Laba gaume suvenīros mēdz piekāpties sentimentālu atmiņu priekšā, taču tas nevar būt bezgaumīgu suvenīru tiražēšanas attaisnojums. Latvijā ir suvenīru ražotāji, kas to spēj pierādīt, un viņu kļūst arvien vairāk
Kādreiz viss bija vienkārši. «Tautiskus» Rīgas un Latvijas suvenīrus padomju laikā pārsvarā izgatavoja ražošanas apvienībā Daiļrade*, Ēģiptē dzimušais grieķu izcelsmes dziedātājs Demiss Rusoss savā smalkajā balsī dziedāja par ceļošanu «no vieniem pagājušo dienu suvenīriem pretī nākamajiem», un padomju cilvēka pieticīgi šaurajā dzīves uztverē par suvenīru jeb piemiņas lietiņu (souvenir – atmiņa, franču val.) varēja kļūt jebkas – kaut vai vienreiz lietojamas šķiltavas vai plastmasas pildspalva. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas apvienība Daiļrade izira un iznīka, «rietumu» mantas izrādījās pavisam parasti ikdienas krāmi, bet par šķietami populārākajiem Rīgas un Latvijas suvenīriem kļuva Kaļiņingradas dzintara krelles, nezināmas izcelsmes krievu koka lellītes matrjoškas un pie ledusskapju durvīm lipināmi magnētiņi – vai nu jau izgatavošanas brīdī pabalējušām kapu plāksnītēm līdzīgas igauņu fotobļembas, vai no kaut kāda universāli pieejama un visu pasaules pilsētu suvenīru veikalos sastopama ķīniešu materiāla izgatavoti koši krāsaini reljefi plāceņi ar attiecīgās pilsētas «motīviem».
STARP ĶĪVĒŠANOS UN MĪLĒŠANOS
Ja kādam šķiet, ka šajā īsajā vēstures pārskatā esmu atļāvies būt snobisks vai augstprātīgs, jāsaprot, ka arī tas pieder pie lietas – visa suvenīru vēsture ir ķīvēšanās un mīlēšanās attiecības, kurās laba gaume var piekāpties sentimentālām atmiņām vai otrādi. Tas, kas, piemēram, kombināta Daiļrade priekšniecībai vai meistariem savulaik varbūt šķita gaumīgs un tautisks pretstats tādām buržuāziski mietpilsoniskām bezgaumības izpausmēm kā zilonīši uz kamīna dzegas, Imantam Ziedonim varēja izskatīties pēc prasta dēlīša ar dzintarkakām. Un gan jau arī starp Aleksandra Lielā Persijas suvenīriem, kuru transportēšanai, kā stāsta, vajadzējis 3000 kamieļu, vai starp ASV ik gadus par 20 miljardiem dolāru iztirgotajiem suvenīriem, mēdz būt priekšmeti, kuru piemiņas vērtību un šādi iemūžināto atmiņu skaistumu spējuši saskatīt vienīgi paši laimīgie ieguvēji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.