Pirmdien, 21. februārī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Doņeckas un Luhanskas pašpasludināto «tautas republiku» atzīšanu un vēlāk iesūtīja prokrievisko spēku kontrolētajās teritorijās savu armiju, kas milzīgā skaitā bija savilkta Ukrainas pierobežā jau vairākas nedēļas. Ar šo juridisko un militāro uzbrukumu Ukrainas valstiskumam Kremlis ir izmetis miskastē savu diplomātijas trumpi kaimiņvalsts šantāžai — Minskas pamieru — un faktiski pieteicis karu.

Putina lēmumu pavadīja gandrīz stundu gara runa televīzijā, kurā Kremļa saimnieks pauda seno rūgtumu par PSRS sabrukumu, nievāja Ukrainu kā neizdevušos valsti un biedēja sabiedrību, ka Rietumi tīko iznīcināt Krieviju.

Rietumvalstu pirmās reakcijas otrdien bija ātras un asas. Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada Nord Stream 2 sertifikācijas apturēšanu un solīja turpmākas sankcijas, «lai novērstu tālāku eskalāciju un traģēdiju». Britu premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Putins ir «saplēsis pilnīgās driskās starptautiskos likumus», no Krievijas var gaidīt vēl nākamos «iracionālos soļus», un tāpēc nekavējoties izsludināja pirmās sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim tuvākajiem Putina oligarhiem — Genādiju Timčenko un brāļiem Rotenbergiem. Turpmākiem ES un ASV sankciju soļiem vēl jāseko.