Ziedojumi ir viens no veidiem, kā cilvēki un uzņēmumi var sniegt nozīmīgu atbalstu sabiedrībai, vienlaikus izmantojot nodokļu sistēmas piedāvātās priekšrocības. Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir dažādas iespējas un noteikumi, kas mudina ziedot gan fiziskās, gan juridiskās personas. Lai arī, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ziedojumu veikšanas atbalsta mehānismi nav tik motivējoši, tas nenozīmē, ka uzņēmumiem un privātpersonām būtu “jāmet plinte krūmos” un jāatsakās no ziedojumu veikšanas visu cauru gadu.
Strauji tuvojas gada nogale – laiks, kad organizācijas, uzņēmumi un arī mēs kā indivīdi aizvien biežāk pievēršam uzmanību iespējām ziedot, lai atbalstītu kādu projektu, iniciatīvu vai vienkārši – darītu kādam labu. Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka ziedošanu kā atbalsta un iesaistes formu varam izmantot visa gada garumā. Ziedošanas kultūra Latvijā ir svarīgs sabiedrības saliedētības un atbalsta mehānisms, kas palīdz ne tikai risināt konkrētas problēmas, bet arī atspoguļo mūsu kopīgās vērtības un solidaritāti.
Līdz šim slepeni KNAB izmeklēšanas materiāli, kurus Re:Baltica ieguva ar tiesas lēmumu, atklāj partijas Latvijas attīstībai nelikumīgas finansēšanas shēmas. Bet kāpēc nevienam par to nebūs jāatbild?
Lai gan daļa sabiedrības uzskata, ka dzīvo slikti, viņiem vajag palūkoties, ko esam sasnieguši tik īsā laikā pēc neatkarības atjaunošanas. Fonda Uzņēmēji mieram īstenotā atbalsta sniegšana Ukrainai gada garumā ir nepārprotams apliecinājums, ka esam veiksmīgi un vienoti, un, jā, pretiniekam bīstami. Mūsu droni, ieroči, zāles, pārtika, drēbes un tas ātrums, kādā latvieši to visu sarūpēja, izmainīja kara gaitu, izglāba dzīvības, apturēja neskaitāmus tankus un Putina noziedzniekus, un mēs negrasāmies apstāties!
Ziedošanas kultūra ir vairākus tūkstošus gadu veca. Pirmais zināmais ziedotājs ir Gajs Cilnijs Mecenāts, un viņa uzvārds kļuva jau par sugas vārdu visiem tiem, kas ziedoja un ziedo arī šobrīd. Viņš bija romiešu valstsvīrs, un interesanti, ka viņš ziedojis kultūras un mākslas darbiniekiem, atbalstījis arī tos, kaut arī viņu politiskie uzskati nesakrita. Tas atslēgas vārds ir “nesavtīgs”, nesavtīgs ziedojums izcilībām.
Šie cilvēki, kuriem augstāko izglītību savulaik palīdzēja iegūt Vītolu fonds, tagad paši ir kļuvuši par ziedotājiem un atbalsta studētkāros jauniešus
Pārtika trūkumcietējiem, rehabilitācija bērniem ar kustību traucējumiem un vardarbības upuriem, psihoemocionālais atbalsts ģimenēm un rūpes par pamestiem dzīvniekiem – tā ir tikai daļa no sabiedrībā svarīgā un grūtā darba, ko Latvijā sagaida no sabiedriskā labuma organizācijām. Covid-19 laikā to loma pieaugusi, uzņemoties krīzes aģentu lomu.
Pēc jaunākās Jūrmalgeitas Valsts prezidents redz pamatu sākt diskusijas par politisko partiju finansēšanas sistēmas maiņu. Tomēr Saeimā nav atbalsta ziedojumu aizliegšanai, drīzāk otrādi - ziedojumu «griestu» atcelšanai
Ziedotāju pulkā bijuši arī uzņēmēji Jūlijs Krūmiņš un Valdis Kalnozols
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
