A+Š mēģina novelt atbildību uz citiem 16

LETA
Print Friendly, PDF & Email

LPP/LC piecu punktu programmu komentē ekonomists Pēteris Strautiņš

Topošās Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” (LPP/LC) līderu Andra Šķēles un Aināra Šlesera kopīgi sagatavotais piecu punktu ekonomikas plāns formulēts iespaidīgi, taču dzīvē diez vai būtu efektīvs, pēc iepazīšanās ar tā pamatpunktiem secina ekonomists. Publicējam Pētera Strautiņa secinājumus.

"Viens punkts paredz kopīgu nostāju nodokļu politikas jautājumos, proti, nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu. Atbalstāma doma. Jāsaka gan, ka abas partijas šī principa ieviešanai dzīvē līdz šim ir pretojušās, kad lieta nonāca līdz konkrētu lēmumu pieņemšanai, turklāt TP vēl pavisam nesen, Valda Dombrovska valdības sastāvā.

Nākamais – iecerēts rosināt būtiskas izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paaugstinot neapliekamo minimumu un to kompensējot ar augstāku nodokli par neizmantoto komercplatību. Atbalstu neapliekamā minimuma paaugstināšanu, taču šaubos, vai būtisku paaugstinājumu var kompensēt ar neizmantotās komercplatības aplikšanu ar augstāku nodokli. To var izdarīt tikai ar nekustamā īpašumu nodokļa paaugstināšanu uz mājokļiem.

Partijas ieteiks vērienīgas izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN), ieviešot neapliekamo minimumu 50 000 vērtībā, kā arī pārskatot šo nodokli kopumā. Nedomāju, ka šim nodoklim ir jābūt neapliekamajam minimumam, tas ir jāmaksā par visiem īpašumiem, un cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem efektu varētu kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšana. Tik krasi samazinot NĪN nodokļa bāzi, būtu grūti finansēt vērā ņemamu IIN sloga atvieglošanu. Jāpiebilst arī, ka lielākajā daļā novadu ir neliels to īpašumu īpatsvars, kuru vērtība ir virs 50 000 latu. Šāda minimuma ieviešana būtiski neiespaidotu Jūrmalas finansiālo situāciju, taču varētu atstāt gandrīz bez NĪN ienākumiem Ciblas novadu.

TP un LPP/LC sola pilnībā pašvaldību pārziņā atstāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes varētu tikt pārskatītas, tostarp samazinot likmi ekoloģiskajai pārtikai. Esmu stingri pret samazinātajām PVN likmēm, izņēmumi varētu būt tikai viesnīcu pakalpojumi, kā arī drukātie izdevumi. Samazinātās PVN likmes ir ļoti neefektīvs sociālās politikas, vai, šajā gadījumā, vides aizsardzības politikas instruments.

Akcīzes nodokli dabasgāzei TP un LPP/LC rosināšot vispār atcelt. Domāju, ka akcīzes nodoklis gāzei ir nepieciešams. To varētu noteikt līmenī, kas atbilst ogļskābās gāzes (CO2) izmešu kvotu cenai. Kā zināms, valsts saņem naudu par Kioto procesa ietvaros atvēlētajām, bet neizmantotajām izmešu kvotām, tāpēc ir ekonomiski pamatoti ar proporcionālu nodokli mudināt valsts iedzīvotājus mazāk patērēt fosilo kurināmo. Transporta degviela jau ir aplikta ar akcīzes nodokli, kura līmenis vairākkārt pārsniedz izmešu kvotu cenu, bet gāze vispār nav aplikta ar akcīzi, vēl trakāk – tai ir bijis samazināts PVN.

Akcīzes nodokli vismaz pagaidām nevajadzētu uzlikt gāzei, kuru uzņēmumi izmanto tehnoloģiskajos procesos, jo šobrīd ir jāsaudzē ražošanas uzņēmumu konkurētspēja. Taču šis nodoklis ir jāuzliek gāzei, kuru patērē mājsaimniecības, kā arī uzņēmumi apkures vajadzībām, kur to var aizstāt ar šķeldu vai granulām.

TP un LPP/LC uzstās, ka valsts budžets valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 1.septembrim. Nepiekrītu. Šobrīd ir rūpīgi jāsabalansē divi riski – budžeta deficītu samazina pārāk daudz, un tiek nevajadzīgi bremzēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, deficītu samazina pārāk maz un tiek palielinātas bažas par valsts spēju apturēt parādu pieaugumu. Precīzāko lēmumu varēs pieņemt tad, kad būs vislielākā skaidrība par gaidāmajām ekonomikas tendencēm 2011.gadā, un tas būs šī gada pašās beigās.

Šis priekšlikums ir klajš mēģinājums visu atbildību par nepieciešamajām izmaiņām novelt uz Valda Dombrovska valdību, kura par šo izmaiņu nepieciešamību ir vismazāk vainojama. Ekspertiem līdz Saeimas vēlēšanām ir jāsagatavo varianti budžeta deficīta samazināšanai, bet galīgie lēmumi jāpieņem jaunajai Saeimai.
Programmā minēta arī vienošanās par ministriju skaita samazināšanu līdz deviņām vai desmit, bet ne jau ministriju skaits ir izšķirīgais valsts pārvaldes racionalizēšanā.

Šķēles un Šlesera apvienība sola rosināt Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu, tajā ierakstot, ka nodokļu slogs Latvijā nevar būt lielāks par 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču fiskālā atbildība ir ieņēmumu – izdevumu bilance, nevis nodokļu slogs. Zviedrijā, Somijā un Dānijā ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem, taču arī izcili tālredzīga fiskālā politika. Šīs valstis pirmskrīzes periodā dzīvoja ar ievērojamiem 3-5% no IKP budžeta pārpalikumiem, jo tās plāno valsts finanses gadu desmitiem tālā perspektīvā, ņemot vērā arī gaidāmos sabiedrības novecošanās efektus.

Fiskālā atbildība ir spēja samērot vēlmes ar iespējām, nevis zemi nodokļi. Priekšstats, ka mazi nodokļi ir kaut kas absolūti labs, drīzāk ir bijis daļa no problēmas, nevis daļa no risinājuma iepriekšējos gados."

Komentāri (16)

ingban 21.04.2010. 15.46

Partijām ir bijušas skaistas programmas, aizraujoši punkti. Tas pats Šķēle vienmēr saka: “mēs pedāvājam…” Visi klausa un klusē, kaut gan piedāvāt var tikai to, kas reāli ir. Pirms vēlēšanām tiek runāts par to, kas būs, bet nav bijis un nav pašlaik. Tas atgādina ietilpīgu maisu, kas austs no ekonomikas terminu virknēm, kuru saturu vairākums vēlētāju nesaprot, kas sastiprināti ar vārdiem “palielināt”, “uzlabot”, “vienkāršot”, “atbalstīt” u.tml. Neviens neapšauba vārdu “solīt” aizstāšanu ar vārdu “piedāvāt”. Tikai Repše savas politiskās mazpieredzes laikā izpauda šo nepieļaujamo jēdzienu aizstāšanu (kā var nesolīt?) Pieminētie pieci punkti neiztur ekonomikas speciālistu kritiku. Vien tie skaistie vārdiņi aizķeras vēlētāju ausīs, un, izrādās, ar to arī pietiek.

+23
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > ingban 21.04.2010. 21.18

    Ar to pietiek – ”ar to” pietika, lai gūtu uzvaru vēlēšanās pirms 20-it gadiem, ”ar to” pietika 20-it gados veicot pārmaiņas (dižķibeles virzienā), taču ”ar to” nepietika un nepietiks, lai veikt pārmaiņas valsts modernizācijas un sabiedrības uzplaukuma/attīstības virzienā. Tāda tā reālā demokrātija ira – nav perfekta, taču dažam labam ļoti mīļa ( viens otrs var būt ‘vienlīdzīgāks par vienlīdzīgajiem’ Dž.Orvels ). Kamēr vēlētāji nespēs atšķirt demokrātiju no viltotās/viltus demokrātijas tikmēr pietiks ”ar to” ?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 21.04.2010. 15.04

Šķēle iemetās upē, lai glābtu slīkstošos taukmūļus. Nu viņam pievienojies Šlesers. Jautājums ir vai abi kopā tagad izpeldēs vai nogrims. Vai Šlesers Šķēli cels, vai Šķēle Šleseru gremdēs. Manuprāt otrais. Šlesera enerģijas , kas daudziem šķita simpātiska, nepietiks, lai uzlādētu taukmūļus, un Šķēli tai skaitā. Pārāk daudz viņi ir sadarījuši , lai tauta tagad viņiem noticētu. Tā kā nu Šlesers ir pieķēries cirvim , kas grimst. Vēl jau laidīs burbuļus, bļaus un vicināsies , bet diez vai izpeldēs. Vēl jau Stendzenieks riņki metīs, bet diez vai palīdzēs . Ja vēlēšanas būtu izsvītrojušas jēdzienu tautas partija, nu ir risk,s ka izsvītroti tiks arī mācītāji.

+14
-1
Atbildēt

0

vjachiks 21.04.2010. 16.09

Ļoti laba P.Strautiņa analīze.Pilnībā tai pievienojos un gribētu pielikt vēl savus komentārus:
Par pirmo punktu (nodokļu pārlikšana no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu) jāmin arī apstāklis, ka šī joma tāpat kā daudzas citas prasa izlīdzsvarotu nostāju. Nevar pilnībā atteikties no ienākuma/sociālā nodokļa un visu uzkraut patēriņam, jo patērē visas sociālās grupas, ne tikai tās, kuras spēj nopelnīt naudu. Patērē arī pensionāri, skolēni u.c. sociālās grupas. Bez tam pārāk liels slogs uz produktiem radītu ļoti labu augsni melnajam produktu tirgum un kontrabandai. Tuvākais darāmais darbs būtu izskatīt iespējas pārdalīt sociālo nodokli tā, lai tas vienādās daļās tiktu maksāts no darba ņēmēja un darba devēja puses.
Nodoklis uz neizmantoto komercplatību var būt tikai stimuls efektivitātei uzņēmumos. Kā jebkurš stimuls tas daļēji strādās un, protams, samazinās nodokļu bāzi (neizmantoto komercplatību), tādēļ paļauties uz šo, kā bāzi ienākumiem ilgākā perspektīvā nedrīkst.

+11
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu