Kalnmeiers: prokuratūra ir kā liels tankkuģis

Ģenerālprokurora amata kandidāts Kalnmeiers nebija parakstījis atbalsta vēstuli Maizītim

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ģenerālprokura amatam virza prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru, to Bičkovičs žurnālistiem otrdien paziņoja pēc tikšanās ar Kalnmeieru.

Bičkovičs norādīja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ no vairākiem kandidātiem, ar kuriem ticis, izvēlējies tieši Kalnmeieru, ir tas, lai nodrošinātu prokuratūrā pēctecību.

Bičkovičs atzīmēja, ka Kalnmeiers ar līdzšinējo darbu ir parādījis profesionalitāti un pieredzi, kā arī paudis labu redzējumu par turpmāko prokuratūras attīstību. Tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Kalnmeiers ir pazīstams kā mācībspēks.

Bičkovičs pauda viedokli, ka neredz iemeslu, kādēļ Saeima varētu noraidīt šo kandidatūru. Bičkovičs gan tā arī nespēja paskaidrot, kāpēc Kalnmeiera kandidatūra Saeimas kuluāros parādījos jau drīz pēc Jāņa Maizīša noraidīšanas, taču uzsvēra, ka ar politiķiem šo jautājumu nav apspriedis. Tāpat nekādas nozīmes neesot bijis tam, ka pret Kalnmeiera kandidatūru iebildumu nebūtu Zaļo un Zemnieku savienībai.

Kalnmeiers žurnālistiem sacīja, ka pieņēmis smagu lēmumu, kuru vispirms saskaņojis ar savu ģimeni, jo apzinoties, kas viņu tagad sagaida, ar to domājot nomelnošanu. Pēc viņa teiktā, pat vissnevainīgākajam cilvēkam šādā situācijā atrastu kur piesieties.

Kalnmeiers, vaicāts par saviem plāniem prokuratūrā, uzsvēra, ka neko kardināli nemainīs. “Prokuratūra ir kā liels tankkuģis, kur kursu nevar strauji izmainīt un visas darbības, kuras ir veicamas gan kuģa kapteinim, gan komandai, ir rūpīgi apsveramas un tikai tad ir pieņemami lēmumi,” pauda Kalnmeiers.

Kalnmeiers sarunā ar žurnālistiem arī nāca klajā ar atziņu, ka būtu izvērtējams, vai nevajadzētu viest pārmaiņas ģenerālprokuratūras darbā, nodalot izmeklēšanas funkcijas un prokuratūras darbu. Kā skaidroja ģenerālprokurora amata kandidāts, izmeklēšanu veic izmeklēšanas iestādes, bet patlaban prokuratūra saņem pārmetumus, ka “šīs iestādes ietvaros notiek izmeklēšana un šīs iestādes ietvaros arī uzraudzība”.

Kalnmeiers apstiprināja, ka pirms gandrīz 10 gadiem ir strādājis kopā ar advokātu Guntaru Antomu, kurš savulaik arī pārstāvjis Ventspils mēra Aivara Lemberga intereses. Ar Antomu Kalnmeiers tiekoties regulāri, jo advokāts viņa kāzās bijis vedējtēvs. Kalnmeiers gan noliedza, ka tas liecinātu par viņa saistību ar Lembergu. Vaicāts, vai kādreiz pats ticies ar Lembergu, Kalnmeiers atbildēja, ka vienreiz dzīvē esot viņu redzējis, kad Lembergs prokuratūrā gājis pa kāpnēm augšup, bet viņš lejup. “Mēs pat nesasveicinājāmies,” pauda Kalnmeiers.

Pirms piekrist Bičkoviča piedāvājumam šo jautājumu pārrunājis arī ar Maizīti, kurš esot aicinājis nenoraidīt šo piedāvājumu. Prokura atbalsta vēstuli Maizītim viņš gan nebija parakstījis.

“Tie ir mani personiskie apsvērumi, kuri saistās gan ar prokurora darba ētiku, gan ar prokurora darba pamatprincipiem. Manā ieskatā prokuratūras likums aizliedz prokuroram iejaukties politikā un savās darbībās balstīties uz to. Līdz ar to man šī reaģēšanas forma tajā brīdī škita ne pārāk pieņemama. Bet tā bija brīva izvēle, es nevienam nekad neesmu pārmetis vai kaut kādā savā veidā paudis pozitīvu vai negatīvu nostāju pret tiem, kas ir parakstījuši,” pauda Kalnmeiers.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītajs Mareks Segliņš (TP) Ir.lv sacīja, ka Saeimas Juridiskā komisija vērtēs Kalnmeiera kandidatūru un, visticamāk, jautājums par viņa apstiprinašānu varētu tikt skatīts kādā ārkārta sēdē jūlijā.

Vaicāts, kā vērtē izirzīto kandidatūru, Segliņš atbildēja, ka Kalnmeieru pazīstot jau sen, jo viņš kopā ar komisiju strādājis gan pie Krimināllikuma, gan vēlāk pie Kriminālprocesa likumprojekta. “Viņš atstāj iespaidu kā nepārprotami zinošs cilvēks, “ sacīja Segliņš, atzīstot, ka “nekā negatīva par viņu nav izskanējis,”. Viņš līdz šim gan nav vērtēts kā ģenerālprokurora amata kandidāts, piebilda Segliņš.

Bičkovičs iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15.aprīlī viņa kandidatūru noraidīja, atgādina LETA. Bičkovičs iepriekš bija teicis, ka problēma Maizīša atkārtotā neievēlēšanā nebija viņa virzītajā kandidatūrā, bet "procesos, kas attīstījās šajā laikā".

 

.