Jānis Saliņš, Andrejs Strokins, F64
Ziedojam bāreņiem, seriālam Ugunsgrēks, Gaismaspilij, Haiti zemestrīcē cietušajiem. Ziedojam pieliecoties, klikšķinot un zvanot. Ko tālāk?
Ja tur augšā latviešus neuzņems slavas zālē, tad svētajam Pēterim jāpadomā par atbilstību amatam. Vēl 2005.gadā SKDS pētījums* liecināja, ka ziedošanas kultūra Latvijā ir vāji attīstīta, bet 2010.gada martā aina jau cita - pēdējā gada laikā labdarībai ziedojuši 80% Latvijas iedzīvotāju. Kā apstiprinājums šiem datiem būs svētdiena, 30.maijs, kad simti tūkstošu cilvēku zvanīs uz LNT Labestības dienas ziedojumu tālruni. To, kuriem palīdzība ir nepieciešama, kļuvis vairāk, tomēr labdarība Latvijā nenīkuļo: sarūk ziedojumu apjoms, taču ne ziedotāju skaits.
Pēdējā gada laikā labdarība ieņēmusi arī citu formu - cilvēki ziedo zināšanas un prasmes, ne vien mantas vai naudu. Apsveicami, jo, ziniet, man ir pamats teikt, ka labajos gados daļa bērnunamu burtiski tika iztapsēti ar mīkstajām rotaļlietām un veciem datoriem. Un arī to dēvēja par labdarību. Pāris gadus tā bijusi nesabalansēta kā uzturs. Kāda būs turpmāk?
