Barontēvu vairs nemana • IR.lv

Barontēvu vairs nemana

7
Jānis Saliņš, Andrejs Strokins, F64
Ieva Alberte

Ziedojam bāreņiem, seriālam Ugunsgrēks, Gaismaspilij, Haiti zemestrīcē cietušajiem. Ziedojam pieliecoties, klikšķinot un zvanot. Ko tālāk?

Ja tur augšā latviešus neuzņems slavas zālē, tad svētajam Pēterim jāpadomā par atbilstību amatam. Vēl 2005.gadā SKDS pētījums* liecināja, ka ziedošanas kultūra Latvijā ir vāji attīstīta, bet 2010.gada martā aina jau cita – pēdējā gada laikā labdarībai ziedojuši 80% Latvijas iedzīvotāju. Kā apstiprinājums šiem datiem būs svētdiena, 30.maijs, kad simti tūkstošu cilvēku zvanīs uz LNT Labestības dienas ziedojumu tālruni. To, kuriem palīdzība ir nepieciešama, kļuvis vairāk, tomēr labdarība Latvijā nenīkuļo: sarūk ziedojumu apjoms, taču ne ziedotāju skaits. 

Pēdējā gada laikā labdarība ieņēmusi arī citu formu – cilvēki ziedo zināšanas un prasmes, ne vien mantas vai naudu. Apsveicami, jo, ziniet, man ir pamats teikt, ka labajos gados daļa bērnunamu burtiski tika iztapsēti ar mīkstajām rotaļlietām un veciem datoriem. Un arī to dēvēja par labdarību. Pāris gadus tā bijusi nesabalansēta kā uzturs. Kāda būs turpmāk?

IR JĀPRASA
Stāvot pie Rimi kases un skatoties uz ziedojumu kasti, mani pārņem žēlabas, taču es neziedoju. Esmu gana samaksājusi nodokļos. Nevaru ziedot, jo, saprotiet, man jau ir darījumi – jāatpelna parāds Starptautiskajam Valūtas fondam, jāatmaksā Parex. Šeptes pietiek. «Jā, man arī trīc rokas, kad domāju, ka par vairākām lietām jau samaksāts ar nodokļiem. Bet mēs paši tiem nesekojam,» Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta uzskata, ka tieši krīze mudinājusi kļūt pilsoniski aktīvākiem. Iepriekš cilvēki ziedoja vieglāk un neskaitīja santīmus. Varēja visgudri pateikt: ko ta’ tas tur lūdz – lai nopelna, lai paņem kredītu. Tagad cilvēki ar savu privāto naudu dalās prātīgi un padomā: vai tik tas nebija jādara valstij, nevis man? Krīze arī likusi saprast, ka viss ir pašu rokās, valsts neko nedarīs. «Tas sabiedrību saliedējis, esam kļuvuši iejūtīgāki un saprotam, ka nevar gaidīt nebeidzami. Zinām kā ir, kad nav.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu