Latvijas latvāņi šovasar ir piesaistījuši ne tikai Pasaules Bankas prezidenta, bet arī amerikāņu zinātnieku uzmanību. Iznīcināšanas plāna trūkums ļauj šiem augiem pārņemt arvien lielākas teritorijas, taču pētniekiem tā ir īsta paradīze
Pasaules Bankas prezidenta Roberta Zelika pagājušās nedēļas viesošanās Latvijā tika rūpīgi gatavota – dodoties pie «simtlatnieku» programmas veicējiem Siguldā, organizatori baņķiera svītu informēja par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem. Potenciālo teroristu lomā bija… augi, kuru iznīcināšanai pašvaldība algo brīvās darba rokas.
«Lūdzu, nekāpiet pāri drošības lentēm gigantisko latvāņu laukā,» vēstīja vizītes organizatoru izsūtītais paziņojums ārzemju žurnālistiem. «Ja tie nonāk saskarē ar ādu un ultravioletajiem stariem (saules gaismu) un šī vieta netiek nekavējoties nomazgāta, gigantisko latvāņu sula 8-20 stundu laikā var radīt iekaisumu vai apdegumu, pietūkumu, čūlas…»
Atbaidoša informācija, vai ne? Iespējams, globālā naudas maisa turētāja pieņēmums, ka latvāņu pļāvēji varētu pelnīt simt latu dienā, nemaz nav tik anekdotisks, kā sākumā varētu šķist.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.