks ir ārpus darba tirgus, jo grūtāk ir dabūt darbu – zūd prasmes un kvalifikācija. Arī jauniešu vidū darba meklētāju īpatsvars ir teju uz pusi lielāks nekā vidēji ekonomikā – tie vienkārši nevar ienākt darba tirgū, jo viņiem nav pieredzes.

Protams, šīs problēmas prasa rīcību no valsts puses – darbavietu radīšanai labvēlīga nodokļu politika, imigrācijas politika, profesionālās un augstākās izglītības reforma utt. Tajā pat laikā arī iedzīvotājiem jākļūst proaktīvākiem un prātīgākiem, un, pieņemot lēmumus, kaut vai – ko un kur mācīties, domāt nevis tuvāko mēnešu griezumā, bet vismaz dažus gadus uz priekšu. Ja ir iespēja pastrādāt kaut vai par zemu algu, iesaistīšanās darba tirgū noteikti ir labāka nekā gadu ilga gaidīšana.

Pensionāri
Salīdzinot ar citām sabiedrības grupām, pensionāri recesiju pārdzīvoja relatīvi vieglāk. Tiesa, jāņem vērā, ka vidējais pensiju apmērs vēl arvien ir ļoti zems. Tomēr pensionāru ienākumi ir stabili, un ieturētās pensijas tika atmaksātas, savukārt patēriņa cenas 2009.gadā kritās, ieskaitot komunālus rēķinus, tādējādi vismaz tukšāki pensionāru maciņi nepalika.

Tomēr līdz ar pakāpenisko sabiedrības novecošanos pašreizējas pensiju sistēmas ilgtspēja ir apdraudēta. Ņemot vērā plānoto fiskālo konsolidāciju, pašlaik izskatās diezgan ticami, ka nākamgad neapliekamais minimums pensionāriem tomēr tiks samazināts. Tas nozīme, ka pensionāru ienākumi lielāki nepaliks, kamēr cenas augs un diemžēl tieši pirmās nepieciešamības precēm – pārtikai, zālēm utt.

Vai reaktīvs Latvijas iedzīvotājs kļūs proaktīvs?
Var redzēt, ka nevienlīdzība Latvijā pieaug un pagaidām ekonomikas atkopšanās ''zaļos asnus” izjūt tikai daļa sabiedrības. Palielinās arī ''divu ātrumu'' sabiedrības risks, proti, ka dzīves kvalitāte uzlabosies tiem, kam ir darbs, bet stagnēs tiem, kas ilgstoši ir bez darba.

Neapšaubāmi, ekonomikas atveseļošanās process ir sācies – ekonomikas struktūra lēnām mainās, palielinoties eksporta īpatsvaram. Ekonomikas izaugsme stiprināsies nākamajos gados. Tomēr, lai balstītu spēcīgāku, bet veselīgu ekonomisko attīstību, ir nepieciešams turpināt strukturālās reformas, īpaši darba tirgū un sabiedriskajā sektorā.

""

Mums ir jāsaprot, ka mūsu dzīve būs tāda, kādu mēs izvēlēsimies. Līdz šim Latvijas iedzīvotājs bija vairāk reaktīvs nekā proaktīvs un vienkārši pieņēma visas izmaiņas. Tomēr katrs no mums var ietekmēt savu apkārtējo vidi. Tas jāmēģina darīt gan privāti, piemēram, apgūstot tirgum nepieciešamas prasmes un zināšanās, gan arī sabiedrībai solidāri kopumā, piemēram, pieprasot, lai politiķu solījumi tiktu pildīti.

Lija Strašuna ir ''Swedbank'' vecākā ekonomiste.

Komentāri (15)

piziks 01.10.2010. 17.15

Lija… vispār jau par tiem pašiem bezdarbniekiem rakstāt šoreiz īsi un pavirši. Ir reģistretie bezdarbnieki, nu tā ap 176 — 180 000, kā nu kurš skaitījis un skaitli noapaļojis, bet — vēl ir cilvēki bez darba: tie paši pašnodarbinātie, kuriem likums neļauj būt reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ticami, protams, ka ne visi 18 000 bijušo pašnodarbināto, kuri vairs, atbilstoši likumam, nespēj nomaksāt sociālo iemaksu minimumu Ls 50, 71 mēnesī — šogad, šobrīd ir bez reāla darba, tomēr cilvēku bez darba: tādi kā minētie kopā ar oficiālajiem bezdarbniekiem ir tuvāki 200 000.

+1
0
Atbildēt

0

mxblack 30.09.2010. 16.10

Bezdarbnieki galvenokārt ir bijušie, labi pelnošie celtnieki, kuri par mazu algu nemaz darbu nemeklē. Laiks tiem ir atņēmis gan ienākumus no pabalstus, gan vēlmi iet uz jebkuru darbu. Tāpat bez darba ir izputējušo uzņēmumu strādnieki un tie kurus kā vājākos atlaida darbojošies uzņēmumi, lai samazinātu tēriņus. Daļa no tiem aizbrauc, daļa kuļas kā prot šeit pat. Bet viena daļa ir profesionālu bezdarbnieku, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās. Tie arī taisa parādus, krāpjas kā prot un zog visu kas nav pieskatīts. Diemžēl aizbrauc tieši tie derīgie, tie īstie strādnieki, ārzemēs iegūst gan kvalifikāciju, gan darbu. Un ne jau kāpostu laukos, tas ir tikai sākumā. Bet palikušie nav spējīgi pārkvalificēties, jo galviņas nevelk. Bet kas nākotnē strādās? Par pusvelti tikai ostlenderi.

+1
0
Atbildēt

0

daina_tabuna 30.09.2010. 15.42

Lija, vai kāds jel kad uzdos jautājumu “Uz kā pamata samazinās bezdarbs?”? Šobrīd par bezdarba samazināšānos vajadzētu uztraukties vairāk kā par tā pieaugumu pirms gada, jo darbavietu skaits neaug. Tas bezdarbnieku skaits sarūk uz tā pamata, ka cilvēki izbrauc no valsts, tiek beidzot pensijā, zaudē bezdarbnieka statusu (dažādu iemeslu dēļ) un tikai neliela daļa tiešam atrod darbu.

Es pagaidām neredzu ne mazāko pamatu optimismam un nesaprotu, no kurienes izvelk tos datus, ka kaut kas uzlabojas. Ar eksporta pieaugumu vien var nesanākt to visu izvilkt. Inflācija turpinās (deflācija ir mīts!), reālā nodarbinātība krītas, cilvēki no valsts izbrauc… Tās būtu krīzes beigas?

+2
-1
Atbildēt

2

    daina_tabuna > daina_tabuna 30.09.2010. 16.31

    @Nasing spešal!
    Inflācija/deflācija un bezdarbs kā reize ir tie, ko uz ielas un veikalā jūt. Tāpēc tos arī minēju. Eksporta pieaugumu man apšaubīt nav pamata, jo gadījumā, ja arī tas būtu blefs, tad to justu ļoti labi- tur nekāds SVF aizdevums nelīdzētu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > daina_tabuna 30.09.2010. 16.15

    Dažādiem makroekonomikas rādītājiem ir savs cikliskums un sava korelācija ar pārējiem rādītājiem. Bezdarbs ir viens no tiem, kas pieaug kādu laiku pēc krituma un samazinās tikai tad, kad jau ir pacēlums. Ņemot vērā, ka uzņēmumi, kas strādā uz iekšējo patēriņu, sastāda savus 60%, tad nebija arī jēgas no valsts subsidēt darbinieku dīkstāvi piem. uz saviem 3-5 gadiem.

    P.S. Ne visi ekonomikas uzlabojumi ir redzami uz ielas vai veikalā. Ir lietas, kas mūsu ikdienā ir nemanāmas – tādēļ arī tos datus nejūt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu