Žurnāls: Puriņa līdzējusi “izkārtot” zemi Mežaparkā

Lai arī lieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, izmeklēšanas materiāli atsedz kukuļošanas shēmu Rīgas domē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2007.gada rudenī sāktajā krimināllietā aizdomās par iespējamo Rīgas un Jūrmalas domes amatpersonu kukuļošanu figurē bijušo galvaspilsētas pašvaldības preses sekretāru Veltas Puriņas un Aleksandra Mirļina vārdi. Lai arī lieta pierādījumu trūkuma dēļ pērn septembrī izbeigta, tas nenozīmē, ka noziegums nav noticis, maija žurnālā “Klubs” secina žurnāliste Inga Spriņģe.

Atmodas laika TV diktores Puriņas preses sekretāres kabinetā Rīgas domē 2007.gada oktobrī KNAB veica kratīšanu, un viņa devās sniegt liecības, tomēr par to saturu žurnālistus neinformēja. Pēc tam Puriņa iesniedza atlūgumu un uz telefona zvaniem un īsziņām neatbildēja. Visticamāk, saistībā ar šo pašu lietu sniegt liecības uz KNAB devies arī toreizējais domes Vides departamenta preses pārstāvis Mirļins. Arī viņš no komentāriem atteicās, un “Kluba” mēģinājumus sazināties ignorējis arī tagad.

No KNAB lēmuma par krimināllietas izbeigšanu, kas ir “Kluba” rīcībā, saprotams, ka krimināllietu sāka aizdomās par septiņu Rīgas un Jūrmalas domes amatpersonu kukuļošanu laikposmā no 2004.gada jūnija līdz 2006.gada aprīlim. Tobrīd Rīgā valdīja sociāldemokrāti ar Gundaru Bojāru priekšgalā. Lai arī lieta nenonāca līdz tiesai, gandrīz 50 lappušu garais dokuments atklāj, ka “bīdīt lietas” Rīgas domē mēģināja arī preses sekretāri. Lietā var sazīmēt epizodi, kurā Puriņa un Mirļins cenšas izkārtot pašvaldības zemesgabala iznomāšanu kādai privātpersonai Mežaparkā, Sudrabu Edžus ielā.

Par zemesgabalu Puriņa 2004.gadā stāstīja divām māklerēm, kas sameklēja investoru. Puriņas uzdevums bija domē uzrunāt “pareizos” cilvēkus, lai investors tiktu pie zemes nomas. Jūnijā Puriņa kopā ar investoru devusies uz “SEB Unibanku” Doma laukumā, lai noīrētu seifu un tajā noglabātu 200 000 eiro, kas bija “paredzēti nodošanai izmeklēšanas laikā nenoskaidrotām Rīgas domes amatpersonām”.

Lai uzrunātu vajadzīgos domes darbiniekus, Puriņa aicināja palīgā kolēģi Mirļinu. Bijušais “TV Rīga” direktors un Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzējs tobrīd pašvaldības štata sarakstos nebija, taču domē viņu pazina kā sociāldemokrātu pārstāvi. KNAB lēmumā viņš minēts kā vēl viena Atmodas varoņa – sociāldemokrāta Daiņa Īvāna – padomnieks. Tieši Īvāna kabinetā Mirļins ticies ar vienu no māklerēm un solījis par zemesgabala iznomāšanu “parunāt” ar valdošajiem politiķiem. Taču plāns izgāzies, jo pašvaldība konkrēto zemesgabalu nemaz nevarēja iznomāt. No lietā iekļautajiem telefonsarunu ierakstiem noprotams, ka “investors” atprasīja Puriņai gada laikā no seifa paņemtos 50 tūkstošus. Jau pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti pie varas vairs netika, Mirļins Puriņai telefonsarunā iesaka informēt “darījuma” partnerus, ka nauda jau sadalīta, bet, kamēr “jauna sistēma” nav izveidota, solītās nomas nebūs.

KNAB tomēr nolēma lietu beigt, jo tajā “nav tiešu pierādījumu, un savākto pierādījumu kopums nedod pamatu neapstrīdamam apgalvojumam”. Izmeklēšanu strupceļā noveda tas, ka norēķiniem izmantota skaidra nauda, tādēļ maksājumus nevarēja “izsekot”. Telefonsarunās minētās summas nopratināšanā skaidrotas kā aizdevumi ceļojumiem, telpu remontiem un administratīvajiem izdevumiem saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem. Mākleres apgalvoja, ka vispār nekādu naudu nav devušas. Investors zemi tā arī nedabūja, tādēļ kukuļošanai nebija jēgas.

Tagad pārrunāt notikušo ar “Klubu” Puriņa nevēlējās. Pēc aiziešanas no darba domē viņa kļuva par vienu no trim preses sekretārēm Baibas Rozentāles (TP) vadītajā Infektoloģijas centrā. Arī Mirļins uz centieniem sazināties nav reaģējis.