Palūdzām aktieri Juri Žagaru dalīties savos spilgtākajos kultūras iespaidos un izrādījās, ka viņš garākā pārlidojumā aizrāvies ar Grīna Dvēseļu puteņa trimdas izdevumu, ko solījis nogādāt Latvijā
Interesanta sakritība – arī mani kāds dīdījis pirms laiciņa izvilkt no grāmatplaukta šo pašu nez cik gadus neskarto grāmatu.
Tagad šajā bezgaisa svelmē es drebinos kopā ar strēlniekiem Ložmetējkalna sniegputenī un raudu. Žēlums, lepnums, kauns un nespēks vienā mirklī saveļas smacējošā kamolā un asaras pašas krīt dzeltenajās lappusēs. Guļu šūpuļtīklā, nevis neaizsalstoša purva dūksnājā, un it kā no malas vēroju savu mulsumu. Riebums pret kara elli, kurā savas zemes brīvība jāpērk par asinīm, sajaucies ar pateicību, ka šai sūrajai cenai ir atradušies maksātāji. Un klāt vēl apziņa, ka ļoti augstas likmes ir arī šodienas mierlaiku lēmumiem, kuri pirmajā brīdī neizskatās nemaz ne tik melnbalti – vai sarkanbalti, kā strēlnieku asinis sniegā.
Ko varēs apraudāt kāda sirds pēc simt gadiem, lasot vēstures romānu par laiku, kurā dzīvojam tagad?
Varbūt kāda asara nobirs par pirmo atjaunotās Latvijas valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš šodien izskatās tik enerģijas pārpilns, visai mulsinošā veidā atgriežoties aktīvajā politikā. Tepat dažas lappuses tālāk ir saruna ar viņu – atklāta, tāda, no kuras viņš nespēj ātri atvadīties, kaut arī saņēmis ieteikumu intervijā ar Ir vispār neielaisties.
Jāraud arī par Dienu – tās pasakai par īpašniekiem angļiem Roulendiem nav redzamas laimīgas beigas, jo mūsu pētījums par mediju koncerna vadības maiņu atklāj līdz šim neapskatītas saites, kurās jaušama krustošanās ar Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga interesēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.