Aerodium draud apturēt Latvijas paviljonu EXPO

Mums vienkārši nav naudas – atklāšanu mēs uztaisījām par Beitāna privāto, ne uzņēmuma naudu, saka Aerodium pārstāvis

Nepilnu nedēļu pēc Latvijas paviljona atklāšanas EXPO tā tālākā darbība ir zem jautājuma zīmes, jo uzņēmuma Aerodium pārstāvji brīdinājuši par iespēju pārtraukt tā darbību, ja tam nekavējoties nesamaksās pusmiljonu latu, kas tam pienākas pēc paviljona nodošanas. Taču no valsts puses par Latvijas paviljonu atbildīgā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) norāda, ka paviljons nav nodots un tā negrasoties maksāt naudu pirms rēķinu un citu dokumentu saņemšanas.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) padomnieks Klāvs Olšteins oficiāli  ne apstiprināja, ne noliedza, ka no Aerodium izskanējis šāds brīdinājums, taču atzina, ka "mums pastāv bažas par tālāko darbību, jo neoficiāli saņemta informācija liecina, ka paviljonam ir finanšu problēmas". Arī Aerodium komunikāciju vadītājs Ansis Egle atzina, ka situācija līdzinās izmisumam, jo uzņēmums no pašu līdzekļiem ir ieguldījis aptuveni divus miljonus latu, bet no LIAA saņēmis tikai 1,5 miljonus. "Mums kontā vienkārši nav naudas – atklāšanu mēs uztaisījām par Ivara Beitāna privāto, ne uzņēmuma naudu. Taču mums apakšuzņēmēji prasa maksāt par darbiem, bet mums tās vienkārši nav. Ne es, ne mani komandas biedri neesam algu redzējuši divus mēnešus".

LIAA un Aerodium līgums paredz, ka pusmiljons tiek samaksāts pēc tam, kad paviljons nodots. Taču izrādās, ka atklāšanas dienā, kad tajā lidoja arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL), tas vēl nebija noticis un nav joprojām. No abu pušu argumentiem saprotams, ka strīds ir par procedūru: uzņēmums uzskata, ka, saskaņā ar līgumu, tas notiek desmit dienās pēc attiecīga uzaicinājuma izsūtīšanas LIAA (tas gan ir izsūtīts tikai 30.maijā). LIAA norāda, ka paviljona nodošanas kārtība ir organizatoru noteikta, un attiecīgā Ķīnas biroja atzinumu uzņēmums nav iesniedzis. To uzņēmums uzskata par brīvu līguma interpretāciju.

Otra strīda daļa ir saistīta ar kavējumu, jo paviljons bija jāatklāj 1.maijā, bet tas notika 26.maijā. Sods par katru kavēto dienu ir Ls 12 700. Uzņēmums pamato, ka to aizkavēja Īslandes vulkāns, kas traucēja aviosatiksmi un liedza laikus piegādāt nepieciešamās detaļas. LIAA norāda, ka nav saņēmuši dokumentus, kas ļautu izdevumus attaisnot. Trešā strīda daļa ir saistīta ar paviljonā izvietoto lidsabiedrības Lufthansa reklāmu, kurai, pēc uzņēmuma domām, tam bija dots saskaņojums, jo bija norādīts, ka to nedrīkst izvietot tikai uz lidotāju tērpiem, bet LIAA nepiekrīt, jo tās lielums aizēnojot pat Latvijas sponsorus, kas nodrošināja paviljona tapšanu.

Aerodium uzskata, ka LIAA speciāli cenšas aizkavēt naudas samaksu, par piemēru minot vēstuli, ka par paviljona atklāšanu LIAA uzzinājusi no masu medijiem, lai gan tās direktors Andris Ozols bija klāt atklāšanā un tas ir redzams arī video. Par amatpersonas meliem viņi informēšot ekonomikas ministru.

Ozols apgalvoja, ka nezina, par kuru vēstuli ir runa, taču runa esot nevis par paviljona atklāšanu, bet nodošanu (Ir.lv ir redzējis vēstules rindkopu, un tajā ir runāts par atklāšanu). Viņš nepiekrītot, ka starp abām pusēm pastāv strīds, bet gan saspīlēta situācija, jo strīdam neesot objekta, kamēr Aerodium nebūs nodevis paviljonu un izrakstījis rēķinu, un iesniedzis attaisnojošos dokumentus. "Kā es varu viņiem maksāt naudu bez neviena dokumenta vai uz savu galvu atlaist soda sankcijas? Ko es varētu sacīt Valsts kontrolei vai KNAB?" viņš sacīja.

Ekonomikas ministra pārstāvis norādīja, ka ministrija piedāvā LIAA samaksāt uzņēmumam vismaz tik lielā mērā, lai nodrošinātu darbību, bet risinājumus strīdīgajiem punktiem risināt saskaņā ar līgumu. "Kampars ir lūdzis Ozolam darīt visu, lai paviljons darbotos, bet mēs nevaram pateikt, ka ir jāpiedod soda sankcijas, tam ir vajadzīga nopietnāka izvērtēšana," viņš teica. Piektdien Kampara pārstāvji tikšoties ar Beitānu, lai mēģinātu atrast risinājumu.