Jūrmalas kaleidoskops

Biežā varas maiņa var prasīt lielākus budžeta tēriņus

Nepagāja ne četri mēneši, kopš Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā Romualds Ražuks (“Pilsoniskā savienība”) nomainīja aizdomās par kukuļdošanu aizturēto un pēc tam apcietināto Raimondu Munkevicu (“Jūrmala – mūsu mājas”). Munkevicu līdz tiesai izlaida no cietuma pret drošības naudu – 50 tūkstošiem latu. Citus ierobežojumus tiesa nenoteica, un Jūrmalas domē sākās aizkulišu rosība.

Pirms nedēļas Ražuka atcelšana no amata bija domes sēdes darba kārtībā, taču līdz šim jautājumam netika – atnāca ziņa, ka pēc liecinieces, arīdzan deputātes Ivetas Blauas (“Jaunais laiks”) iesnieguma tiesa lems par drošības sankcijām Munkevicam. Tā nu bija sanācis, ka tiesa vienkārši pret naudu palaida Munkevicu mājās un uz darbu.

Trešdien tiesa aizmāršību laboja: aizliedza Munkevicam ieņemt vēlētus amatus pašvaldības institūcijās. Smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētam cilvēkam turpināt pārvaldīt Jūrmalu. Ir vēl kāda nianse – būt domes deputātam nozīmē ieņemt domē amatu. Drīkst būt amatpersona, bet nedrīkst ieņemt amatus. Un kā būt ar ienākumu deklarāciju? Sanāk tāda kā spilgtā tumsa.

Tiesas lēmuma sekas nāca jau ceturtdien. Pavēlā pēcpusdienā Ražuks zaudēja amatu: viņa “galā” bija septiņi deputāti, pretējā – astoņi. Tuvāk pusnaktij domes ārkārtas sēdē par pilsētas mēru kļuva Gatis Truksnis (LPP/LC).

Protams, tiesas lēmumu var pārsūdzēt, un tas droši vien tiks darīts. Munkevicam var, piemēram, aizliegt tuvoties domei vai lieciniecei Blauai, kas faktiski būtu viens un tas pats. Tad reāli strādātdrīkstošu deputātu skaits saruktu līdz četrpadsmit, iestātos nosacītās pozīcijas un nosacītās opozīcijas spēku līdzsvars. Pārgrupēšanās spēlītes varētu sākties – kārtējo reizi.

Latvijā ir divas lielas pašvaldības – Jūrmala un Daugavpils –, kurās bezasiņaini “apvērsumi”' notiek teju vai regulāri. Daugavpilī pirms gada tika uzstādīts rekords, kuru diezin vai izdosies atkārtot, kur nu vēl pārspēt. Kādu rītu Rihards Eigims pamodās, būdams pilsētas mērs, pusdienas ieturēja ierindas deputāta statusā, bet gulēt ejot atkal bija Daugavpils domes priekšsēdētājs.

Tagad var tikai minēt, cik sekmīgs mēra amatā būtu bijis Ražuks, taču ceturtdien pirms domes pirmās sēdes piketu rīkoja viņa atbalstītāji. Savs pussimts cilvēku, bija arī tobrīd vēl negāzto mēru atbalstoši plakāti. Pilsētniekiem ir apnikušas biežās “varas maiņas”. Ja neskaita pērn jūnijā notikušās domes vēlēšanas, šī pēdējos divos gados ir trešā “neplānotā”. Protams, tā jau nav tikai Jūrmalā, šeit tas vienkārši ir izteiktāk, taču no malas skatoties rodas iespaids, ka domkungi un domkundzes dzīvo kaut kādā savā pasaulē, no kuras palaikam paveras uz viņu pārvaldībā nonākušo pilsētu.

Tūlīt pēc Ražuka stāšanās domes vadībā nule ievēlētais mērs Truksnis zaudēja amatus SIA “Jūrmalas siltums” un SIA “Jūrmalas attīstības projekts” valdēs. Domājams, tieši šis apstāklis un nevis kaut kādi ideoloģiski apsvērumi (abu pārstāvētajām partijām ir ideoloģiskas atšķirības) noteica viņa atrašanos Ražuka pretinieku pulciņā.
Rīgā līdz ar varas maiņu parasti mainījās rajonu izpilddirektori, vēl viena otra amatpersona – pie varas tikušie bīdīja savējos. Iespējams, šī kaitīgā prakse ies mazumā, jo “tāpat vien” no darba atlaistie sākuši meklēt glābiņu tiesās. Iespējams, jūrmalniekiem būtu vērts padomāt par līdzīgu rīcību.

Jaunais Jūrmalas mērs sola vispirmām kārtām ķerties pie pilsētas budžeta un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas metodoloģijas, lai nākamais nebūtu “jūrmalnieku genocīda” gads. Apsveicami. Tikai cāļus varēs skaitīt – visi zina, kad. Truksnis pateicis to pašu, ko, šķiet, teikuši visi viņa priekšgājēji, ka “ir jābeidz kašķēties un katram jāpārzina sava atbildība”.

Tāpēc Truksnis solījis visiem 15 deputātiem “katram atrast vietu” Jūrmalas domē. Visiem 15 deputātiem vietas domē jau ir, tās viņiem ar savu balsojumu devuši vēlētāji. Drīzāk jau runa ir par labi atalgotiem amatiem. Līdz šim to visiem nav pieticis. Šī solījuma izpildīšana varētu mazināt “apvērsumu” risku, taču vienlaikus nozīmētu lielākus administratīvos izdevumus. Tikai, ko varbūt varēja atļauties “treknajos gados”, to diezin vai vajadzētu darīt tagad.